Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Rēvalds: Ārstu trūkuma situācijā represīvas metodes var veicināt medicīnas darbinieku aizbraukšanu (21)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kvalificētu ārstu trūkuma situācijā represīvas metodes var papildus veicināt medicīnas darbinieku aizbraukšanu no Latvijas, aģentūrai LETA norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, komentējot Veselības ministrijas (VM) ieceri, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem trīs gadus būs jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē.

Kā uzskata Rēvalds, šāda iecere ir iekšējo resursu pārdales mēģinājums, kas Latvijas kopējo ārstu trūkumu un rezidentu vietu nepietiekamības problēmu nekādi neatrisinās.

Pamatproblēma, kas būtu jārisina valstiskā līmenī, ir rezidentu vietu skaita palielināšana, lai rezidentūra Latvijā pēc studiju beigšanas būtu pieejama pēc iespējas visiem medicīnas studijas beidzošajiem jaunajiem ārstiem. Šobrīd rezidentūras vietu nepietiekamība ir arī viens no būtiskākajiem iemesliem ārstu aizbraukšanai no Latvijas, atzīmē Rēvalds.

Viņš arī skaidro, ka jaunie ārsti patlaban ir daudz konkurētspējīgāki un piemērotāki darbam ārvalstīs, nekā tas bija pirms desmit vai 20 gadiem.
“Tāpēc, meklējot jaunus risinājumus, noteikti būtu jārespektē jauno ārstu sociālie un ģimenes apstākļi. Piemēram, jaunā ārste-rezidente par 400 eiro nevar atļauties algot pilna laika aukli, kura “uz rokas” prasa 500 līdz 700 eiro. Tāpat nesaprātīgi ir piespiedu kārtā mēģināt sašķelt ģimeni, ja vienam ģimenes loceklim darbs ir Rīgā, bet otru piespiedu kārtā sūtīs, piemēram, uz Daugavpili. Vēl jo sarežģītāka situācija veidosies tad, ja ģimenē aug mazi bērni, kuri šādā situācijā būs lielākie cietēji,” uzsver Rēvalds.

Valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus gan Rīgā, gan reģionos sniedz arī valstij un pašvaldībām nepiederošas klīnikas, atgādina Rēvalds. Tāpēc būtu loģiski un taisnīgi, ja jaunajiem ārstiem būtu pieejamas rezidentu vietas arī pie tiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kurus valsts ir atzinusi par piemērotiem iedzīvotājiem nodrošināt valsts garantēto veselības aprūpi un pie kuriem strādā rezidentus apmācīt tiesīgi ārsti, kā arī ir noslēgts attiecīgs līgums ar augstākajām mācību iestādēm.

“Jāuzsver, ka rezidentu apmācība jau tagad daļēji notiek privātajās veselības aprūpes iestādēs, kuras sadarbībā ar augstskolām spēj nodrošināt labus mācību un prakses apstākļus. Turklāt privāto medicīnas iestāžu rīcībā dažkārt ir mācību infrastruktūra un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas nav pieejams valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs. Kā jau to prakse ir pierādījusi, privāto medicīnas iestāžu priekšrocība ir arī efektivitāte, darba organizācija un augstāka konkurētspēja, jo jāstrādā, nerēķinoties ar valsts subsīdijām, kā tas ir lielajās slimnīcās. Jaunie ārsti-rezidenti to novērtē jau tagad,” skaidro Rēvalds.

Kā ziņots, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) tikās ar medicīnas studentiem, kā arī Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem, lai diskutētu par grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību.

Tikšanās laikā veselības ministrs informēja klātesošos, ka noteikumu grozījumu projekts paredz mehānisma radīšanu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Priekšlikumu izveidot šādu mehānismu izteica Latvijas Slimnīcu biedrība, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrijas iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem tiks piedāvāti divi mehānismi, proti, jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā ir jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā.

Otrs mehānisms paredz, ka jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārsta praksē.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamu veselības aprūpi.

Nākamā VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju tikšanās paredzēta šā gada 30.martā.

VM atgādina, ka to studentu, kuriem ir noslēgts reģionālais līgums, uzņemšana rezidentūrā prioritārā kārtībā notika jau pagājušajā gadā un šo iespēju izmantoja 54 studenti. Tāpat ministrs informēja, ka iepriekšējā gadā ir izdevies piesaistīt 1,7 miljonus eiro pašreizējo 200 rezidentūras vietu saglabāšanai un nākotnē, piesaistot papildu līdzekļus, ir plānots pakāpeniski palielināt rezidentūras vietu skaitu.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Pietiek vāvuļot! Atbildēt

    Kur ir nerepresīvās slimokases,kā Lietuvā,Igaunijā un visās pārējās ES valstīs,Grieķiju ieskaitot?

  2. ................. Atbildēt

    privātie nezog ārstu algas. Godīgums izšķir tik daudz.

  3. salīdzinājumi ar armijas laiku ir muļķīgi- dzīvojam citā laikmetā…ja betonētājs bez izglītības neceļas no gultas bez atalgojuma,kas mazāks par 50 eiro dienā,tad ārsts ar citu atbildību,zināšanām spiests strādāt par centiem…

  4. esmu 6.kursa medicīnas students… šie seši gadi nav bijuši tie vieglākie- dienas,naktis,brīvdienas,svētku dienas ar grāmatām…ieradums gulēt ~5 stundas diennaktī.papildus mācībām sanitāra darbs slimnīcā(naktīs un brīvdienās),lai nopelnītu kaut ko izdzīvošanai… sanitāra darbs ietver sevī pamperu maiņu, bezpajumtnieku mazgāšanu un apkopšanu, kas nāk komplektā ar lamu un pazemojumu uzklausīšanu no šī kontingenta pacientiem, pluss vēl grīdu mazgāšanu un citus amata pienākumus…
    Un kas mani sagaida tālāk ??!! 4-6 gadi rezidentūra par atalgojumu 400eiro mēnesī,bet ,ja netieku valsts apmaksātajā rezidentūrā (vietu skaits ir daudz mazāks nekā gribētāju) man nemaksā algu vispār un papildus maksāju 3000 eiro gadā par studijām rezidentūrā… un pēc tam mani nosūta darbā uz x reģionu, kur tuvākos gadus man maksā par pāris simtiem lielāku algu.. ļoti skaista dzīves perspektīva!!! kā lai izdzīvo?!?! esmu patriots,bet,ja jāizvēlas starp dzīvi Eiropā un badu Latvijā….?!?!

    varbūt uzreiz pēc vidusskolas vajadzēja uzsākt darba gaitas kādā veikalā, ātrās ēdināšanas restorānā vai degvielas.uzpildes stacijā,kur atalgojums ir DAAUUDDZZ labāks!!! …izlietu ūdeni nesasmelsi…diemžēl!!

  5. Neko šis likums jau vairs neatrisinās. Vācijā ārsta stažiera (mūsu tikko augstskolu beiguša studenta bez rezidentūras) alga uz rokas – ap 2000 eiro. Kāda motivācija speciālistam palikt te un vēl braukt trimdā uz laukiem??? Tas būtu noziegums pašam pret savu dzīvi.
    Tikai un vienīgi adekvāta samaksa par darbu var būt risinājums, citādi paliekam bez medicīniskās aprūpes. Ja kādam tas vēl nav skaidrs – pajautājiet savam ģimenes ārstam – cik viņam gadu.
    UK ģimenes ārsts gadā saņem ap 90 000 mārciņu. Mūsējie tiek vnk tāpat vien paverdzināti …

  6. Kvalificētu ārstu trūkuma situācijā represīvas metodes var papildus veicināt medicīnas darbinieku aizbraukšanu no Latvijas, aģentūrai LETA norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds,
    ———————————–
    Bet jūsu PRIVĀTAJĀ klīnikā taču dakteru …PIETIEK!

    Drīzāk no VALSTS slimnīcām …JĀIZVĀC korumpētie ārsti, kas strādā privātās klīnikās, bet naudu pelna uz VALSTS slimnīcas rēķina un izmanto no VALSTS budžeta pirktām mediekārtām …

    Kam vajadzīgs tāds “ārsts”, kurš cauri augstskolai KNAPI izvilcies uz 4-5 (10 baļļu sistēmā!) …
    Tāpēc NAV jābrīnās, ka 25 gadu laikā iedzīvotāju mirstība PALIELINĀJUSIES par …50 % …

    Eiropas VECO ļaužu mītnes ar ATPLĒSTĀM rokām gaida šos LV …”ārstus”, kas NEPROT veikt pat ELEMENTĀRĀKO – noteikt diagnozi vai injekciju …

    RETAIS Latv. augstskolu pēc 6 gadiem beigušais rezidents spējis apliecināt, piem., Vācijas klīnikās savu varēšanu un kolēģu uzticību … par īstiem ārstiem nerunājot …

    • Tev laikam ir ļoti liela pieredze gan med.stud. apmācībā, ka tu zini cik labi viņi mācas un arī valsts slimnīcu darbaspēka eksperts esi.

      Mūsu rezidentus medī visa Eiropa – par velti izmācīts speciālists ar laiku piešausies gan pie valodas, gan pie ārstēšanas specifika – nepiemēroti beidz reti 2-3 gadā. Pārējie te paliek dēļ ģimenes un muļķīga sentimenta pret valsti, kā arī vēlmes palīdzēt tādiem hemoroīdu mocītiem nabadziņiem kā tev – veseļojies Nik 😉

  7. Es nenožēloju tos gadus, ko nostrādāju provincē. Kolosāla prakse visās specialitātēs. Atnākot atpakaļ uz Rīgu, es biju daudz,daudz zinošāks un labāks speciālists nekā tie, kas pa blatiem iekārtojās Rīgā. Vecākie kolēģi man uzticējās vairāk nekā šiem šaura profila speciālistiem. Ģimene, jā tā palika Rīgā, bet, ja tad tā nebija problēma satikties brīvdienās, tad tagad ar jaudīgiem autiņiem 1 stunda ceļā ir nieks, jo izbraucot no Juglas uz Stradiņiem tāpat paiet 1 stunda ceļā. Tātad nečīkstiet. Laukos būsiet varāk novērtēti kā daktera kungi, nekā Rīgā interns.

  8. kaunīgi no krūmiem Atbildēt

    Nobriedušu aizbraucēju nez vai atrunāsi, bet, iedot jaunajam dakterītim dzīvokli un kādu pabalstu Preiļos vai Rucavā nekas netraucē …

  9. Vējš burās, lai brauc!

  10. Mums ārpus Rīgas tieši vajag jaunu, gudru ārstu!!!

  11. Kāpēc nevar pastrādāt tos gadus laukos? Lauku ļaudis jau neapēdīs! Laukos ienāks jaunas vēsmas un laucenieki kļūs veselāki, jo ienāks jaunas, efektīvākas zāles un nebūs neefektīvas zāles jādzer tonnām, kamēr nieres atdod galus….

    • atbildei – pat pieņemot, ka 3 gadi nav ilgs laiks, padomājiet par reālu dzīves situāciju: beidzot rezidentūru jaunajiem ārstiem ir kā minimums 27 – 29 gadi…viņiem ir ģimenes, ir viens vai pat 2 bērni….pārsvarā pirmsskolas vecumā, dažam jau sāk iet skolā. Lielākā daļā – abi vecāki ir mediķi, pavisam reti – vienas specialitātes…un vēl retāka ir situācija, kad reģionā vajag abu specialitāšu ārstus. Tad ko darīt – uz trim gadiem izšķirt ģimeni, lai satiekas pa brīvdienām? (bet brīvdienās arī parasti kādam jādežūrē)….uz 3 gadiem izraut bērnu no ierastās vides? un pēc atkal domāt, ko darīt tālāk? Ir jāsaprot – ja reiz jaunais kolēģis var atrast darbu Rīgā – tātad arī Rīgā ir ārsti vajadzīgi….un vajadzīgi pacientiem. Acīmredzot ir jābūt kādam īpašam piedāvājumam, lai jaunais kolēģis vai ģimene paši vēlētos uz reģionu doties….

      • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

        Tikai nevajag! Manas paaudzes vīrieši tika iesaukti PA līdz 27 gadu vecumam (arī ar augstāko izglītibu, tad gan uz 2 gadiem)! Ja bija atlicis vēl tikai pēdējais kurss- uz pilniem 3 gadiem un neviens tādēļ bojā negāja! Protams, nepatīkami, bet tāda ir (bija) dzīve. Es, kā jaunais speciālists, dzīvoju istabā bez ērtībām 8 līdzīgu censoņu kompānijā un tikai pēc četriem līdz astoņiem gadiem mēs dabūjām dzīvokļus!
        Jā, tas bija slikti, taču, ja laukos nav ārstu, tad uz turieni ir jādodas kaut vai pienākuma pēc, nemaz nerunājot, ja diploms ir iegūts par valsts naudu. Gribi būt ārsts, zini, ka BŪS JĀATSTRĀDĀ! Un nevajag laist demagoģiju par skolām, bērniem, sievām un sievasmātēm! Viss ir nokārtojams, arī dzīvošana un skološanās! Un atkal nevajag spēlēt to stabulīti, ka provincē ir slikta izglītība. Pajautājiet, kur skolā ir gājis pašreizējais un iepriekšējie prezidenti, premjeri, vairums ministru, lielāko uzņēmumu vadītāji, rakstnieki, aktieri, mākslinieki, lai par šo tēmu nekad vairs nerunātu ar nievājošu pieskaņu.

        • Ja atstrāde, tad atstrāde! Tomēr kāpēc mediķiem vienīgajiem būtu jāatstrādā, kāpēc inženieriem, ekonomistiem, būvniekiem, u.c., kas mācījušies par valsts naudu nevajadzētu atstrādāt? Skaitās, ka mēs mediķi izlietojam nodokļu maksātāju naudu un nav nekādas pateicības? Un citu profesiju pārstāvji, kas dodas strādāt privātos uzņēmumos to nedara? Nu ja represijas, tad lūdzu pret visiem studentiem! Un lūdzu tad visiem vēl vismaz 10 gadus 400€ uz rokas! Vismaz valsts smuki dabūs lēto darbaspēku visās jomās!

  12. Pļāpāšana – ja mācas par savu naudu – brīvs lidojumam, ja par valsts ( nodokļu maksātāju naudu ) atmaksā vai gadus atstrādā. Kur problēma – bulciņu ministrā…?

    • Nodokļu maksātājs Atbildēt

      Pilsoni cik samaksāji nodokļos un studenta uzturēšanā ? Un vaj esi gatavs uzturēt jauno speciālistu un viņa ģimeni , jo par 400 euro tikai var gudri irst no tribinēm , ne izdzivot ….

    • vai esat painteresējies, cik dažādās nozarēs speciālisti mācās par valsts budžeta līdzekļiem? un cik no viņiem ir pakļauti nosūtīšanai uz kaut kurieni????

      • Citu profesiju pārstāvji dodas uz laukiem – gan juristi, gan inženieri, gan ekonomisti, gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gad arhitekti (arhitekti strādā pašvaldību būvvaldēs ne par to lielāko algu). Kāpēc ārsti grib strādāt tikai un vienīgi Rīgā?

    • Ja cilvēks ir 10 gadus nomācījies, tas nenozīmē, ka viņam tagad par velti jāstrādā. Normāli laba izglītība paredz labu atalgojumu vēlāk. Loģiski?

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+