Ekonomika
Bizness

“Rīdzinieces noslēpums” intriģē vairāk: kazahietes mīl “Dzintaru” 0

Foto-Zigfrīds Dzedulis

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā kopš 10. jūnija atvērtās izstādes “Astana EXPO 2017” Latvijas paviljonu apmeklējuši ap 70 000 cilvēku, tostarp vietējie iedzīvotāji un viesi no citām Vidusāzijas valstīm.

Mums ir liela piekrišana

“Ir dienas, kad apmeklētāju gan mūsu, gan citu valstu paviljonos ir mazāk,” skaidro Latvijas paviljona direktors Ansis Egle. “Piemēram, no 6. līdz 9. jūlijam, kad Kazahstānā bija brīvdienas – 6. jūlijā iedzīvotāji svinēja valsts prezidenta Nursultana Nazarbajeva dzimšanas dienu, bet pārējās dienās – 20. gadadienu kopš Astana pasludināta par galvaspilsētu. Bet citās dienās paviljonā ļaužu netrūkst. Kaut arī ieejas biļešu cenas darbdienās un brīvdienās atšķiras, sevišķi daudz viņu ir piektdienu pēcpusdienās un pašā nedēļas nogalē. Mūsu paviljonu apmeklē caurmērā 3500 līdz 4000 cilvēku dienā. Tāpēc varam droši teikt, ka ar paviljonā izveidoto ekspozīciju neesam izgāzušies, par mums ir liela interese.”

Apstaigājot un iztaujājot Austrijas, Šveices, Čehijas un Lietuvas paviljonus, kas tuvāk mūsējam, arī tur man nosauc līdzīgu apmeklētāju skaitu. Tomēr, jāatzīst, arhitektoniski iespaidīgā Kazahstānas paviljona stiklotā lode, kas uzcelta pie centrālās ieejas un ir dominējošā izstādes teritorijā, apmeklētāju skaita ziņā sit pušu pārējos. Kā uzzināju izstādes preses centrā, no 10. jūnija līdz 11. jūlijam Kazah­stānas paviljonu jau apmeklējuši 303 007 cilvēki.

Šonedēļ izstādes apmeklētāju kopskaits jau bija pārsniedzis miljonu. Par miljono apmeklētāju kļuva Astanas iedzīvotāja Guļžihana Žanabergenova, vietējā liceja matemātikas skolotāja, kurai “Astana EXPO 2017” valdes priekšsēdētājs Ahmetžans Jesimovs pasniedza balvu. “Bijām plānojuši, ka līdz 10. septembrim – izstādes slēgšanas dienai – to apmeklēs divi miljoni iedzīvotāju un viesu. Bet negaidījām, ka pirmajā mēnesī kopš izstādes atvēršanas mums jau ir vairāk nekā miljons apmeklētāju, no tiem vairāk nekā 130 000 ir ārvalstu viesu.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kazahietes mīl “Dzintaru”

Latvijas paviljonā strādājošajiem jautāju, kas piesaista apmeklētāju uzmanību – tehnoloģijas, piemēram, ar ūdeņradi darbināmās lokomotīves prototips vai tranzīta un loģistikas nozare, kurai veltīta šī nedēļa. Viņi teic, ka uzmanību pievērš arī lokomotīvei un nozarei, sevišķi tad, ja starp apmeklētājiem ir tehniski izglītoti ļaudis vai tādi, kuri paši strādā kādā no šīs nozares uzņēmumiem.

Bet kazahu sievietes visvairāk pievelk paviljona veikaliņš. Vidējās un vecākās paaudzes dāmas vilina uzņēmuma “Dzintars” ražotā parfimērija. “Pavisam noteikti pirmajā vietā ir “Dzintars”. Šim zīmolam nekādi paskaidrojumi nav vajadzīgi,” atzīst veikaliņa pārdevējs Ulvis Roze. “Sevišķi pieprasītas ir “Dzintarā” ražotās smaržas “Rīdzinieces noslēpums” un “Rīgas ceriņi”. Tāpat uzmanību piesaista mūsu rokassprādzes, gredzeni un citas rotaslietas. Tiesa – vairāk patīk tās, kas lielas un spīdīgas.”

Ulvis Roze piebilst, ka paviljona apmeklētājiem garšojot mūsu maltā un kafijas automātos vārītā pupiņu kafija. Gan izstādes teritorijā, gan Astanas tirdzniecības centros lielākoties ir nopērkama tikai beznosēdumu kafija, bet arī pēc tās pieprasījums nav pārāk liels. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka kazahi līdz šim lielākoties dzer tēju, tāpēc malto pupiņu kafijas garšu vēl nav sajutuši.

Arī Lietuvas paviljonā strādājošā Anastasija Pidika atzīst, ka viņu paviljona apmeklētāji mazāk interesējas par enerģētiskām vai enerģiju taupošām jaunām idejām, kurām būtībā veltīta šī vērienīgā starptautiskā izstāde. Piemēram, par koģenerācijas staciju, kas elektrības un siltuma ražošanai izmanto sadzīves atkritumus un kādas Kazah­stānā vēl nav. Toties vairāk par Lietuvā ražotām pārtikas un mājsaimniecības precēm, kas piedāvātas viņu veikaliņā. Arī pats pārliecinos, ka izstādi, kas aizņem 24 hektārus, kurus izstaigāt vienā dienā diezin vai ir iespējams, apmeklētāju pulkā lielākoties ir ģimenes ar bērniem, gados jauni ļaudis, kuri diezin vai alkst vispirms uzzināt par kādiem enerģiju taupošiem projektiem.

Latvijas paviljonā paticis viss

Pie izejas no Latvijas paviljona jautāju apmeklētājiem, kam vairāk bijusi pievērsta viņu uzmanība.

“Mēs atbraucām tālu ceļu no Baikonuras uz Astanu tikai vienā nolūkā – apskatīt šo izstādi,” saka medicīnas māsa Kunldmu Bisengolijeva. “Jau paguvām apmeklēt arī citu valstu paviljonus. Bet jāatzīst – Latvijas paviljonā mums ļoti patika viss. Manam dēlam Kanatam sevišķi tuvas digitālās kameras, ar kuru palīdzību var redzēt, kāda izskatās Latvija, kādas ir jūsu pilsētas, iedzīvotāji, daba.” Kunldmu meita Dana piebilst, ka viņa noteikti centīšoties kādreiz atbraukt uz Latviju, lai paviljonā demonstrēto apskatītu savām acīm.

Arī Eržans Sultanovs un Aigerima Humagamijeva – jauna ģimene no Aktau atzīst, ka divas dienas braukuši uz Astanu, lai apmeklētu izstādi. “Iegājām jūsu paviljonā tāpēc, ka tas ir netālu no centrālās ieejas izstādes teritorijā. Esam priecīgi, ka varējām digitālajos attēlos apskatīt Rīgu, par ko jau mazliet šo to zinājām.”

Zīmoli, kurus arī kazahi pazīst

No Karagandas apgabala Dolinkas ciemata atbraukusī Flera Nurislamova stāsta, ka Latvijas paviljonā iegriezusies tāpēc, ka strādā muzejā, kas izveidots politiski represēto un Karagandas rūdu raktuvēs nomocītajiem cilvēkiem, kuru vidū bijuši arī simtiem latviešu. “Gribēju tāpēc redzēt, kā šodien Latvijā dzīvo cilvēki un ko esat sasnieguši,” teic viņa. “Vai dziedātāja Anne Ves­ki un Jāks Joala arī ir no Latvijas?”

Jaunāko paaudžu cilvēki lielākoties zina, ka Eiropas kartē ir tāda valsts, daži pat nosauc arī lielākās pilsētas. Vidējās un vecākās paaudzes ļaudis zina vairāk un ir pat bijuši Latvijā. Raimonds Pauls, “Latvijas balzams”, “Dzintars”, šprotes, Laima Vaikule, “Laimas” šokolāde – tie ir populārākie zīmoli, kuri labi pazīstami arī kazahu sabiedrībā.

LA.lv