Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Par mamogrāfijas aprakstu svarīgāks ir krūts vēža skrīninga testa kods

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Saņēmu mamogrāfijas rezultātus, kuros secināts, ka man krūtīs regresējoša fibroze un involutīvas pārmaiņas – kods R2. Vai ir pamats satraukumam?” jautā Saldus novada iedzīvotāja Anna Kārkliņa (53), kas pērn piedalījusies valsts apmaksātajā krūts vēža savlaicīgās atklāšanas programmā. Lai gan izmeklējuma rezultāti jāizskaidro ārstniecības iestādei, kur tie veikti, sievietēm vēl aizvien ir daudz neskaidrību.

Arī krūtis noveco


“Veselības centra 4” radioloģe Sandra Lapuķe skaidro, ka skrīninga testa rezultāta kodi R1 un R2 apzīmē dabiska novecošanas procesa gaitā radušās izmaiņas. Daudzās valstīs, kurās veic krūts vēža skrīningu, šādos gadījumos nemaz nesniedz sīkāku skaidrojumu, bet raksta: “Krūts vēža nav.” Skrīninga mērķis taču ir agrīni atklāt krūts vēzi, nevis izanalizēt krūts dziedzera uzbūvi.

“Jau pēc 35 gadu vecuma sievietēm krūtis sāk pakāpeniski novecot – saites, kas tās noturējušas, atslābst, bet dziedzerus aizvieto taukaudi un saistaudi,” norāda radioloģe. Pēc 60 gadu vecuma sievietēm krūtīs vairs gandrīz nav dziedzeraudu, bet, ja izmeklējumā tos tomēr konstatē, aprakstā norāda, ka pacientei krūtīs vēl saglabājušies reziduālie audi.

Ja mamogrāfijas rezultātu aprakstā minētas regresējošas fibrozas pārmaiņas vai fibroze (tātad krūtīs izveidojušies saistaudi), kā arī regresīva vai involutīva tipa pārmaiņas, nav pamata satraukumam. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas laikā nekas aizdomīgs nav atrasts un krūšu audi ir atbilstoši sievietes vecumam. Menopauzi sasniegušām sievietēm, kas gadiem ilgi lietojušas hormonaizvietojošo terapiju, krūtis noveco lēnāk, ir tvirtākas un blīvākas. No otras puses – tas palielina krūts vēža risku, tāpēc pirms mamogrāfijas radiologs vienmēr par to jautā.

Kādēļ jāpārbauda 


“Aizvakar viss vēl bija kārtībā, bet vakar vienā no krūtīm pēkšņi sataustīju bumbuli, tāpēc steidzos to pārbaudīt,” ārste atkārto sieviešu stāstīto. Viņa skaidro, ka tā mēdz uzvesties cistas – labdabīgi veidojumi, kas rodas hormonālu izmaiņu dēļ. Gadiem ejot, cistas bieži vien pārkaļķojas, veidojot mikrokalcinātus.

Mamogrāfijā krūtīs nereti atklāj arī fibroadenomas un nelielus limfmezglus. Arī tie ir labdabīgi veidojumi, kas krūtīs var būt jau ļoti sen, bet līdz šim vienkārši nav pamanīti.

Izmeklējuma laikā krūtīs atrastie nespecifiskie mikrokalcināti arī nav nekas slikts. Nespecifisks – tātad labdabīgs veidojums. Tomēr, atklājot tos pirmo reizi, sievietei parasti jāveic papildu izmeklējums – ultrasonogrāfija. Pēc pusgada vai gada tas jāatkārto, lai pārliecinātos, ka veidojums nepalielinās.

“Izmeklēšanas laikā krūtīs var atklāt arī asimetriskus audus. Tā var būt gan normāla anatomiska īpatnība, gan audzējs. Manā praksē bijuši abi varianti, tādēļ pacientēm noteikti jāklausa ārstam un jāveic papildu izmeklējumi,” brīdina radioloģe Lapuķe. Šādos gadījumos mamogrāfijas aprakstā raksta kodu R3. Pēc papildu izmeklēšanas tas pārtop par R2 vai R4.

Mērķis – 
agrīni atklāt vēzi


Ja radiologam rodas aizdomas par ļaundabīgām jeb malignām izmaiņām, testa rezultātā lasāms kods R4. Tad nepieciešama audu biopsija un audu parauga pārbaude laboratorijā. Ja apstiprinās aizdomas, ka krūtīs atrastas ļaundabīgas izmaiņas, aprakstā redzams kods R5. Ik gadu šādu atbildi saņem 50 – 60 skrīninga dalībnieces.

“Audzējs ražo vielas, no kurām rodas dažādas formas un lieluma specifiskie mikrokalcināti. Šīm izmaiņām, veicot mamogrāfiju, pievēršam īpašu uzmanību, jo tās liecina, ka slimība ir tikai sākuma stadijā. Bieži vien atklājam arī pavisam mazus audzējus, kas mērāmi milimetros. Tā jau ir krūts vēža skrīninga būtība – atklāt audzēju tad, kad tas vēl nav sataustāms un nekādas sūdzības nerada. Uzreiz sākot ārstēšanu, var pilnībā atveseļoties,” uzsver S. Lapuķe.

Uzziņa


Skrīningā iesaistītajām sievietēm valsts papildu izmeklējumus neapmaksā, bet ar ģimenes ārsta nosūtījumu par krūts ultrasonogrāfisko izmeklēšanu jāmaksā tikai pacienta iemaksa – 4,27 eiro.

Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka no 40 līdz 42 tūkstošiem sieviešu, kas ik gadu piedalās vēža skrīningā, vairāk nekā pieciem tūkstošiem bija nepieciešama papildu izmeklēšana.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+