Anda Čakša
Anda Čakša
Foto – Ieva Čīka/LETA

Māra Libeka: Krīze valsts medicīnā: labākie speciālisti pāriet uz privāto sektoru 10

Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzrunājot P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķus aizvadītā gada nogalē, apliecināja, ka reformas veselības aprūpes sistēmā ir sākušās. “Nevienam šobrīd vairs nav šaubu, ka veselības aprūpe ir prioritāte,” sacīja valdības vadītājs. To, ka reformas ir sākušās, patiešām var just, jo 1. martā tika slēgta Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļa, bet Rīgas Dzemdību nama mediķi 10. martā droši vien pieņems lēmumu neturpināt vergot par mazu samaksu un pāries strādāt uz vienu slodzi, bet pārējā laikā izvēlēsies privātās medicīnas piedāvātās darba iespējas. Šīs reformas radītās sekas būs dzemdību pakalpojumu pasliktināšanās, jo būs grūtības nokomplektēt mediķu komandu, kas pieņems dzemdības.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Ne tikai Dzemdību nama, bet arī reģionu dzemdību speciālistu “nevardarbīgā pretošanās” vienā no jūtīgākajām medicīnas jomām ir revolūcijas sākums veselības aprūpē. Vai veselības ministre Anda Čakša, kura sevi dēvē par pacientu ministri, stāvēs plecu pie pleca ar vecmātēm un ārstiem, kuri vairs nevēlas dzīvot pa vecam, un iesniegs ultimātu premjerministram Kučinskim par vismaz pieciem miljoniem eiro? Tas nav daudz prasīts, lai vismaz uz laiku noturētu dzemdību speciālistus savās vietās. Vai gluži pretēji – kopā ar Ministru prezidentu dosies uz Dzemdību namu, lai “izgrieztu rokas” mediķiem, kas pacēluši balsi, barojot viņus ar tukšiem solījumiem, ka jāpagaida, kamēr iezīmēs to vienu procentu no sociālā nodokļa medicīnai, kas došot 85,5 miljonu lielu pienesumu. Un tad jau noteikti kaut kas tiks arī dzemdību jomai. Kučinskis pastāv uz to, ka papildu nauda jāmeklē veselības aprūpes sistēmas trūcīgajā kabatā, bet ne vārda nerunā par valsts pārvaldes uzblīdušo kabatu.

Par revolūciju Dzemdību namā ir gandarīts Nils Ušakovs, jo šī ārstniecības ie­stāde ir Rīgas pašvaldības uzņēmums un viņam ir plāns tur iejāt baltā zirgā īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, ja Zaļo un zemnieku atbalstītā ministre kopā ar valdības vadītāju nekavējoties nespēs atrisināt situāciju. Kaut gan Ušakovs ar Čakšu ir vienojies, ka atalgojuma jautājumu nevar atraut no kopējās veselības aprūpes sistēmas, ka Rīgas dome savus risinājumus nepiedāvās un gaidīs idejas no Veselības ministrijas, tomēr tas ir pagaidu variants. Pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgā top arvien nopietnāka opozīcija Ušakovam, tāpēc viņam būs vajadzība meklēt jaunas iespējas sava mundiera spodrināšanai, un viena no tām varētu būt piemaksa pie algas dzemdību speciālistiem, kā viņš to solīja februārī sasauktajā preses konferencē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bērnu ķirurgi jau atsacījušies strādāt virsstundas, par kurām nemaksā dubultā, kā noteikts likumā, jo nevēlas vairs operēt bērnus pēc 24 stundu dežūras. Arī viņu cunftes brāļi lielākajā valsts slimnīcā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – briest uznācienam.

Kučinskis LNT stāsta, ka jautājums par naudas meklēšanu veselības nozarei vēl ir atvērts un tuvākā mēneša laikā par to gaidāmas plašas diskusijas. Taču vienlaikus viņš atzīmē, ka šajā jautājumā netiks pieņemts lēmums, kamēr tam netikšot sajusts sabiedrības atbalsts. Vai tas jāsaprot tā, ka cilvēkiem vajag mirt vēl vairāk? Kā savā gadskārtējā ziņojumā norādījusi Eiropas Komisija – Latvija joprojām ieņem augstāko vietu Eiropas Savienībā to cilvēku mirstības ziņā, kas nav saņēmuši augsti kvalitatīvu veselības aprūpi.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pavēsta, ka nodokļu reforma esot “vitamīni tautai”, bet slēpj, ka tā ir nāve medicīnai, jo papildu nauda medicīnai fiskālajā telpā nav atrasta. Veselības ministrija ir aprēķinājusi, lai ārsti, medicīnas māsas un ārstu palīgi varētu saņemt savam ieguldītajam darbam atbilstošu algu, kas pakārtota iepriekšējā gada vidējai tautsaimniecības algai, piemērojot attiecīgu koeficientu, kā tas ir noteikts tiesību aktā, ir nepieciešami 400 miljoni eiro. Par lielo valsts medicīnas krīzes laika caurumu visvairāk priecājas privātās medicīnas īpašnieki, jo viņu bizness plaukst un zeļ. Nebūs ilgi jāgaida, kad privātie būs savākuši savās rokās pat onkoloģiju un vēža slimnieki būs spiesti ārstēties ne vairs Latvijas Onkoloģijas centrā, bet lielā privātā slimnīcā, kas plānota Rīgā, Skanstes rajonā.