Mobilā versija
Brīdinājums +1.7°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
1. marts, 2017
Drukāt

Franks Gordons: Revolūcija sākās ar rindām pēc maizes (11)

23feb2_revolucija_16

Februāra revolūcija: šos vārdus varētu likt pēdiņās, jo līdz 1918. gadam Krievijā bija spēkā “Jūlija kalendārs”, kas no globāli lietojamā “Gregora” kalendāra atpalika par 13 dienām.

Šī zināmā mērā spontānā revolūcija, kuras rezultātā tika gāzta Krievijas cara patvaldība, savu stimulu guva Pēterpilī (kopš 1914. gada – Petrograda) 21. februārī (6. martā pēc “jaunā stila”) sakarā ar garajām rindām pēc maizes. Bija sācies jau ceturtais asiņainā pasaules kara gads, bet tikai tagad neparasti sniegotās ziemas dēļ uz neilgu laiku tika pārtraukta graudu piegāde Petrogradai, un Putilova rūpnīcas strādnieku un galvaspilsētas garnizona kareivju sievas un mātes saniknojās, mīņādamās garajās rindās pie maiznīcām. Ai, rindas, rindas – tās līdz pat PSRS sabrukumam kļuva par neatņemamu šīs milzu zemes iedzīvotāju dzīves un sadzīves sastāvdaļu.

Nemieri pārsviedās uz Putilova rūpnīcas korpusiem un garnizona kazarmām. Un 23. februārī (8. martā, kas Petrogradā jau bija pazīstams ka “strādnieces diena”) garnizona kareivji, strādnieki, studenti tūkstošiem devās triecienā pret cara patvaldību, metās atbruņot pārbiedētos gorodovojus (policistus), plēsa nost divgalvainos ērgļus no valdības iestāžu vārtiem. Un 2.(15.) martā pēdējais Krievijas imperators, Romanovu dinastijas “Dieva svaidītais” cars Nikolajs II atteicās no troņa.

Jau nākamajā dienā – 3. martā – Pagaidu valdība nāca klajā ar deklarāciju, kas pasludināja pilnīgu un tūlītēju vārda, preses, sapulču un streiku brīvību un visu ierobežojumu atcelšanu, kas attiecās uz kārtām, reliģisko konfesiju un tautību. Pagaidu valdība arī apņēmās nodrošināt ap­stākļus patiesi brīvām Satversmes sapulces vēlēšanām.

Revolucionārs Vladimirs Uļjanovs (ar segvārdu Ļeņins) sadrūmis kvernēja kā emigrants neitrālajā Šveicē un vēl 1917. gada janvārī Cīrihē kādā sociālistiskās jaunatnes sapulcē skumīgi teica: “Mēs, vecākā paaudze, diez vai piedzīvosim nākamo revolūciju.” Ļeņins to teica 46 gadu vecumā, tātad bija tikpat kā bezcerīgs. Februāra revolūcija “viedajam” Ļeņinam nāca kā zibens no skaidrām debesīm, kā piepešs pārsteigums. Toties patiesi vieds un tālredzīgs bija ķeizariskās Vācijas ģenerālštābs. Tur tika izfunktierēts ģeniāls plāns – palīdzēt sparīgākajiem revolucionāriem emigrantiem nokļūt Krievijā, lai tie galīgi demoralizētu armiju un tā nodrošinātu ātru Vācijas uzvaru Austrumu frontē. Boļševiki kā visnešpetnākie saņēma no Vācijas prāvu summu graujošai darbībai. Ļeņinam un viņa līdzgaitniekiem, kā arī citu Krievijas sociālistisko partiju Šveicē mītošajiem darbiniekiem 1917. gada aprīlī tika nodrošināts ceļš no neitrālas Šveices uz neitrālo Zviedriju – aizplombētos vagonos cauri karojošajai Vācijai. Ļeņins brauca pirmajā vagonā. Saglabājies šī vagona pasažieru saraksts. Viņu vidū bija Ļeņina sieva Nadežda Krupskaja, viņa “lielā mīlestība” Inese Armanda un Karls Radeks ar Ovseju-Zinovjevu, kurus Staļins pēc 20 gadiem likvidēja. No Zviedrijas Ļeņins caur Somiju devās uz Petrogradu, nākot klajā ar savām “aprīļa tēzēm”. Bet tas jau ir cits stāsts.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tāpēc tiem Pūķina nacistiem jāpastiprina sankcijas.

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  3. Vispār jau Februāra revolūciju noorganizēja Krievijas augstākās aprindas, jo bija nonākušas pie secinājuma, ka Nikolajs II vairs nespēj objektīvi novērtēt situāciju ne valstī, ne frontē. Sākumā “revolucionāri” gribēja, lai tronī kāpj kāds cits Romanovs. Tas neizdevās un nācās izveidot pašu negribētu pagaidu valdību. Totālu kļūdu un nesaskaņu rezultātā, sanāca, ka paralēli izveidojās padomes. Un tālāko jau visi zina.

    • Protams, to “augstāko aprindu ” neveiksme bija neizbēgama – absolūtā monarhija vienkārši ir neefektīva.

  4. Nu, stulba tā mūsu tauta, piedod, Gordon…

  5. Ja autora uzvards butu Ozolins, tad rakstam nebutu nekadas vainas:-)

  6. Nelaid ”muļķi”, Gordon! Visa pasaule jau sen zin, ka visas revolūcijas un karus organizē tie, kas grib kontrolēt pasauli. Un naudu dod tie paši – , teiksim ”baņķieri”. Un kas viņi ir? Kas ”drukā naudu” ASV? Nu jau vairs pat nav jādrukā…

    • Tu jau labāk zini! Pie visa vienmēr vainīgi sorisīti un ilumināti!!

      • loģisks un reāls vēstures izklāsts. Tiem, kuriem jau no mazotnes iepotēts stāstiņš par dižajiem un viedajiem krievu tautas vadoņiem, to nesaprast.

      • Vai tad Franks ir vainīgs, ka lielinieki kopā ar Uļjanovu un citiem vadoņiem ir bijuši tautas nodevēji un bendes. Par laimi pasaule ir pilna ar neatkarīgiem tam apliecinājumiem. Var jau sākt šausmināties, proti, kādas muļķības, kāds piārs utt, bet šodien tas vairs neiet cauri. To, kas toreiz sagrāba varu, sekotāji, arī šodien turpina terorizēt tautu un gaida izdevību. Tieši tāpēc par to ir jārunā.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+