Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
14. novembris, 2017
Drukāt

Režisors Kairišs aicina atvērt “čekas maisus” (6)

Latvijas nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonija kinoteātrī "Splendid Palace". Foto - LETALatvijas nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonija kinoteātrī "Splendid Palace". Foto - LETA

Saņemot nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par labāko spēlfilmu – 1941.gada deportācijām veltīto “Melānijas hroniku”, filmas režisors Viesturs Kairišs aicināja atvērt tā dēvētos “čekas maisus”.

Kairišs aicināja virzīt uz priekšu “čekas maisu” atvēršanu, jo tas esot būtisks solis, lai Latvija varētu attīstīties, jo dažkārt nevarot saprast “no kurienes kam aug kājas”.

Režisors gan atzina, ka daudzi “čekas maisos” ir nokļuvuši pret savu gribu, pašiem par to nezinot, tāpēc sabiedrībai jāapņemas neveikt “raganu medības”.

Kā ziņots, šogad nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas balvu saņēma vēsturiskā drāma “Melānijas hronika”, bet tās režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.

Labākās aktrises balvu saņēma Sabīne Timoteo par lomu filmā “Melānijas hronika”, bet par labāko aktieri tika atzīts Kaspars Znotiņš par lomu filmā “Pirmdzimtais”.

Timoteo, kura uz svinīgo pasākumu klātienē nebija ieradusies, nolēmusi savu balvu dāvināt Melānijas Vanagas muzejam. Tieši Vanagas lomu Timoteo atveidoja filmā “Melānijas hronika”.

Kā labākā otrā plāna aktrise tika atzīta Vizma Kalme par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Savukārt par labāko aktieri otrā plāna lomā “Lielu Kristapu” saņēma Uldis Dumpis arī par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.

Par labāko scenāristi tika atzīta Lote Eglīte par scenāriju animācijas filmai “Bize un Neguļa”.

Andris Dzenītis par savu muzikālo veikumu filmā “Pirmdzimtais” saņēma balvu kā labākais komponists.

Filma “Atbrīvošanas diena” saņēma “Lielo Kristapu” nominācijā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Savukārt par labāko dokumentālā kino operatoru tika atzīts Valdis Celmiņš par savu darbu filmā “Atbrīvošanas diena”, bet Krista Burāne saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā dokumentālās filmas režisore par filmu “Pasaka par tukšo telpu”.

“Lielā Kristapa” balva tiek pasniegta jau 29.reizi. Festivālu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība kopš 1977.gada, un patlaban ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Vai tur jums kāds latgalietis pārbēdzējs cenzē,ka atkal nav komenta?

  2. Par tiem čekas maisiem,piekrītu Kairišam,bet par viņa runu latgaliešu kongresā bijušokēta,jo paši t.s. latgaļu “patrioti”visi aizmukuši uz Rīgu u.c LATVIJAS apgabaliem,bet ķērc pēc kaut kā latgaliska.KURŠ tad te tā grib vervelēt latgaliski?Vai nepietiek,ka grib uzspiest okupantu mēli,tad vēl dialektu.NEVIENS neliedz ne runāt,ne grāmatas drukāt latgaliski.Tikai pajautājiet cik viņas pērk?Ja latviešu lit.VALODA ir VALSTS !!! valoda,tad kurš man var piespiest mācīties latgaļu val.?KUR es viņu likšu??TĀ IR KRIEVU!!ATBALSTĪTA AKCIJA! Palasiet vēsturi ko par to teica TRASŪNS!!Bet krievam ir labi,ja paši letiņi savā starpā kasās.
    Vai man nav tiesa L.A.?

  3. Tikai grēksūdze un arī pirts dod sabiedrības morāles tīrību – čekistu metode ir papīrs un tinte uz ziņojumiem un tāpēc tie slēpjami …Nu neies savus aģentus izdot šodienas skatam – vel var noderēt pēc Saskaņas un ZZS valdības lūguma :Pēc maizes un sāls pie Kremļa vārtiem…atvainojos – šprotu…

  4. Pateicoties V.V.Freibergai,cekas maisi netika atverti.Jo ari pati bija KGB zinotaja.Tik lielu postu Kadu atnesa vina,vel neviens prezidents nav atnesis Latvijas tautai.Tur lielaka dala komunistu,pa siem gadiem jau iznicinajusi savus papirus.Par to liecina ari Godmana neatrasta lieta.Paspejis sevi nomazgat baltu.

  5. ==================
    tāpēc sabiedrībai jāapņemas neveikt “raganu medības”.
    ==================
    sabiedriba, un pats viš lieliski demonstrē ka nav spejigs attureties no “raganu medibām”pat situācijā kad nav ko medit, nav grūti iedomaties viņu ārdāmies kad bus kādu uzvārdiņu dabujis zobos. tad viņu neintresēs nekas, izņemot “pilsonigo pārliecibu ka jānolinčo”

  6. Aicinājums vietā. Tikai – gadiem ritot – jautājumu skaits, dziļums un apjoms tikai audzis. Viens – vai viss VDK dokumentu kopums, kas 1991. gadā atrasts, pārņemts, ir tāds pats arī 2017. gadā. Vai patiesi (kas to var apliecināt un kā) 26 gados nekas NAV zudis? Vai ir kāds cilvēks, kas zina “maisu saturu” un var salīdzināt toreiz un tagad? Vai…
    Gribu teikt, ka šis nav jautājums par lieku ziņkārību, bet jautājums par uztcību drošības iestādēm, kas sargā jau neeksistējošas valssr drošību, šis ir jautājums par godīgumu, īstumu un “kas mēs esam”? Galu galā – par 4. maija deklarāciju balsoja ari ziņotāji… Kas notika pēc 1991. gada augusta un vai mūžīgā VDK ietekmē vai nē valsts politiku un filozofiju ari tagad?

Draugiem Facebook Twitter Google+