Mobilā versija
+7.3°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
1. marts, 2017
Drukāt

Franks Gordons: Revolūcija sākās ar rindām pēc maizes (11)

23feb2_revolucija_16

Februāra revolūcija: šos vārdus varētu likt pēdiņās, jo līdz 1918. gadam Krievijā bija spēkā “Jūlija kalendārs”, kas no globāli lietojamā “Gregora” kalendāra atpalika par 13 dienām.

Šī zināmā mērā spontānā revolūcija, kuras rezultātā tika gāzta Krievijas cara patvaldība, savu stimulu guva Pēterpilī (kopš 1914. gada – Petrograda) 21. februārī (6. martā pēc “jaunā stila”) sakarā ar garajām rindām pēc maizes. Bija sācies jau ceturtais asiņainā pasaules kara gads, bet tikai tagad neparasti sniegotās ziemas dēļ uz neilgu laiku tika pārtraukta graudu piegāde Petrogradai, un Putilova rūpnīcas strādnieku un galvaspilsētas garnizona kareivju sievas un mātes saniknojās, mīņādamās garajās rindās pie maiznīcām. Ai, rindas, rindas – tās līdz pat PSRS sabrukumam kļuva par neatņemamu šīs milzu zemes iedzīvotāju dzīves un sadzīves sastāvdaļu.

Nemieri pārsviedās uz Putilova rūpnīcas korpusiem un garnizona kazarmām. Un 23. februārī (8. martā, kas Petrogradā jau bija pazīstams ka “strādnieces diena”) garnizona kareivji, strādnieki, studenti tūkstošiem devās triecienā pret cara patvaldību, metās atbruņot pārbiedētos gorodovojus (policistus), plēsa nost divgalvainos ērgļus no valdības iestāžu vārtiem. Un 2.(15.) martā pēdējais Krievijas imperators, Romanovu dinastijas “Dieva svaidītais” cars Nikolajs II atteicās no troņa.

Jau nākamajā dienā – 3. martā – Pagaidu valdība nāca klajā ar deklarāciju, kas pasludināja pilnīgu un tūlītēju vārda, preses, sapulču un streiku brīvību un visu ierobežojumu atcelšanu, kas attiecās uz kārtām, reliģisko konfesiju un tautību. Pagaidu valdība arī apņēmās nodrošināt ap­stākļus patiesi brīvām Satversmes sapulces vēlēšanām.

Revolucionārs Vladimirs Uļjanovs (ar segvārdu Ļeņins) sadrūmis kvernēja kā emigrants neitrālajā Šveicē un vēl 1917. gada janvārī Cīrihē kādā sociālistiskās jaunatnes sapulcē skumīgi teica: “Mēs, vecākā paaudze, diez vai piedzīvosim nākamo revolūciju.” Ļeņins to teica 46 gadu vecumā, tātad bija tikpat kā bezcerīgs. Februāra revolūcija “viedajam” Ļeņinam nāca kā zibens no skaidrām debesīm, kā piepešs pārsteigums. Toties patiesi vieds un tālredzīgs bija ķeizariskās Vācijas ģenerālštābs. Tur tika izfunktierēts ģeniāls plāns – palīdzēt sparīgākajiem revolucionāriem emigrantiem nokļūt Krievijā, lai tie galīgi demoralizētu armiju un tā nodrošinātu ātru Vācijas uzvaru Austrumu frontē. Boļševiki kā visnešpetnākie saņēma no Vācijas prāvu summu graujošai darbībai. Ļeņinam un viņa līdzgaitniekiem, kā arī citu Krievijas sociālistisko partiju Šveicē mītošajiem darbiniekiem 1917. gada aprīlī tika nodrošināts ceļš no neitrālas Šveices uz neitrālo Zviedriju – aizplombētos vagonos cauri karojošajai Vācijai. Ļeņins brauca pirmajā vagonā. Saglabājies šī vagona pasažieru saraksts. Viņu vidū bija Ļeņina sieva Nadežda Krupskaja, viņa “lielā mīlestība” Inese Armanda un Karls Radeks ar Ovseju-Zinovjevu, kurus Staļins pēc 20 gadiem likvidēja. No Zviedrijas Ļeņins caur Somiju devās uz Petrogradu, nākot klajā ar savām “aprīļa tēzēm”. Bet tas jau ir cits stāsts.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tāpēc tiem Pūķina nacistiem jāpastiprina sankcijas.

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  3. Vispār jau Februāra revolūciju noorganizēja Krievijas augstākās aprindas, jo bija nonākušas pie secinājuma, ka Nikolajs II vairs nespēj objektīvi novērtēt situāciju ne valstī, ne frontē. Sākumā “revolucionāri” gribēja, lai tronī kāpj kāds cits Romanovs. Tas neizdevās un nācās izveidot pašu negribētu pagaidu valdību. Totālu kļūdu un nesaskaņu rezultātā, sanāca, ka paralēli izveidojās padomes. Un tālāko jau visi zina.

    • Protams, to “augstāko aprindu ” neveiksme bija neizbēgama – absolūtā monarhija vienkārši ir neefektīva.

  4. Nu, stulba tā mūsu tauta, piedod, Gordon…

  5. Ja autora uzvards butu Ozolins, tad rakstam nebutu nekadas vainas:-)

  6. Nelaid ”muļķi”, Gordon! Visa pasaule jau sen zin, ka visas revolūcijas un karus organizē tie, kas grib kontrolēt pasauli. Un naudu dod tie paši – , teiksim ”baņķieri”. Un kas viņi ir? Kas ”drukā naudu” ASV? Nu jau vairs pat nav jādrukā…

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+