Praktiski
Receptes

Rīdzinieces neparastie maizes kukulīši dažādās krāsās, ar dabiskām garšvielām! Saimniece dalās receptē 1

Foto – Valdis Semjonovs

Ja gribas pievērsties veselīgam dzīvesveidam, ir vērts padomāt par maizes cepšanu mājās. Tas nav tik sarežģīti, kā sākumā šķiet. Protams, pirmie mēģinājumi var būt neveiksmīgi, taču, kad uzkrāsies pieredze, būs prieks ģimenei celt galdā pašceptu maizi ar dabiskām un spēcīgām garšām. Turklāt tās sastāvā atšķirībā no lielveikalos pieejamās nebūs ne irdinātāju, ne stabilizētāju, ne garšas uzlabotāju.

Nebija laika nobīties

Pirms kāda laika cept maizi mājās sāka arī rīdziniece Santa Liepa, kura jau gadu ir labi pazīstama Kalnciema ielas tirdziņa apmeklētājiem. Viņas ceptie kukulīši gan krāsas, gan piedevu ziņā ļoti atšķiras no tradicionālā piedāvājuma lielveikalā.

– Ja iepriekš kāds man būtu teicis, ka es cepšu un tirgošu maizi, domātu – ko runā galīgas aplamības! Taču arvien vairāk aizraujos ar šo lietu, – atzīst enerģiskā āgenskalniete.

Pamudinājums pievērsties maizes cepšanai radies, reiz vasarā kopā ar draugiem atpūšoties Tūjā, kur atrodas vasaras māja vienam no domubiedru pulciņa. Mājas saimnieks Toms, būdams agrs putns, nav varējis sagaidīt, kad pārējie modīsies. Lai īsinātu laiku un būtu ko draugiem pasniegt brokastīs, iejaucis mīklu un uzcepis maizi. – Tajā brīdī, kad mājā sāka virmot svaigi ceptas maizes un tikko uzvārītas kafijas smarža, pat vislielākie guļavas rausās ārā no gultām. Agrs vasaras rīts pie jūras, kopīgas brokastis ar draugiem, pie liela, apaļa galda baudot pašceptu maizi, – tas bija tik jauki, ka šis vasaras piedzīvojums mani ilgi sildīja atmiņu līmenī.

Santa izprasījusi Tomam maizes recepti un izcepusi savu pirmo kukulīti. Kaut gan visu izdarījusi, kā receptē rakstīts, piedzīvojusi vilšanos. Maize šķitusi bezgaršīga un pliekana – tik vien kā milti sacepti ar ūdeni. Nākamajā reizē jau bijusi gudrāka. – Tad sākās tā kosmosa spēle, kad kāds no augšas man deva impulsu piemest klāt gandrīz visu, kas tobrīd bija ledusskapī, – sieru, dārzeņus, zaļumus, arī garšvielas. Esmu asu, izteiksmīgu garšu cienītāja, tāpēc garšvielas netaupīju. Maize bija pa prātam, patiešām garšīga.

Nopriecājusies, ka būs gardi kukulīši, ar ko pacienāt draugus, taču maizes cepšanu nav uzskatījusi par liktenīgu pavērsienu savā dzīvē, līdz gadījums Santu savedis kopā ar cilvēku, kam šķitis, ka viņa nedrīkst turēt sveci zem pūra. – Mūsu kompānijai pievienojās puisis, kuram ir nopietna pieredze biznesā. Nogaršojis manis cepto maizi, viņš iesaucās – tā taču ir tīra manta! Kāpēc vēl nav tirgū?

Sākumā Santa to uztvērusi kā joku, taču sēkla bija mesta auglīgā zemē. Reģistrējusies feisbukā, lai varētu interesentiem paziņot, ka izcepusi tādu un tādu maizi. Tajā pašā dienā jau vairāk nekā 100 cilvēku izrādījuši interesi. Līdzīgi kā viņa – eksperimentētāji, kas nebaidās iziet ārpus rāmjiem, un spēcīgu garšu piekritēji. – Nekas cits neatlika, kā trīcošām rokām pieņemt pasūtījumus, – viņa atceras. – Tiku ierauta straujā notikumu virpulī, man nebija laika nobīties, šaubīties vai rakstīt biznesa plānu.

Sākusi ar vienu miltu paku. No katra pārdotā kukulīša nauda trīskāršojusies, līdz ar to varējusi nopirkt produktus nākamajam cepienam. Pēc nedēļas jau saņēmusi uzaicinājumu no Kalnciema ielas tirdziņa organizētājiem. Nepilnas nedēļas laikā nokārtojusi formalitātes VID un PVD, iegūstot mājražotājas statusu. Savukārt pēc veiksmīgas dalības Brīvdabas muzeja tirdziņā (maizi iztirgojusi acumirklī) Santa iegādājusies četras lietotas elektriskās plītis, jo sapratusi – darba apjoms pieaugs.

Galerijas nosaukums

No pļavas un dārza

Tirgus dienā zaļās maizes cepēja mīklu iejauc jau ap trijiem četriem no rīta. Tā pircējiem jāpiegādā mīksta un svaiga. – Cepot maizi, man šķiet svarīgi radīt īpašu, meditatīvu gaisotni. Ieslēdzu mūziku, domāju par kaut ko enerģisku, maizes cepšanu neuzskatu par rutīnas darbu. Man šķiet – darba process ir daudz baudāmāks, ja pret to attiecas kā pret notikumu, kā pret svētkiem.

Mīklu gatavo no augstākā labuma kviešu miltiem (viņa sāka un turpina izmantot “Rīgas dzirnavnieka” ražotos), sausā rauga, ūdens, cukura un sāls. Īpašo garšu piešķir piedevas. Santa saka – jāizvēlas tādas, par kurām iedomājoties vien mutē saskrien siekalas. Līdz šim viņa radījusi aptuveni 30 zaļās maizes veidus: ar bietēm, ķiplokiem, oregano un melnajiem maltajiem pipariem; ar tomātiem, kabačiem un adžiku; pikanto tomātu, kabaču maizi ar jalapeno un Kajennas pipariem; svaigu tomātu un bazilika maizi; svaigu tomātu maizi ar zaļajām olīvām; ķirbju maizi ar ingveru, ķiplokiem, Kajennas pipariem un sieru; Korejas burkānu maizi ar mārrutkiem; spinātu maizi ar mājas pesto un sieru; zaļo nātru un gārsas maizi un vēl citas. – Es nebaidos mīklai likt klāt čili, melnos maltos piparus, Kajennas piparus, kaut gan esmu lasījusi, ka rūgstošu mīklu nedrīkst jaukt kopā ar spēcīgām garšvielām.

Par cepējas radošumu liecina arī viņas izdomātā maizes recepte, kad vajadzējis pazīstamam arhitektam sarūpēt ciemakukuli. – Izcepu cementa krāsas kukulīti, ko rotāju ar zilajām rudzupuķu ziedlapiņām un melnajām ķimeņu sēkliņām. Lai tiktu pie pelēkās krāsas, miltiem pievienoju augu pelnu pulveri, kas ir visdabiskākā krāsviela.

Šopavasar Ungurmuižā savākusi nātres, gārsas un gaiļbiksītes, lai kaltētu un pievienotu maizei. Zaļie kukulīši garšojot tiem, kas dod priekšroku maigākām garšām. Savukārt maizei ar dārzeņiem diezgan bagātīgi pievienojot garšvielas. – Es savus draugus jau esmu pieradinājusi noklāt ēdienus ar melnajiem maltajiem pipariem. Tā man šķiet vismaģiskākā garšviela. Sākumā ēdāji pret to izturas atturīgi, bet tad saprot, ka piparā ir baigais spēks.

Santa uzsver, ka nedrīkst skopoties arī ar citām piedevām – sieru, dārzeņiem un zaļumiem. Miltu un piedevu attiecībai jābūt līdzvērtīgai, tad kukulis ir piesātināts un smags. Apēdot pāris šķēles, rodas sāts. Saulē kaltēto tomātu un olīvu maize labi sader ar pikantu pastēti un tumīgu sarkanvīnu, savukārt tosterī grauzdēta biešu maize debešķīgi garšo kopā ar kazas sieru un zaļumu sviestu vai pesto. Neatņemama maltītes sastāvdaļa, baudot šo maizi, ir lapu salāti ar dārzeņiem. Var arī pagatavot svaigu nātru salātus ar redīsu lapām un pārējo, kas zaļš. Ir tikai jānoliecas un jānoplūc!

RECEPTE

Vairākkārt uzraudzē

Gatavojot rauga mīklu, var pamēģināt šo recepti. Vajag 1,5 kg kviešu miltu, 1 l ūdens, 1 tējkaroti sāls, 1 tējkaroti cukura, 50 g rauga, 100 g eļļas. Raugu samaisa ar tējkaroti cukura, noliek siltumā, lai uzrūgst. Ūdeni uzsilda līdz +40 °C un iemaisa pusi no paredzētajiem miltiem, pieliek sāli un atdzīvināto raugu. Mīklu labi samīca, pārkaisa ar miltiem, traukam uzklāj dvieli un novieto siltumā, lai aptuveni pusotru stundu rūgst. Kad mīklas kļuvis divreiz vairāk, pieber atlikušos miltus, taukvielas un mīca, līdz mīkla kļūst elastīga, atlec no rokām un trauka malām. Uzbārsta miltus, uzsedz dvieli un raudzē vēl aptuveni divas stundas. Divas trīs reizes rūgšanas procesā mīklu sabaksta, lai labāk rūgtu. Gatava ir tad, ja iebakstot paliek redzama bedrīte. Veido kukulīšus un cep līdz +200 °C sakarsētā cepeškrāsnī 30–40 minūtes. Lai maize neizžūtu, uz pannas uzliek tasītes ar ūdeni.

Saistītie raksti

Ļoti garšīga ir maize ar pildījumu. Sagatavo mīklu, izrullē un vienu rullējuma pusi pārkaisa ar pikantām piedevām pēc savas izvēles – olīvām, cukīni, Parmas sieru, šķiņķi, papriku, svaigiem vai saulē kaltētiem tomātiem, mocarellu vai ko citu. Sarullē veltnītī un cep gatavu.

Var pagatavot saldu maizīti, mīklai pievienojot iebiezinātu pienu, medu, rozīnes, sukādes, riekstus, dažādas sēkliņas – visu, ko var iedomāties.

Raksts publicēts žurnālā “Praktiskais Latvietis” 2015.gada jūnijā!

LA.lv