“Reverta”: maksātnespējas procesa likumā ir vairāki “caurumi” 0

Maksātnespējas procesa likumā ir vairāki “caurumi”, šādu viedokli intervijā žurnāla “Kapitāls” janvāra numuram pauž problemātisko aktīvu pārvaldītājas AS “Reverta” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

“Piemēram, attiecībā uz trešajām personām pašreizējais likums nosaka – ja es aizņemos naudu no jums, tad ir vēl trešā persona, kas parādu galvo ar savu īpašumu. Ja es nemaksāju parādu, jūs varat doties pie šīs trešās personas un pārņemt tās īpašumu, kas tika izmantots kā galvojums. Šajā vietā likumā ir “caurums”, kas ļauj trešajai personai apgalvot, ka tā nezināja, ko viņa darīja,” skaidro Gviljams.

Viņaprāt, šis punkts jālabo, jo brīdī, kad tika sniegts galvojums, persona, parakstot dokumentus, ļoti labi zināja, ko viņa dara. Šis “caurums” likumā ļauj maksātnespējas administratoriem aizsargāt trešās personas īpašumu no kreditoriem, domā Gviljams. “Šī norma tiek pielietota daudzās vietās, bet šeit, šķiet, tiesa to pieļauj un administratori to izmanto, lai mazinātu galvotā īpašuma vērtību. Citā gadījumā būtu jāatļauj piekļuve galvotajam īpašumam – vienalga, vai tas pieder pašam parādniekam vai citiem īpašniekiem,” norāda Gviljams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš atzīmē, ka pastāv arī fiktīvo īrnieku problēma. “Tas ir ļoti bīstams “caurums” Latvijas likumdošanā, jo tad, kad mēs mēģinām pārņemt īpašumus vai pārdot pārņemtos īpašumus, parādās trešās puses un apgalvo, ka tām ir spēkā esošs īres līgums,” situāciju raksturo “Revertas” valdes priekšsēdētājs.

Viņa vadītā uzņēmuma pieredzē ir gadījums, kad trešā persona apgalvojusi, ka ar to noslēgts īres līgums uz 60 gadiem, taču ikgadējā maksa bija ļoti maza, 30 lati, bet īpašniekam bija jāveic visi komunālie maksājumi, kas Latvijā ir vairāk nekā 30 latu mēnesī. “Es neatceros, vai īpašums bija reģistrēts zemesgrāmatā, bet jebkurā gadījumā notika izlikšanās, ka īpašnieks brīvprātīgā kārtā vismaz uz 60 gadiem saņemtu 30 latus gadā, bet maksātu par komunālajiem maksājumiem 30 latus mēnesī. Tas ir smieklīgi!” pieredzēto raksturo Gviljams.

Vēl viena problēma ir fiktīvi kreditori, kas apgalvo, ka viņiem parādā daudz naudas. “Ja viņi tiek iekļauti kreditoru reģistrā, tiek mazināta mūsu balsstiesību nozīme. Īpaši, ja kreditori ir nenodrošināti,” skaidro Gviljams. Tieši šāda situācija ir lietā ar “Delfīns partneri”, ar ko patlaban “Revertai” norit tiesvedība.

Gviljams kritizē priekšlikumu likuma grozījumiem, lai maksātnespējas vai bankrota lietu izskatītu viena gada laikā pašreizējo trīs līdz piecu gadu vietā. Viņaprāt, tas iedrošinātu tos, kas pašlaik apsver bankrota procesu, bet nevēlas atteikties no kontroles pār saviem aktīviem. Ja process tiek ierobežots ar vienu gadu, viņi var ātri un viegli iziet cauri bankrota procesam un sākt visu no jauna. “Tas nozīmē, ka mums būs grūti apgūt aktīvus un iegūt naudu no cilvēkiem, kas ir parādā. Tas pasliktinās mūsu rezultātus, un valsts saņems mazāk naudas,” saka “Revertas” vadītājs.

“Reverta” ir problemātisko aktīvu pārvaldītājs, kas nodarbojas ar kredītu restrukturizāciju, parādu atgūšanu un nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

Reklāma
Reklāma

Līdz 2012.gada maijam “Reverta” strādāja ar nosaukumu “Parex banka”. Zīmola maiņa notika, “Parex bankai” atsakoties no bankai izsniegtās kredītiestādes licences un kļūstot par profesionālu problemātisko aktīvu pārvaldītāju.