Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. septembris, 2016
Drukāt

Rēzeknē aplūkojama kinorežisora Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai veltīta izstāde

Foto - LetaFoto - Leta

Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā aplūkojama izstāde “Nacionālie dārgumi”, kas veltīta izcilā latviešu kinorežisora Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai, aģentūru LETA informēja Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra reklāmas speciāliste Maija Upeniece.

Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta “Anspokos”. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas novadpētniecības krājumā ir savākts daudz materiālu par kinorežisora daiļradi. Šoreiz tiek piedāvāts neliels ieskats novadnieka biogrāfijas un daiļrades faktos, kas saistās ar Rēzekni.

Pagājušā gadsimta 50. gadu pirmajā pusē Streiča dzīves posms iezīmējās ar mācībām Rēzeknes pedagoģiskajā skolā. Skolā viņu sauca mazais Streičiņš jeb Gailītis, jo nāca viņš no Gailīšu pamatskolas un līdz pusaudža gadiem bija neliela auguma. Bez vecākiem, kopā ar divām jaunākajām māsām, dzīvoja pie vecāsmātes un mātes māsas.

1952. gada rudenī Rēzeknē viesojās Drāmas teātris ar Upīša “Zaļās zemes” iestudējumu. Izrādes laikā Streičam skatītāju vieta bija balkona pašās beigās: nācās stiepties uz pirkstgaliem un lūrēt caur priekšā stāvošo elkoņiem. Tad viņam kopā ar vēl dažiem skolēniem un skolotājiem tika uzticēts iet uz viesnīcu pēc Rīgas aktieriem, lai pavadītu viņus uz skolā paredzēto tikšanos ar Rēzeknes pedagoģiskās skolas audzēkņiem. Mazo Jāni ievēroja un uzrunāja Lidija Freimane, ar kuru vēlāk izveidojās sirsnīgas attiecības. Jaunajam Streičam uzticēja pastāstīt, kas paticis izrādē, un aktierus pārsteidza vismazākā skolnieka saturā dziļā uzstāšanās.

1962. gadā Streičs Rēzeknes Tautas teātrī iestudēja savu diplomdarbu Gunāra Priedes lugu “Jaunākā brāļa vasara”.

1990. gada vasarā daudzus rēzekniešus pārsteidza melns automobilis “Čaika”. Mašīna piederēja Rīgas kinostudijai un bija norīkota Streiča filmēšanas grupai, kura veidoja Latvijas kinematogrāfijas vēsturē pirmo mākslas filmu par Latgali latgaliešu valodā. Galvenā loma – puika Boņuks – tika uzticēta Rēzeknes 1. vidusskolas skolniekam Andrim Rudzinskim.

Pēc gada filmas “Cylvāka bārns” pirmizrāde notika Rēzeknē, skatītāju zāle bija tik pārpildīta, ka pašam Boņukam nebija vietas. Zēns skatījās filmu, gandrīz vai guļot uz skatuves. Ar šo filmu Latvijas kinomākslā noslēdzās padomju laiki, un tā kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas filmu.

2000. gada 16. novembrī Rēzeknē tika demonstrēta Streiča filma “Vecās pagastmājas mistērijas”.

2002. gadā, II Pasaules latgaliešu saietā Rēzeknē tika demonstrētas Streiča filmas “Svešās kaislības”, “Atcerēties, aizmirst”, “Aizaugušā grāvī viegli krist”, “Likteņdzirnas”, “Vecās pagastmājas mistērijas” un “Cylvāka bārns”.

2010. gadā Streičs piedalījās mākslinieku plenērā Rēzeknē, bet 2012. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejā tika eksponēta viņa pasteļu izstāde “…kur basām kājām”.

2011. gadā režisors piedalījās Rēzeknes pilsētas pasākumos, kas bija veltīti filmas “Cylvāka bārns” uzņemšanas 20 gadu jubilejai.

2013. gadā 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltītajā svinīgajā pasākumā, Latgales vēstniecībā “Gors” Streičam tika pasniegts apbalvojums “Rēzeknes Goda pilsonis”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+