Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. novembris, 2015
Drukāt

Rēzeknietis, kurš riskēja sarkanbaltsarkanā karoga dēļ (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Juris Taukulis.

1987. gada 18. novembrī, pāris gadus pirms Latvija atguva neatkarību, Rēzeknes novada Nagļu pagasta centrā uzplīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Par PSRS drošības dienestiem netīkamo skatu bija parūpējies zivsaimniecības “Nagļi” strādnieks Juris Taukulis, stāsta Rēzeknes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ļaksa.

Padomju Savienības gadiem neprātīgais, taču ārkārtīgi drosmīgais solis pēcāk Jurim maksāja vairākas tiesas un sabiedrības nosodījumu, taču pats Juris teic, ka padarīto nenožēlo un lepojas, ka bijis starp pirmajiem drosminiekiem, kas iesāka tautas ceļu uz Atmodu.

“Bija miglains un drūms trešdienas rīts,” tā laika notikumus atceras Juris Taukulis. “Karogu sašuvu jau iepriekšējā vakarā, jo Latvijas karogu tajā laikā, protams, nevarēja nopirkt. Sākumā biju domājis karogu uzvilkt ūdenstornī, taču tur bija apgaismots, tāpēc izlēmu karogu iekārt telefona vados Nagļu ūdenskrātuves vidū.”

Ap deviņiem rītā, līdzko migla izklīda, vietējie iedzīvotāji karogu jau bija pamanījuši. Uzreiz pēc tam atbrauca divas melnas volgas ar čekistiem. Ūdenskrātuves vidum bija grūti piekļūt, tāpēc drošībniekiem nācās krietni nopūlēties, līdz karogu noņēma. “Stundas laikā atšifrēja, ka tas esmu es. Viņiem jau apmēram bija zināms, ko meklēt. Jau bija paspējuši aizbraukt uz manām mājām, atrast un salīdzināt karoga šūšanai izmantotos diegus,” stāsta Juris.

Juri Taukuli aizveda uz izolatoru Rēzeknē, kur viņam sākās neskaitāmas pratināšanas un tiesu darbi vairāk nekā gada garumā – no Rēzeknes rajona tiesas līdz pat Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākajai tiesai.

Sākumā neviens advokāts negribēja uzņemties Jura aizstāvēšanu. Lai savāktu naudu advokātam, Jura mamma pārdevusi sivēnu un aizņēmusies no māsas. “1988. gada beigās, kad Atmodas vēsmas jau gāja plašumā, un juta, ka mani vairs nepaspēs notiesāt, piesprieda sodu par huligānismu, savukārt 1990. gadu sākumā, jau brīvās Latvijas laikā, mani pilnībā attaisnoja,” stāsta pārgalvīgās akcijas īstenotājs.

Vēl pirms tiesu darbu sākuma Juris Taukulis atgriezās darbā un no apkārtējo puses sagaidīja visdažādākās reakcijas. “Citi teica, ka vajag nopērt vai izsūtīt uz Sibīriju par tādu ķecerību, savukārt citi piemiedza ar aci un sacīja, ka pareizi rīkojos, jau sen tā vajadzēja izdarīt,” stāsta Juris. Viņš piebilst – vietējo iedzīvotāju attieksme vēl aizvien esot neviennozīmīga, daļa naglēniešu arī tagad uzskata, ka Jura paveiktais bijis huligānisms un lieka izrādīšanās.

Par savu veikumu Juris Taukulis saņēmis Nagļu pagasta Atzinības rakstu, savukārt šoruden sumināts ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. Saņemot apbalvojumu, Juri Taukuli sveica arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs: “Studiju laikā šo notikumu mums stāstīja kā tādu leģendu no mutes mutē. Neviens neticēja, ka var ko tādu izdarīt. Iespējams, tas bija jaunības maksimālisms, bet līdzcilvēkiem šis varoņdarbs deva to gaismas staru un stimulu, ka ar šādiem nelieliem, drosmīgiem darbiem varam tuvoties gaišākai nākotnei. Paldies par vēstures lappusēs ierakstīto drosmi un uzdrīkstēšanos!”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Skumji,ka izrādās,ka tagadējie varneši uzspļauj tam upurim!

  2. Jurim paveicās, ka vecais režīms sabruka ātrāk, nekā beidzās tiesas darbi. Šis drosmīgais solis varēja beigties arī Sibīrijā.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+