Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. oktobris, 2013
Drukāt

Rībena: Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi notiks uz slikta un nepateicīga fona (8)

Foto - LetaFoto - Leta

Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi Rīgā 2014.gadā notiks uz “slikta un nepateicīga fona”, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda deputāte Inguna Rībena (V).

“Daudzi šobrīd pārmet, kā mums nav kauna saukties par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ja valsts vēstures muzejs šobrīd ir gandrīz bez jumta, mākslas un mūzikas muzejs atrodas nezin kur. Prezidenta pils ir nodegusi – to mēs neviens nevarējām paredzēt, bet to, ka tā tiks restaurēta, varējām paredzēt. Darbi netika izdarīti – grāmatu krātuve un viss tas ļembasts. Mākslas muzejs ir remontā, vēl jo vairāk – tā centrālā daļa ir apstīpota un parādījušās plaisas vēsturiskajā ēkā un kupolā. Tas nozīmē, ka pietrūks nauda un ievilksies būvniecības periods. Arī Ķemeru sanatorija, kas ir arhitektoniski viens no atpazīstamiem simboliem Latvijā, ir sabrukuma stāvoklī,” uzskaitīja Rībena.

Deputāte uzskata, ka kopējais fons Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem ir slikts un nepateicīgs, gan piebilstot, ka cilvēki ir taktiski un, visticamāk, neviens ārzemnieks neko neteiks un smalkjūtīgi nejautās par šīm lietām.

Rībena uzskata, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka kopš brīža, kad bijušā Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) un toreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) laikā pieņemts lēmums virzīties uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, Rīgā nav bijusi “politiskā pārmantojamība” – mainoties politiskajai vadībai, kultūra kā prioritāte netika saglabāta.

“Ja mēri un kultūras ministri būtu atbildīgāk pret to izturējušies, šī fona varēja arī nebūt vai tas varēja veidoties pavisam citādāks,” uzskata Rībena.

Nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle atzina, ka situācija ar kultūras infrastruktūru nav spīdoša, turklāt projekts bija jāveido uz ekonomiskās krīzes fona. “Mēs varam cerēt, ka šis projekts parādīs to, kas varbūt politiķiem liek pieņemt cita veida lēmumus attiecībā uz kultūras infrastruktūru un kultūras nozīmīgumu, jo, manuprāt, šis atjaunotās brīvvalsts laikā ir lielākais kultūras notikums, kāds ir bijis gadu garumā. Tas izteiksmīgi parādīs to, cik liela nozīme ir kultūras procesam un varbūt arī pacels kultūras projektus no tās rindas beigām uz sākumu,” sacīja projekta vadītāja.

Deputāts Raivis Dzintars (“Visu Latvijai!”-TB/LNNK) savukārt interesējās, vai “Rīga 2014” laikā nepastāv risks, ka vēlēšanu priekšvakarā valsts vai lokāla līmeņa politiķi nākamgad kultūras pasākumus varētu izmantot savas popularitātes vairošanai. Čivle norādīja, ka līdz šim par kultūras vērtībām un procesiem ar politiķiem ir bijis iespējams vienoties, tāpēc viņai negribētos domāt, ka kāds šo notikumu varētu izmantot nekrietnu mērķu labad.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti “Rīga 2014” sagatavoto kultūras pasākumu programmu Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam novērtēja atzinīgi, it īpaši dažādu citu Latvijas pilsētu iesaistīšanu. Čivle pastāstīja, ka ar “Rīga 2014” saistīti pasākumi notiks arī Siguldā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē un citur. Viņa uzsvēra, ka “Rīga 2014” mērķis ir nevis izveidot pasākumus “ķeksīša pēc”, bet panākt, ka iedzīvotāji arī paši iesaistās pasākumu veidošanā, jūtas ieinteresēti un gaidīti.

Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi Rīgā norisināsies no 17. līdz 19. janvārim, un visa pārējā gada laikā sagatavota kultūras programma ar aptuveni 150 kultūras projektiem un vairāk nekā 200 koncertiem, izstādēm, izrādēm, festivāliem, konferencēm un performancēm, kas veidoti sešās tematiskajās līnijās. Reizē ar Rīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss nākamgad būs arī Ūmeo pilsētai Zviedrijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Dīvaini, bet 2014.programmā neredzu starptautiski pazīstamos Rīgas un Latvijas baroka mūzikas komponistu speciālistu vārdus. Kur ir S.Jēgers, M.Kupčs, baroka orķestris Collegium muzikum Rīga,u.c.??? Vai nav tā, ka programma ir sataisīta Dāldera un Čivles draugu savtīgam atbalstam? Tā izskatās – atkal kampēji ar Brikmani priekšģalā, par kuru profesionalitāti ierēcām pagājušovasar. viss turpinās…

  2. Rībenas kundze jau var runāt, bet KURŠ viņu dzird!?? PALDIES ANONYMOUS par izsmeļošo komentāru! Vēlos piemetināt ar nožēlu: VAI prezidentam INTERESĒ PILS ATJAUNOŠANA? NĒ!!! VAI tagadējai RĪGAS DOMEI UN VALDĪBAI INTERESĒ šo muzeju un kultūras vērtibu saglabāšana!? NĒ!!! Domāju, ka šī karastrofa RADīTA MāKSLĪGI, LAI LATVIJA PAMATĪGI IZNESTOS CAURI KĀ EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA! Nelabvēļi ĻOTI labi zin valsts budžeta iespējas… Tāpat RĪGAS PILS AIZDEDZINĀŠANA un ILGĀ JUMTA NEUZLIKŠANA NAV NEJAUŠĪBA… Kultūras ministre Grende nedarija savu darbu attiecība uz šīm vērtībām, bet pat slima būdama cēlās no gultas un devās izrēķināties ar Andreju Žagaru, izšķiezdama nevietā savu enerģiju un laiku… LŪK TĀ!?

  3. Ja nav pietiekami daudz naudas- tad kāpēc tik plaša programma? lai kāds nopelnītu? Tās ir dzīres mēra laikā!

  4. Kāpēc neviena vārda par to, ka Latvijā joprojām nav akustiskās koncerttzāles, kaut mūziķi, kori un orķestri ir pasaulē konkurētspējīgi? Muzeji, bibliotēkas,pirotehnikas brīnumi un performances Daugavmalās ( parasti apšaubāmas kvalitātes) utt. ir svarīgāk?!!!! vai varat iedomāties hokejkomandu bez ledus halles? Latvijā tā ir – Dinamo izlases orķestris LNSO atkal idiotu lomā !!! laikam jāsāk rakstīt uz Briseli kas notiek Latvijas Saeimas deputātu galviņās, arī uz Eiropas prestižākajiem kultūras žurnāliem.

  5. Kas ir performance? Latviski mēs vairs neprotam runāt, kur valodas likums?

  6. ko gan var gribet ja Rīgas domē varu ir sagrābuši interfrontisti. Vīniem uz mūsu kultūri ir nospļauties, ka tik 9. maija pie tā betona staba varētu par velti pieliet mūli.

  7. Cienījamā Rībenas kundze piekrītu jūsu bažām, bet ne visur varu izsekot Jūsu domām Cēloņsakarības meklējot. Jūsu veikums Rīgas svētkos jau iegājis un ierakstīts „Zelta Burtiem” Latvijas kultūrvēsturē.
    Diemžēl „ŠodInteliģences” niķis – rakstīt “projektus”, kas garantē veiklu rindas kustību pie kases lodziņa, bet nav nekādā veidā nav saistīta ar jēdzieniem – Kultūra , Inteliģence, Māksla, Tauta, Nācija, Latvija. Bez minēto jēdzienu izpratnes un to kopšanas “Administratīvais veidojums “Latvija””’, manuprāt, zaudē savas eksistences leģitimizāciju.
    Diemžēl esmu cilvēks, kuru vizuālās mākslas uzrunā “visspēcīgāk”.
    Esam vienīgā Eiropas nācija, kurai nav Nacionālās pastāvīgās Tēlotājmākslas ekspozīcijas muzejos un muzeālās telpās savā zemē – Latvijā. LNMM ir faktiski pašlikvidējies līdz kapitālrenovācijas pabeigšanai. Saglabājusies vien “krātuvju funkcija”, kas pēc Rīgas Pils ugunstraģēdijas netiek pildīta. Būtu saprātīgi, kantori slēgt. Mums jāsaprot, ka “Biržmuzejs” ir vien otrās šķiras “Antikvariāta pastāvīgā ekspozīcija”, bez tirdzniecības, zinātniski pētnieciskās, sistematizācijas, kultūrVeidojošas funkcijas. Tā ir “definēta kultūras katastrofa”. Nevis renovētas telpas, bet ekspozīcija ir “MUZEJS”. LNMM ir likvidēts. MUZEJS-ekspozīcija var izvietoties arī “pagaidu teltī” vai perifērijā, piem. Režicā. Lāces veikums ir konceptuāla katastrofa. Sāk veidoties un nostiprināties priekšstats, ka daudzās nelaimes ir LNMM vadības inspirētas. (būvbedres “ūdens traģēdija” bija paredzama- Rīgas Parku loks veidots purvainos laukos. Tādēļ vācieši tās mājas tur nevarēja uzbūvēt. Arī pats muzejs jau pirms 100 gadiem būvēts bez pagrabstāva, paceļot Ekspozīciju telpas otrajā stāvā, virs pirmā- direkcijas stāva. Tāpēc būvējot Rīgā jāveic grunts un pilsētas vēstures materiālu izpēte. Ar neapbruņotu aci redzams, ka grunts ūdens- Rīgas kanāla līmenis vien 2-3 metri zem muzeja līmeņa. Te rok 7 metrus dziļumā bez dzelzs pāļu sienas, kurai jābūt vismaz 20 metru dziļai un grunts sasaldēšanas. Diletantisms vai ļaunprātība?).Draudzīgas attiecības ar demakovu nevar kalpot par LNMM pastāvēšanas jēgu. Jādomā kādus muzejus mums vajag, kādas ir mūsdienu Muzeja funkcijas. Kādas ir mūsdienu Nacionālās KultūrTelpas, Gara, Nācijas prasības pret sevi un to veidojošo kultūrvidi. Mums stipri, gudri, čakli JĀDOMĀ. Latvija, Latvieši un Latvijieši ir tā vērti.
    Nepieminu unikālo Mākslinieku Savienības Kolekcijas likteni (ko gaida LNMM), par kuras saglabāšanu, vēlākais vakar, vajadzēja sasaukt Saeimas Ārkārtas sēdi! Tur koncentrēti desmitiem tūkstošu darbi, kas šobrīd glabājas “neaizslēgtā šķūnītī”. Neviens pat nenojauš, kas ?kur? cik? glabājas. Kultūras ļaudis pasaulē jau sen zina, kā lietas kārtojamas. Skotijas Modernās mākslas Muzejs Glazgowā 10-15 gadu pirms tā atklāšanas pirka (tikai dzīvo) mākslinieku darbus( finansiāli tā ir desmitā daļa no mākslinieka pēcnāves mākslas darba vērtības) Tas ir gan mākslinieku atbalsts, gan, šodien, pasaulē izcilas, slavenas kolekcijas veidošana. Šo domu var attīstīt. Latvijā runā nevis par ” muzeju telpu celtniecību” vērtīgās kolekcijas eksponēšanai, bet “jauna šķūņa būvēšanu”, kurā izvietosim to kas nu pa rokai pagadīsies. Tas ir krimināli. Māksliniekus “Apvienotajā Karalistē” atbalsta, tiem piešķirot bezmaksas darbnīcas un dzīvojamas telpas no “neapdzīvotā fonda”. Viņiem gan tad arī jāpilda kāds papildus uzdevums – jāpasniedz “mākslas stundas” tuvējā skolā. Tā Anglijas skolnieki sastopas ar “īstiem māksliniekiem” jau pamatskolā… Tā Anglijas Karaliste nodrošina māksliniekus ar bezmaksas darba telpām, dod tiem skolā minimālu “maizes darbu” un kontraktos arī paredzēts, ka katru gadu mākslinieks nodod Muzejam vienu savu darbu, pēc Muzeja kuratoru izvēles. Vienkārša, bet efektīva Nacionālās Kultūras un nākotnes(bērnu) atbalsta programma. Kas mums traucē mācīties un vēlēties?
    Manuprāt, būtu lieliski, ja Jūs varētu papētīt šo problēmu loku un ar savu “aso spalvu” izcelt šo, manuprāt, Nacionālo problēmu loku. Patiesībā tas daudz plašāks. Mūžseni nekopts.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+