Mobilā versija
-1.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
17. novembris, 2017
Drukāt

Franks Gordons: Revolūcijas simtgade sarāvās čokurā (11)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, var teikt, staigā uz pirkstgaliem, tiklīdz runa ir par “Oktobra simtgadi” un visu, kas saistīts ar šo 1917. gada boļševiku apvērsumu Petrogradā. Šogad 7. novembrī Maskavas Sarkanajā laukumā tika rīkota diezgan pieticīga parāde, bet tai nebija sakara ar “Lielo oktobri”, bet ar to, ka Staļins 1941. gadā, kad Vērmahta divīzijas sasniedza Maskavas pievārti un šur tur darbaļaudis tajā cerīgi gaidīja “vācu fašistiskos iebrucējus” (par to aizliegts iepīkstēties pat tagad), lika soļot gar Kremli nupat iesauktajiem karavīriem, kuri, parādei beidzoties, kājām aizgāja uz visai tuvo fronti. Šim notikumam par godu pēdējos gados Putina Krievijā tiek rīkota parāde, kurā piedalās kareivji, tērpti tā laika ziemas šineļos. Ne vārda par “Lielo oktobra revolūciju”, tikai par “svēto Tēvijas karu”.

Neilgi pirms tam Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, valsts galvai vistuvāk stāvoša persona, paziņoja: “Kremlī nekādi pasākumi šajā sakarība nav paredzēti.” Un, kad žurnālisti apvaicājās, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, Peskovs izbrīnījās un atbildēja: “Sakarā ar ko tas būtu jāsvin, paskaidrojiet man? Es ne visai izpratu jūsu jautājumu.”

Lūk, kā! Ledus auksta attieksme pret “lielāko notikumu cilvēces vēsturē”, kā tas agrāk tika dēvēts Krievijā. Turklāt to pauž prezidenta runasvīrs.

Jau pasirmo kādreizējo “oktobrēnu” bars sacēla milzu brēku, un Putinam nācās kaut kā izlocīties. Viņš pauda cerību, ka “mūsu sabiedrība uztvers šo datumu kā mudinājumu pārvarēt lūzumu, kas sašķēla mūsu zemi, kā savstarpējas piedošanas simbolu, uztverot Tēvzemes vēsturi tādu, kāda tā ir – ar tās dižajām uzvarām un traģiskajām lappusēm”.

Acīmredzot ar šādu “mierinošu un cilvēcīgu” minētās simtgades interpretāciju nepietika, un Krievijas nabaga “nacionālajam līderim” nācās vien griezties pie simtgadei veltīto (neoficiālo) pasākumu dalībniekiem īpašas apsveikumu telegrammas (!) veidā: “Vēsturiskie, dramatiskie 1917. gada notikumi ir neatņemama, sarežģīta mūsu vēstures daļa. Revolūcijai bija milzīga nozīme Krievijas un visas pasaules attīstībā, daudzējādā veidā nosakot 20. gadsimta politisko, ekonomisko un sociālo ainu.”

Daudzi ārvalstu analītiķi ausījās, kad uzzināja, ka Krievijas komunistiskās partijas centrālās komitejas sekretārs Sergejs Obuhovs pieļāvis iespēju izvākt Ļeņina mūmiju no mauzoleja un apglabāt to kapos, kā pienākas, ar vienu vienīgu noteikumu: šāds lēmums jāpieņem pašam Krievijas prezidentam kopā ar abām parlamenta palātām un arī UNESCO, jo Ļeņina mauzolejs (kopā ar saturu!) skaitās pasaules kultūras mantojums Sarkanā laukuma ansambļa ietvaros.

Bet ir viens notikums, kas ieies gan Krievijas vēsturē, gan “starptautiskajā apritē”, atstājot pilnīgi ēnā “Oktobra simtgadi”, kura, var teikt, sarāvusies čokurā: 30. oktobrī Putins Maskavā atklāja monumentālu “Sēru sienu”, kas veltīta politisko represiju upuru piemiņai. Tas ir varens un iespaidīgs memoriāls ar atvērumiem – nišām, kurās cilvēks var ieiet, apliecinot dalību sērās par neskaitāmajiem represiju upuriem. Prezidents Putins nostājās vienā no atvērumiem un blakus esošajā nostājās Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils.

Savā runā Putins teica, ka “Sēru siena” ir “grandiozs, satriecošs monuments (..). Tas griežas pie mūsu sirdsapziņas, jūtām, liekot apzināties represiju periodu, just līdzi to upuriem”. Viņš raksturoja represijas kā “visas tautas traģēdiju” un “skarbu triecienu kultūrai”. Un vēl: “Pret katru varēja izvirzīt safantazētas un absolūti absurdas apsūdzības, miljoniem cilvēku pasludināja par tautas ienaidniekiem.” Putins aicināja visus “balstīties uz uzticības un stabilitātes vērtībām” (acīmredzot domādams par prezidenta vēlēšanām nākamā gada martā).

Šķiet, mums ir darīšana ar jaunu paradigmu, kura pārvelk svītru visam, ko iemieso “Lielais oktobris”. Krievija, ko vada bijušais čekas apakšpulkvedis, tagad ir konservatīva, impēriska valsts, kura – jau drīzāk 19. gadsimta garā – lūko paplašināt savu ietekmes sfēru, atmetot visu specifiski “padomisko”.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Franku Gordonu šokē krievu vēlēšanās atbrīvoties no Oktobra revolūcijas simboliem? Domājams, ka tā laika idealizācija paiet un dzīves realitātes ieņem savu vietu. Krievija vienmēr ir bijusi impēriski domājoša ar ,,batjuška carj” jeb cara tētiņu galvgalī un varas vertikāli uz leju, kas nodrošināja valsts stabilitāti un uzplaukumu. Jebkuras demokrātiskas pārmaiņas Krievijā vēsturiski ir bijušas bīstamas- jāatceras Nilokaja II un viņa Valsts domes , kā arī Gorbačova perestroikas eksperimenti , kas abos gadījumos pārauga revolucionārā varas struktūru nomaiņā, protams, ne bez ārzemju palīdzības. Ne velti Putins atkārto Aleksandra III tēzi , ka Krievijas vienīgie sabiedrotie ir Krievijas armija un flote. Tas liecina , ka viņš apzinās , kam pasaulē traucē stipra Krievija . Frankam Gordonam nesaprast krievu dvēseles un dzīves veida vajadzības un vēlmi dzīvot stiprā valstī . Tad ir jāpiedzimst par krievu.

  2. To Padomju Pasaules Atbildēt

    “Kultūras” pieminekli samalt putekłos un izmest mēslainē ar visu apakšpulkvedi

  3. dzīvnieki saprot, ka ‘krievu pasauli’PASAULE ienīst

  4. Cūka Pūķins vēl tagad nedod atpakaļ Latvijai nolaupītās kultūras vērtības. Arī čekas arhīvus vēl arvien never vaļā. Un masu slepkavas Ļeņina puvekļi kā “pasaules kultūras mantojums”? Šausmas!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai jūs uztrauc iespējama situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos Trampa paziņojuma par Jeruzalemi dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+