Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. marts, 2016
Drukāt

Vienas nakts laikā Turcijas laikraksts kļūst par valdības ruporu (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Protestētāji tur rokās jaunu avīzi "Yarina Bakis" ("Skats rītdienā") demonstrācijā Stambulā netālu no varas iestāžu slēgtā laikraksta "Zaman" ("Laiks") redakcijas ēkas.

Autors: Seldžuks Gultasli, līdzšinējais avīzes “Zaman” korespondents Briselē

 

Vakar man tika paziņots, ka nevajag rakstīt iknedēļas sleju, ko es biju sūtījis no Briseles laikrakstam “Zaman” pēdējos 14 gadus. Cik saprotu, es pagaidām vēl neesmu atlaists, bet valdība Ankarā ir konfiscējusi manu laikrakstu “Zaman”, kam bija lielākais metiens (650 000) Turcijā. Vienas nakts laikā laikraksts, kas kritiski vērtēja Erdogana prezidentūru, tika pārvērsts par valdības ruporu. Šo savu viedokli es paužu izdevumā “EUobserver”.

 

Pliķis eiropeiskajām vērtībām

Valdība ir konfiscējusi ne tikai laikrakstu “Zaman”, bet arī tā izdevumu angļu valodā, kā arī ziņu aģentūru “Cihan News Agency” un nedēļas izdevumu “Aksiyon weekly”.

Avīzes izpildredaktoru Abdulhamidu Bilici pretterorisma policijas vienība izraidīja no kabineta, un viņš tika nekavējoties atlaists. Kad policija pārņēma laikraksta redakciju, tās tīmekļa lapa tika atslēgta un tajā varēja lasīt, ka tā drīz tiks atjaunota ar “augstas kvalitātes un objektīvākām ziņām”. Uz “objektīvākām ziņām” ilgi nebija jāgaida.

Jau nākamajā dienā pēc redakcijas pārņemšanas liels virsraksts pirmajā lapā vēstīja par drīzo jauna tilta pār Bosforu atklāšanu un smaidošu prezidenta Redžepa Erdogana foto. “Zaman” pēkšņi sāka publicēt glaimojošus stāstus par Erdoganu un viņa valdības panākumiem, nepieminot sadursmes nedēļas nogalē pie redakcijas ēkas, kur policija lietoja asaru gāzi un ūdensmetējus protestētāju izgaiņāšanai.

Ceturtdien, tikai dienu pirms policijas ielaušanās avīzes “Zaman” redakcijā, vizītē Ankarā uzturējās Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš novērtēja sarunas ar prezidentu Redžepu Erdoganu un premjerministru Ahmetu Davutoglu kā auglīgas.

Jau tobrīd Turcijas mediju aprindās izskanēja ziņa, ka Stambulas tiesa ir pieņēmusi lēmumu konfiscēt avīzi “Zaman”. Vardarbīgais iebrukums redakcijā, policistiem ar iepriekš sagatavotiem īpašiem instrumentiem sazāģējot metāla žogu, sākās piektdien, kad Turcijā vēl atradās ES komisārs Johaness Hāns, kurš pārrauga sarunas ar Turciju par iestāšanos ES. Izskatās tā, it kā Erdogans gribētu sniegt kārtējo paraugstundu Eiropas līderiem. Laikraksta sagrābšana, kas notika tieši pirms otrās Turcijas – ES virsotņu apspriedes četros mēnešos, bija kā pliķis eiropeiskajām vērtībām.

 

ES tirgojas ar Erdoganu

29. novembrī, tikai divas dienas pirms vēsturiskā ES – Turcijas samita, kas notika pirmo reizi 57 gadu sarežģīto attiecību vēsturē, tika apcietināts laikraksta “Cumhuriyet” galvenais redaktors Dzans Dundars un avīzes Ankaras biroja vadītājs Erdems Guls. Nesen ar konstitucionālās tiesas lēmumu viņi tika atbrīvoti, kas saniknoja Erdoganu. Daudzi uzskata, ka Erdogana autoritārismu veicina klusā un piesardzīgā kritika no ES līderu puses. Par spīti daudzajiem brīdinājumiem, Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja Turciju 1. novembra parlamenta vēlēšanu priekšvakarā. Vēl vairāk, Briselē nav noslēpums, ka viņa uzstāja, lai Eiropas Komisijas nosodošais ziņojums par Turciju netiktu publiskots pirms vēlēšanām.

Šķiet, ka Erdogans ir uzņēmis ES nostāju kā rīcības brīvību vērsties pret katru, kas kritizē Turcijas valdību vai prezidentu. Erdogana, Tuska un Junkera sarunu pieraksts, kas publicēts februārī kādā Grieķijas tīmekļa vietnē, apstiprina to, par ko mēs jau sen bažījāmies: ES tirgojas ar tās vērtībām un principiem ar Erdoganu, lai apturētu un izvietotu bēgļus Turcijā. Sarunu pieraksts, ko apstiprinājis Erdogans un nav noliegusi ES, liecina, ka Junkers atgādinājis Erdoganam, ka viņš “Briselē uzņemts kā princis”.

Runa ir par Turcijas prezidenta vizīti Briselē 5. oktobrī, kad viņš tika uzņemts visaugstākajā līmenī, bet pēc tam vērsās pret jebkuru pretestību viņa vienpersoniskajai valdīšanai.

Vakar ES līderiem tiekoties ar Turcijas premjerministru Davutoglu, cilvēktiesību un preses brīvības aizstāvji aicināja ES vadītājus izvirzīt sarunās jautājumu par preses brīvību. Taču cerības ir mazas. Kad liberāļu grupas vadītājs Eiroparlamentā Gijs Verhofstats brīdināja ES līderus “nepārdot savas dvēseles Turcijai”, viņam bija pamats tā teikt. “Atkal mēs turpinām pieņemt tukšus solījumus, tādus kā nogādāt visus ne-Sīrijas migrantus, kas sasnieguši Grieķijas salas, atpakaļ Turcijā. Citiem vārdiem, mēs piekrītam darījumam nogādāt migrantus atpakaļ valstī, kur iesloga žurnālistus, uzbrūk pilsoņu brīvībām un ir ļoti satraucoša situācija cilvēktiesību jomā,” teica Verhofstats.

ES vienkārši uzkrauj savu problēmu Erdoganam laikā, kad viņš dara visu, lai destabilizētu paša valsti. ES var nonākt situācijā, kur Erdogans uzkraus savas problēmas Eiropai. Avīzes “Zaman” konfiskācija seko virknei citu satraucošu notikumu. Pagājušajā nedēļā slēgti vēl divi laikraksti, kas pieder izdevēju grupai “Ipek Group”. Televīzijas kanāls “Bengu Turk” un kurdiem simpatizējošais kanāls “IMC” ir atslēgti no “Turksat” satelītu sistēmas, praktiski apklusinot šo kanālus. Novembra vidū līdzīgā veidā tika apklusināti visi 13 “STV Group” kanāli. Erdogana karagājiens pret vārda brīvību nav vērsts tikai pret kādu grupējumu vai ideoloģiju. Katrs, kas uzdrīkstas viņu kritizēt, kļūst par potenciālu mērķi.

Tulkojis Valdis Bērziņš

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pierobežniece Anna Atbildēt

    patiesā turka/muslima seja. Raksts blakus – latvijas varasvīri brauks uz turciju vaņģot bēgļus, ko vest šurp un uzkraut nodokļu maksātājiem uz kakla.

Draugiem Facebook Twitter Google+