Rēzeknē sākas 3. Pasaules latgaliešu kongress 0
Šodien Rēzeknē pilsētas svētku ietvaros tiek atklāts un līdz 10. augustam norisināsies 3. Pasaules latgaliešu kongress ar bagātu kultūras un akadēmisku programmu.
Pasākuma galvenais rīkotājs, Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Keišs atzīst, ka šogad viņu patīkami pārsteigusi uzaicināto atsaucība: “Izsūtījām vairāk nekā 300 ielūgumus, atsaucās 56 konferences dalībnieki no dažādām valstīm – ASV, Vācijas, Anglijas. Šogad īpašu uzmanību pievērsām sakariem ar austrumiem; liela latgaliešu delegācija būs no Krievijas – Sanktpēterburgas, Pleskavas, Ačinskas, Tomskas, Krasnojarskas, Novosibirskas, tostarp latgaliešu biedrību priekšsēdētāji. Esmu pateicīgs, ka valdība vismaz daļēji atbalstīja kongresa apmeklējumu Sibīrijas latgaliešiem.”
Jau šodien Latgales Kultūrvēstures muzejā atklāj izstādi “Pasaules latgaliešu māksla no Latgales Kultūrvēstures muzeja fondiem”. Kongresa laikā notiks teātra izrādes un latgaliešu rakstnieku un dzejnieku lasījumi, izskanēs koncerti, tiks atklātas izstādes, atvērtas jaunas grāmatas, kā arī uzstādīti pieminekļi un piemiņas zīmes pazīstamiem latgaliešiem – Antonam Kūkojam, Francim Kempam un Abrenē dzimušajam agrākajam Latvijas lauksaimniecības ministram (1951 – 1961), kā arī Krievijas Lauksaimniecības akadēmijas prezidentam Aleksandram Ņikonovam. Plaša sarīkojumu programma saistās ar somu režisora Teuvo Tulio, kurš piedzima Ilzeskalna pagastā kā Teodors Antonijs Tugajs, dzīvi un darbiem. Viņam par godu tiks stādīti piemiņas koki kultūras darbiniekiem veltītajā parkā, notiks piemiņas brauciens un dievkalpojums, režisora tuvinieki dāvinās režisora veidotās filmas Rēzeknes Centrālajai bibliotēkai, un 6. augusta vakarā Rēzeknes pilsētas domes zālē notiks arī Teuvo Tulio filmu seanss.
Divas dienas kongresa noslēgumā risināsies konference “Latvijas neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība” ar bagātīgu programmu, īpaši humanitāro zinātņu jomā. Konferences koordinatore profesore Ilga Šuplinska teic, ka būtu gribējies lielāku tautsaimniecības jomas pārstāvju aktivitāti, kas ļautu objektīvi un sistēmiski izvērtēt Latgales attīstības iespējas un perspektīvas.
P. Keišs par novada nākotni gan ir optimistiski noskaņots: “Nepiederu pie tiem, kas raud un čīkst. Man arī šo kultūras darbu, ar ko nodarbojos jau 47 gadus, neviens no augšas nav licis darīt, un ar to arī diezgan daudz nomokos, īpaši līdzekļus meklējot. Taču, ja katrs darbojas, tad panākumi būs. Palūk, cik daudz Latgalē būvlaukumu, – tātad ir izdevies panākt, ka atbalsta projektus.”
