Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. aprīlis, 2014
Drukāt

Rēzeknieši vēl atceras traģisko bombardēšanu 1944. gada aprīlī (12)

Foto: vietas.lvFoto: vietas.lv

Ir pagājuši 70 gadi, kopš naktī no 6. uz 7. aprīli padomju aviācijas uzlidojuma laikā tika nopostīta gandrīz visa Rēzekne, un pilsētniekiem šis notikums palicis dzīvā atmiņā, pēc raidījuma “Pi myusim Latgolā” secina producentu grupas “Lietišķā Latgale” pārstāve Renāte Lazdiņa.

Tajā 1944. gada naktī dzīvību zaudēja daudzi desmiti civiliedzīvotāju un bez pajumtes palika aptuveni 16 tūkstoši rēzekniešu tostarp vairāki ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki.

Latgales Kultūrvēstures muzeja pārstāve Anna Līpenīte speciāli raidījumam “Pi myusim Latgolā” apkopojusi muzeja krājumos esošās cilvēku atmiņas, kuri, vēl bērni būdami, bija piedzīvojuši asiņainos notikumus Rēzeknē. “6.aprīlis pirms 70 gadiem bija Zaļā ceturtdiena. Padomju aviācijas uzbrukums pilsētai sākās ap deviņiem vakarā. Galveno triecienu saņēma rajons gar upes krastu un pilsētas dienvidu daļa – toreiz tas bija ļoti apdzīvots nabadzīgs rajons, tautā saukts par Ameriku. Pirmais uzlidojums ilga aptuveni 3 stundas. Aptuveni pēc stundas sākās nākamais uzlidojums. Šoreiz kārta bija pienākusi pilsētas ziemeļu daļai. Tas bija vēl spēcīgāks un ilga līdz rīta gaismai. Pilsēta burtiski bija liesmu jūras apņemta. Stāsta, ka degošās Rēzeknes atblāzma bijusi redzama pat Daugavpilī,” atmiņu stāstos atklāto radio raidījumā pauž A. Līpenīte.

Rēzeknietei Tamārai Paurai lielās bombardēšanas laikā bija vien seši gadi, tomēr viņa gana spilgti atceras tos dienu notikumus. “Tajā dienā mēs ar mammu gājām uz pirti, kas atradās tagadējā autoostas teritorijā. Pēkšņi sākās uzlidojums un sākās bombardēšana. Netālu atradās patversme, kur mēs uzreiz bēgām slēpties. Kad uzlidojums bija beidzies, no visām pusēm dega Rēzekne. Mēs negājām mājās, jo sākās nākamais uzlidojums. Mēs bēgām pa Andreja Upīša ielu. Tur bija grāvis, un mēs ar mammu tajā stāvējām līdz kaklam iegremdējušās ūdenī. Pēc tam mani mamma slēpa laukos Ritiņos. Nākamajā dienā tēvocis ar zirgu brauca pakaļ mūsu mantām, bet mūsu mājas vietā bija vien bedre palikusi, bet bedrē gulēja Svētā Nikolaja ikona. Tā vēl tagad ir pie mums.”

Kopumā Rēzekne piedzīvojusi 11 aviouzlidojumus, taču neraugoties uz šī notikuma lielo traģiskumu, tikai nesen plašāka sabiedrība uzzināja patiesos vēstures faktus. Radio raidījumā “Pi myusim Latgolā” skaidro vēsturnieks Kaspars Zellis: “Šī traģēdija pagaisa līdz ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijas teritorijā. Un vēlāk saprotamu iemeslu dēļ par Rēzeknes bombardēšanu arī nevarēja runāt un nevarēja atcerēties. Padomju laikā tik uzsvērts, ka Rēzekni nopostījuši vācieši nevis padomju armijas lidmašīnas.”

Visu “Pi myusim Latgolā” raidījumu latgaliešu valodā var noklausīties, sekojot zemāk norādītajai saites. Tajā bez jau minētā uzzināsiet arī Venerandas Mednes, Vilhelma Grodža un Jevgenijas Cukmaces atmiņas. Viņi, neraugoties uz to, ka tālajā 1944.gadā bija vēl tikai bērni, visai spilgti atceras tā laika notikumus un sajūtas, ko tie raisīja.

Visu raidījumu var noklausīties ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Par šo bombardēsanu man visu laiku stāstīja vecmāte, un par puisi Franku kas uzzinajis no vaciešiem par bombardēšanu ,skrēja pa majam un brīdinaja lai brauc prom no Rezeknes, aŗi vaciesi kas biza izmitinati Rēzeknes dzīvokļos, visi aizbrauca jo zināja par bombardēšanu agrāk, viņi arī brīdinaja iedzīvotājus lai tie dodas uz laukiem. Kad es sava laikā par to stastīju, man teica ka tā nav patiesība, ka sabombardēja vāciešī, bet pats interesantākais ka bombardēšanas laika necieta neviens dzelzsceļš.

  2. Ar šādiem tendencioziem rakstiem jūs skalojāt smadzenes bērniem, gatavojot tos kārtējam kāram!!!
    Jūs(raksta autors un kas šo finansēja)būsiet vainīgie, kad kāds bērns, izlasot šo rakstu, ies cīnīties ar krievu bērniem. Pats trakākais kā jūs to arī zināt un gribat.
    Ar tautu manipulē, lai sāktu kārtējo karu, gribam MAIDANU?!
    Vēl reiz karš ir karš – tur nav uzvarētāju ir tikai upuri.
    Мир вам!

    • Mihail. Ja te kas tendenciozs, tad tas ir Jūsu komentārs. Ja Jums ir citas ziņas par Rēzeknes bombardēšanu, tad izstāstiet, nevis kritizējat raksta autoru

    • Atļaušos Jums nepiekrist, šis raksts ataino taisnību, kas padomju varas laikā tika slēpta, cilvēkiem ir jāzina taisnība, jāzina vēsture tāda, kāda tā bija, nevis tāda, kādu to pasniedza Latviju okpuējusī vara tajā laikā. Un cilvēki, kas to pārdzīvoja ir varoņi, no kuru stāstiem un dzīves pieredzes mēs varam daudz iemācīties.

  3. redz ko nozīmē vēsturnieki un vēsture … Labi, ka ir kas pastāsta patiesos notikumus! Paldies!

  4. 2014-70=1944 g.? Šī traģēdija pagaisa līdz ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijas teritorijā. 1944 g.???????????????????

  5. Papildinājums ,tāpat Hirosima ,uzmeta atombumbu ,jo pilsēta bija ieplakā un tā varēja bumbas efektivitāti novērtēt ,pilsētā bija nelielas zaldātu kazarmas un militārā ziņā tai pilsētai nebija nekādas nozīmes ,pēc tam Nagasaki noborbadēja tāpēc ,ka virs Kioto bija migla un nevarēt nofotografēt bombardēšanas sekas ,vaitas ir cilvēciski ,bet karš ir karš ,visus militāristus vajadzētu pakārt un gan vienas gan otras lielvalsts ,nesaucu vārdos lai DP nesāktu pret mani lietu kā kādu teroristu.

  6. Nu par bombardēšanu varētu gari izteikties, bet tas ir karš un karā žēlsirdības nav ,vācieši Gernika u Konventrija (ar Čerčila nevēlēšanos to novērst lai neatklātu ,ka angļi atšifrējuši vācu šifrus) ,Drēzdene no ASv ,kur gāja bojā tūkstošiem latvju bēgļu, Rīga kuru gatavojās nolīdzināt līdz ar zemi ASV lidmašīnas un kuru izglāba Staļins ,jo lūdza ASV lidmasīnu palīdzību austrumu frontē un tā Rīgas bombardēšanu atlika ,tāpat tagad Rēzeknē slavina tik atbrivotājus ,bet postītājus nepiemin.Karš ir karš un karā vai kāds skatās uz civiliem? Tāpat Z. Kosmodemjanska ,dedzināja piemaskavas sādžas ,lai vācu karavīriem 40 grādu salā nebutu kur pasildīties ,kuš domāja par tiem krievu iedzīvotājiem ,kuri tad palika bez mājām ,iedzīves un salā. Taču rezultāts vāciešus pie Maskavas sakāva un tie nosalušie krievu kolhoznieki ir tāds nieks uzvaras vārdā. Tāpat Rēzekne ,cilvēki un pilsēta pagalam ,bet vācieši iebaidīti un atkāpjas.Tāds ir karš.

  7. Man tajā laikā bija 5 gadi, bet atceros to nakti tik skaidri, it kā tas būtu noticis vakar. Mūsu ģimene dzīvoja Vītolu skolā (Cyskodūs), no Rēzeknes 14 km. Skolā bija apmetušies vācu karavīri, kuriem tur bija ierīkota atpūtas nometne (tajā regulāri mainījās karavīri no frontes līnijas). Visi vācieši bija izskrējuši no ēkas un satraukti debatēja. Rēzeknes pusē bija redzama milzīga blāzma, debesīs cēlās gari balti dūmu stabi, līdzīgi torņiem.Nemitīgi atskanēja grāvieni un visam pāri lidmašīnu motoru rūkoņa. Lidmašīnas veica apgriezienus taisni virs mūsu skolas un visi bija nobijušies, ka neuzmet mums arī kādu bumbu… Pārējās naktis pavadījām lauku mājās. Mana vectēva mājas atradās Madonas pusē un arī tur bija redzējuši blāzmu un dzirdējuši bumbu sprādzienus.

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+