Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. jūnijs, 2012
Drukāt

Rēzeknē notiks trešais pasaules latgaliešu saiets

Foto-LETAFoto-LETA

No 5.augusta līdz 10.augustam Rēzeknē notiks Trešais pasaules latgaliešu saiets un konference, informēja Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes locekle Skaidrīte Baltace.

Latgaliešu saieta pasākumi sāksies Rēzeknes pilsētas svētku laikā 3.augustā ar izstādes “Pasaules latgaliešu māksla no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma” atklāšanu. 5.augustā notiks svinīgs dievkalpojums un Latgales ērģeļu dienu noslēguma koncerts Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē.

Nedēļā no 5.augusta līdz 10.augustam ir iecerēti vairāki nozīmīgi pasākumi, grāmatu atvēršanas svētki un teātra izrādes, latgaliešu mūzikas grupu koncerti. Kongresa norise šoreiz saskan ar Latgalei nozīmīgām gadskārtām. Šogad tiek atzīmētas 100 gadu jubilejas trim Latgales “kultūras celmlaužiem” – Miķelim Bukšam, Vladislavam Locim un Jānim Cibuļskim.

Šogad simtgade ir arī ievērojamajam latgaliešu izcelsmes somu kinorežisoram Teuvo Tulio (Teodoram Antonijam Tugajam). Viņa atcerei saieta laikā 6.augustā notiks vairāki pasākumi, tostarp koku stādīšana kultūras darbiniekiem veltītajā parkā Rēzeknē, piemiņas vietu apmeklējums Ilzeskalna pagastā un kino demonstrēšana.

Līdzšinējie pasaules latgaliešu saieti bijuši zīmīgi arī ar pieminekļu atklāšanu. Šogad paredzēts atklāt pieminekli nesenam laikabiedram, Latgales kultūras darbiniekam, māksliniekam un dzejniekam, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam Antonam Kūkojam (1940-2007).

Pieminekļa tēlniece ir Svetlana Skačkova, tas tiek izgatavots Sanktpēterburgas Monumentālo skulptūru lietuvē. Antona Kūkoja pieminekļa atklāšana skvērā pie Latgales Kultūrvēstures muzeja notiks 8.augustā.

9.augustā paredzēti pieminekļa “Vienoti Latvijai” atdzimšanas 20.gadskārtas pasākumi ar novadu sveicieniem un folkloras kopu sasaukšanos, piemiņas plākšņu atklāšana publicistam, izdevējam, dzejniekam, politiķim un sabiedriskajam darbiniekam Francim Kempam (1876-1952) un Latvijas un Latgales patriotam, zinātniekam, akadēmiķim, Latvijas Lauksaimniecības ministram (1951-1961), Krievijas Lauksaimniecības akadēmijas prezidentam, Vācijas, Ungārijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklim Aleksandram Nikonovam (1918-1995).

Savukārt būtiskākie notikumi Trešajā pasaules latgaliešu saietā norisināsies 9. un 10.augustā, kad paredzēta Trešā pasaules latgaliešu konference “Latvijas neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība”. Tajā aicināti piedalīties zinātnieki, pašvaldību un valsts organizāciju darbinieki, nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, skolotāji, uzņēmēji, lai kopīgi izvērtētu Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistītos topošās Latgales atbalsta programmas realizācijā.

Šajā konferencē pirmo reizi tiks pārstāvēti arī Sibīrijas latgalieši, stāstot par savu izdzīvošanas pieredzi 20.gadsimta garumā. Konferencē notiks darbs vēstures, literatūras, folkloristikas un valodas sekcijās, paredzēta diskusija “Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības nosacījumi Latgalē”.

Pēc Latgaliešu kultūras biedrības iniciatīvas par pasaules latgaliešu saieta norises vietu Rēzekne kļūst ik pēc desmit gadiem, vienlaikus izvirzot sabiedrības, zinātnieku, tautsaimnieku, mākslas un kultūras darbinieku vērtējumam paveikto un nosakot jaunus mērķus nākotnei, ar priekšlikumiem un prasībām vēršoties valdībā un Saeimā.

Pirmais pasaules latgaliešu saiets Rēzeknē notika 1992.gadā no 11. līdz 13.augustam. Tas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes augstskolas izveidošanu.

“Tas bija nepieredzēts emocionāls pacēlums,” atceras Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Keišs. “1992.gada saietā ļoti plaši bija pārstāvēti ārvalstu tautieši – dalībai bija reģistrējušies vairāk nekā 80 rietumu latgaliešu, kuri saietu nodēvēja par kongresu, saistot to ar vēsturiskā 1917.gada Latgales kongresa lēmumiem. Tas bija Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” atdzimšanas laiks. Ceļā no Jēzus Sirds katedrāles līdz piemineklim ielas malās nekad nav bijis tik daudz cilvēku, kas vēlējās būt klāt šajā nozīmīgajā notikumā,” saka Keišs.

2002.gada augustā tika organizēts Otrais pasaules latgaliešu saiets, kura konferencē atzinīgi novērtēta Valsts valodas likuma izstrāde, Rēzeknes augstskolas dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras centra izdevniecības darbam, taču tika izvirzīti arī neatliekami risināmi uzdevumi Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kas skatāmi nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku.

Keišs vērtē, ka jau pēc desmit gadiem pirmajā saietā pieredzēto emocionālo pacēlumu vairs nevarēja atkārtot, bija mainījusies dalībnieku paaudze, cilvēki bija kļuvuši racionālāki. Arī rietumu latgaliešu pārstāvniecība saietā bija mazāka, toties piedalījās arī Krievijas latgalieši. Saieta laikā pie Rēzeknes augstskolas, kādreizējā skolotāju institūta ēkas, tika atklāts piemineklis bīskapam Nikodemam Rancānam.

Ir pagājuši vēl desmit gadi, un Latgaliešu kultūras biedrība sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas un novada domi, Rēzeknes Augstskolu, Rēzeknes-Aglonas diecēzi un Latgales novadu pašvaldību atbalstu ir uzņēmusies iniciatīvu augustā rīkot Trešo pasaules latgaliešu saietu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+