Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. oktobris, 2013
Drukāt

Mobilā telefona optiskais pastiprinātājs – revolūcija mirkļus tverošajā pasaulē?

Foto - Atis JansonsFoto - Atis Jansons

Tāds laiks – visi fotografē. Labi – gandrīz visi. Ķer mirkļus. Sūta tos draugiem. Un absolūts vairums dara to ar rīku, kurš šodien kabatā (vai rokassomiņā) gandrīz katram. Kristoferam, kurš iet pirmajā klasē. Vecmāmiņai Laumiņai, kura nākamgad svinēs 90. Ar mobilo telefonu.

Atsevišķas, īpašas fotokameras pamazām kļūst par šaura profesionāļu un vaļasprieka dīvainīšu piekabi. Neērtu. Smagu. Dārgu. Nevajadzīgu.

Pārspīlēju? Protams.

Bet mirkli (vai garāku epizodi) ar telefonu notvert var. Gluži labi var. Modernie saziņas rīki sevī jau pamanījušies adaptēt gluži pieklājīga līmeņa foto sensorus. Nekāds brīnums vairs nav pat astoņu un vairāk megapikseļu fotonu uztvērēji, par kādiem pirms gadiem desmit sapņoja dārgu fotokameru īpašnieki. Telefonu sensori sasniedz un pat pārsniedz kabatas formāta kamerās lietotos izmērus. Telefoniem ir miniatūras piegaismošanas ierīces. Tie var fiksēt visu.

Un – galvenais. Tie, pateicoties mobilā interneta pieslēgumam, var fiksēto zibenīgi nosūtīt draugam. Būdama Amerikas lielveikalā un īsti nezinādama, vai skaistās kurpes meitai Rīgā patiks, tu vari tās noknipsēt, nosūtīt, pēc pāris minūtēm saņemt atbildi – gribu!!! Super! 21. gadsimts.

Super… Līdz brīdim, kad gribi ar “noknipsēto” veikt ne tikai informatīvas mazekrāna, bet arī vizuāli estētiskas, tā teikt, funkcijas. Gribi šo tik burvīgi smaidošo mazuli izdrukāt uz A4 papīra lapas. Gribi parādīt viņu uz “Full HD” televizora ekrāna. Gribi unikālo mirkli nodrukāt avīzē. Izrādās – štruntīga tā bildīte. Tā otra, ar nebūt ne dārgu fotokameru bildētā, ir daudz dzidrāka, detaļām un krāsām bagātāka. Tā nav pārāk “īsa” telefona optikas fokusa kropļota…

Tāpat kā automobiļu konstrukcijās nekādas elektroniskas pārgudrības nespēj uzvarēt veco, labo Ņūtona likumu, tāpat kā laivu būvē negrozāms un absolūts paliek likums – garš korpuss peld ātri un viegli, plats – jaudu un degvielu rij nežēlīgi, tā fotogrāfijā, labā fotogrāfijā, joprojām ir vajadzīgs ne tikai megasensors un superprocesori. Vajag STIKLU. Pietiekami lielu “lēcu”. Objektīvu, kurš pasaules krāsu bagātību spētu savākt un elektronikas tālākai pārvaldībai nodot. Telefoniem to (nu jau var teikt) klasiskajā veidolā kaut cik labu objektīvu iebūvēt nav iespējams. Vietas nepietiek, kaut izstiepies – tu šeit lūri uz pasauli pa atslēgas caurumu, nevis plaši atvērtām durvīm.

Problēmu mēģinot risināt, te nonākam līdz virsrakstā liktajam vārdam “revolūcija”. Un “Sony” firmas mēģinājumam, piedāvājumam: gadījumā, kad jūtat – ar parastajām telefona foto iespējām var nepietikt – dažās sekundēs iespējams piekabināt jūsu ikdienas ceļabiedram no kabatas (somiņas, auto “bardačoka”) izvilktu cilindriņu. Objektīvu. Ar krietni prāvāka izmēra stikliem. Ar desmitkārtēja “zūma” iespējām. Ar savu sensoru. Un atmiņas karti, iespēju telefonam un mobilai, operatīvai saziņai nodot tikai daļu pikseļu, pārējos saglabājot turpmākai mākslinieciskai apdarei un izmantošanai. Vai izmešanai miskastē, ja, pārbaudot datora lielajā ekrānā, konstatēsiet, ka paliekošas virsvērtības šeit tomēr nav.

Jau nedēļu ar QX 10 rotaļājos. Manu “Samsung” telefonu (Ls 160) tas atpazina tūlīt pēc “Play Store” instalētās (bezmaksas) “Play memories” programmas palaišanas. Atpazina bez vadiem (Wi-Fi) un par visai ērtu vadības bloku atzina. Negaidīti ērts komplekta tvēriens, intuitīva (bez īpašas instrukciju studēšanas) foto bloka vadība no skārienjutīgā ekrāna. Trūkumi? Tie paši, kas jebkuram fotoaparātam bez skatu meklētāja – grūtības, tikai aptuvena “kadrēšana” spilgtā gaismā.

Attēlu kvalitāte līdzvērtīga manis jau agrāk testētajai “Sony” “superzūma” kamerai. Tas ļauj ticēt, ka arī dārgākā – QX 100 – versija, kura Latvijā izmēģināšanai vēl nav pieejama, būs sava “ciltstēva” RX 100 cienīga. “Simto” gaidu ļoti, jo tam ir par telefona sensoriem ievērojami lielāka (4/3) matrice, kura attēlu kvalitātei ļauj tuvoties spoguļkameru līmenim.

Secinājumi. Iespējams, ka šī tiešām ir revolūcija “mobilā reportiera” bruņojumā. Kāpēc man pirkt kameru, ja ekrāns, arī pastāvīga saikne ar globālo tīmekli, kuru nespēj piedāvāt gandrīz neviena kamera (izņēmums – diezgan dārgs un ne izcili kvalitatīvs “Samsung Galaxy”), man jau sen un vienmēr ir kabatā? “Sony” piekabes gan nav sevišķi ērtas nēsāšanai kabatā, tomēr automobilī, bez kura manis parasti nav, vietas diezgan. Komplekta dotie rezultāti ir teicami, piedevām – skatiņš tāds neparasts un visai “stilīgs”, pievērš kolēģu uzmanību…

Pasaules mediju vērtētāji šim viedoklim piekrīt. Vien (tāpat kā es) saka – varētu gan būt šī revolūcija mazliet lētāka. QX 10 Latvijā maksā 130 latus. Līdzīgas veiktspējas autonoma “Sony” kamera – ap 200. “Simtās” piekabes cena – Ls 270. RX 100 kamera maksā aptuveni simtu vairāk. Mierina komentētāju prognoze – šīs ir starta un izlūkošanas perioda cenas. Ļoti iespējams, ka nākamgad QX abas versijas kļūs lētākas.

Pievienot komentāru

Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+