Aivars Zavadskis uz Skolas ielas celiņa.
Aivars Zavadskis uz Skolas ielas celiņa.
Foto – Atis Jansons

Ričuks – tas ir forši! 1

Mūsu pagājušās nedēļas sarunai par zaļu satiksmi nākotnē pievienojies Aivars Zavadskis, arhitekts, “Gada auto” žūrijas vecbiedrs. Nu jau divus gadus viņa galvenais darbdienu pārvietošanās līdzeklis Rīgā ir velosipēds.

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Lasīt citas ziņas

Es, protams, esmu izbaudījis visas ar nepietiekamu infrastruktūru, nesakārtotiem un ļoti dažādi interpretētiem noteikumiem, dažādu braucēju kultūru un “kultūru” utt. saistītās problēmas, tomēr man ir iepaticies! Un atteikties no ričuka es netaisos. Tas ir foršs! Tas uztur veselību, tas ieved tevi citā fiziskā un arī mentālā līmenī. Tas taupa naudu. Es nemaksāju par degvielu, par Rīgas stāvvietām.

Tā ir lieliska “slimība”, kuru sekmē ekonomiskie apstākļi, kuru veicina atsevišķi politiķi… Cilvēki brauc un brauks aizvien vairāk. Arī ziemā brauks. Es to jau daru. Nevar braukt, ja temperatūra nokrītas zem mīnus 15, jo tad velosipēda mehānismos sasalst kaisīšanas atlikumi un tie vairs nespēj funkcionēt. Cilvēks spēj – ja attiecīgi ekipēts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr jābrīdina – brauciens pa Rīgu ar divriteni pat vasarā nav viegls. Tas prasa koncentrēšanos, pastāvīgu gatavību reakcijai uz dažādiem pārsteigumiem. Vieglāk ir tur, kur infrastruktūra laba. Skolas ielā, piemēram. Un pretēji – Lāčplēša ielas celiņš, kas atduras strupceļā, dzīvi tikai sarežģī.

Likumdošana ir svarīga, taču gandrīz visas ērtības un neērtības ir atkarīgas no attiecīgās pašvaldības. Ja Rīgas apbūves noteikumos būtu obligāta prasība par velostāvvietu izbūvi pie visām sabiedriskajām ēkām (kā kādreiz to ieviesa par atkritumu urnām), mēs priekā gavilētu. Pašlaik šī prasība attiecas tikai uz jauno ēku būvniecību. Un, nedod Dievs, ja stāvvietu trūkumu Rīgā kāds iedomāsies risināt biznesa ceļā. Maksas stāvvietas būtu baigs trieciens šai kustībai.

Laba (un plaši izmantota) ir iespēja velosipēdu pārvadāt vilcienā. Tikai tās augstā iekāpšana… Jau bez ričuka ierāpties grūti. Kur normāla augstuma peroni? Ideja par lielu centralizētu velonovietni Rīgas Centrālajā stacijā ir apšaubāma – kurš gan gribēs par maksu pārvadāt velosipēdu vilcienā un glabāt to Rīgā? Pareizāk būtu nelielas velonovietnes mazajās dzelzceļa stacijās, lai cilvēks varētu normāli nokļūt līdz savai stacijai un tālāk komfortā braukt uz Rīgu.

Par kultūru un drošību – nejūtu ceļu policijas klātbūtni. Nav uzraudzības, nav neviena, kas pie sarkanas gaismas braucošu huligānu vienkārši paņemtu aiz čupra un no trases novāktu. Nav policijas uzraudzības arī saistībā ar veloceliņiem – regulāri stāv gudrinieki ar avārijas gaismām. Vienīgā kontrole ir ārpus Rīgas. Tā pati – alkokontrole…

Vēl – tā nu iznācis, ka šajos divos gados divreiz esmu kārtojis eksāmenu satiksmes noteikumos. Un nu tos tiešām zinu. Un redzu – apkārt man pārvietojas tūkstoši analfabētu vai nihilistu. Vajadzētu ierosmi – atkārtotas, obligātas CSN zināšanu pārbaudes visiem. Vai vismaz tiem, kam fiksēti vairāki pārkāpumi.

Reklāma
Reklāma

Nobeigumā – ikdienā mans galvenais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds, auto pašlaik izmantoju tikai darba vajadzībām tālākiem braucieniem, kur ar velo ir problemātiski vai nepraktiski. Viedoklis kā autobraucējam un velosipēdistam par to, kur jāatrodas velosipēdam – uz ietves vai brauktuves: noteikti uz brauktuves, iespēju robežās. Tur ir patiesībā daudz drošāk un līdzenāk!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.