Rēzeknes rezultātus atstāj spēkā 0
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) turpina skatīt pēc pašvaldību vēlēšanām saņemtās sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Vakar tika noraidīta prasība atcelt Rēzeknes domes vēlēšanu rezultātus, parīt komisija skatīs sūdzību par pārkāpumiem Olaines novada domes vēlēšanās.
Sūdzību par pārkāpumiem Rēzeknes domes vēlēšanās, kur triumfēja pašreizējā mēra Aleksandra Bartaševiča vadītais “Saskaņas” saraksts, bija iesnieguši četri citi tur kandidējušie saraksti – Latvijas Krievu savienība, “No sirds Latvijai”, “Alternative”, kā arī Latgales partijas, Nacionālās apvienības un “Vienotības” kopīgais saraksts. Iesniedzēji sūdzas par vairākiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē. Pirmkārt, dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā esot turpinājusies “Saskaņas” politiskā aģitācija. Turklāt A. Bartaševičs savas kampaņas ietvaros esot biedējis rēzekniešus ar nepatiesiem faktiem (piemēram, ka citas partijas atcelšot atvieglojumus sabiedriskajā transportā un citus sociālos labumus). Otrkārt, novērotājiem liegts pārliecināties par urnu uzglabāšanu periodos starp vēlēšanu dienām. Treškārt, vismaz vienā iecirknī, apkopojot rezultātus, esot pieļauta nopietna kļūda, kas novērsta tikai pēc novērotāja pieprasījuma pārskaitīt biļetenus. Ceturtkārt, saņemta informācija par vairākiem balsu pirkšanas gadījumiem. Tādēļ iesniedzēji pieprasīja pārskaitīt balsis, atcelt vēlēšanu rezultātu un izsludināt jaunas vēlēšanas Rēzeknē.
Iepazīstoties ar sūdzības autoru argumentiem, CVK tomēr vienbalsīgi nolēma noraidīt viņu prasību. Kā paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vairāki no sūdzībā norādītajiem punktiem neesot komisijas kompetencē – signālus par iespējamu balsu pirkšanu pārbauda Drošības policija (DP), aģitācijas pārkāpumus – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Savukārt pārējie pārmetumi esot radušies tādēļ, ka novērotāji kaut ko pārpratuši. Saskaņā ar likumu, vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem nav pienākums uzrādīt telpas, kur naktīs tiek glabātas urnas. Tā vietā novērotājiem ļauts pārbaudīt urnu plombas. Arī nekādas kļūdas balsu skaitīšanā neesot bijušas un nekāda pārskaitīšana neesot veikta. “Iespējams, novērotājs pirmajā reizē, kad tika nosaukts rezultāts, gluži vienkārši pārklausījās,” sprieda Cimdars. Viņš arī uzsvēra, ka novērotājiem ir pienākums “saprast savu misiju un uzdevumu precīzāk, atbilstoši likumam un instrukcijām”.
Iesniedzēju pārstāvis Vjačeslavs Dubovskis (“Alternative”) atzina, ka jau bija rēķinājies ar noraidošu CVK lēmumu, tādēļ trīs dienu laikā to apstrīdēšot Administratīvajā tiesā. Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un balsu pirkšanu sūdzības autori esot informējuši arī atbildīgās tiesībsargājošās iestādes – KNAB un Drošības policiju. Pēc viņa stāstītā, balsu pirkšana esot notikusi masveidīgi – pa sociāli nelabvēlīgu personu apdzīvotām mājām staigājuši vervētāji, piedāvājot samaksu par balsojumu.
Kā uzzināju Drošības policijā, par vēlētāju ietekmēšanu aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās ierosināti jau pieci kriminālprocesi, bet kopumā saņemti signāli par vairāk nekā 100 incidentiem. Vairākumā gadījumu gan neizdodoties gūt apstiprinājumu, ka likumpārkāpums būtu noticis. DP pagaidām neatklāj sīkāku informāciju par to, kuros novados vai pilsētās notikuši pārkāpumi, par kuriem ierosināti kriminālprocesi.
CVK šonedēļ turpinās skatīt saņemtās sūdzības. Parīt tiks vērtēts ZZS Olaines novada saraksta līdera Oskara Galandera iesniegums. Viņš vaino līdzšinējo pašvaldības vadību un tās iecelto vietējo vēlēšanu komisiju dažādos pārkāpumos pret politiskajiem konkurentiem.
Kopumā šogad par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem saņemtas 10 sūdzības. Tas gan ir nedaudz mazāk kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kad bija 13 sūdzības, tomēr kaislības daudz karstākas nekā pirms četriem gadiem. Pat ja daļā gadījumu sūdzības pamatā ir vienkārši kandidātu nespēja samierināties ar rezultātiem vai novērotāju kļūdas, tas tomēr met ēnu uz vēlēšanu norisi. Jautāts, ko CVK plāno darīt, lai nākamajās vēlēšanās cilvēkiem būtu mazāk iemeslu sūdzēties, Cimdars atbildēja: “Ir lietas, ko varam īsā laikā izdarīt, piemēram, nomainīt urnas. Taču iecirkņa darbiniekus diez vai varēsim īsā laikā nomainīt. Mums jārēķinās ar tiem cilvēkiem, kas piekrituši strādāt iecirkņos, daudz kas atkarīgs no viņu motivācijas darboties un iziet apmācības. Tāpat kā līdz šim apmācīsim iecirkņu vadītājus klātienē, bet iecirkņu darbiniekus un novērotājus – elektroniskajā vidē.”
