Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2014
Drukāt

Rīdzinieka vērtības

Foto-LETAFoto-LETA

Kāpēc valsts un pašvaldību iestādēs samazinājusies valsts valodas loma, un kāpēc tikai 65 procenti rīdzinieku būtu gatavi aizstāvēt Latviju gadījumā, ja tiktu apdraudēta valsts neatkarība? Tādi jautājumi rodas, uzzinot aptaujas “Sabiedrības integrācija Rīgā” rezultātus.

Maijā pētījumu centrs SKDS aptaujāja 801 rīdzinieku vecumā no 18 līdz 74 gadiem, uzdodot jautājumus par piederības sajūtu, politisko orientāciju, uzticēšanos pašvaldības iestādēm, idejām jaunu Rīgas svētku sarīkošanai un citiem jautājumiem. No aptaujātajiem 47,1 procents bija latvieši, 52,9 – citu tautību cilvēki. (Jāpiebilst, ka pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes šāgada datiem, rīdzinieku vidū 41,9 procenti ir latvieši un 56,1 procents – cittautībnieki).

Attieksme pret Eiropu un valsts aizstāvību

Pirms četriem gadiem pētījumu par sabiedrības integrāciju Rīgā veica kompānija TNS. Tāpēc SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsvēra, ka var salīdzināt un novērtēt attīstības virzienus. Kam rīdzinieki jūtas piederīgi? Atbildot uz jautājumu par identitāti, deviņi no desmit atzinuši, ka jūtas cieši saistīti ar Rīgas pilsētu, toskait: 43% – “ļoti cieši” un 47% – “cieši”. 89% aptaujas dalībnieku jūtas cieši saistīti ar Latviju kopumā: 40% – “ļoti cieši” un 49% – “cieši”. Taču cieša piederības izjūta Eiropai ir tikai trešajai daļai rīdzinieku – 34 procentiem. Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdē “Vienotības” politiķe Sarmīte Ēlerte rosināja domāt, kā šo sajūtu vairot. Uz to “Saskaņas centra” deputāts Vadims Faļkovs izteica dīvainu repliku, ka piederības sajūta Eiropai Latvijā esot beigusies 1939. gadā – ar vācbaltiešu izceļošanu no šejienes. Tomēr pirms četriem gadiem rīdzinieku piederības sajūta Eiropai bija vēl mazāka.

Taču satraucošs ir kas cits: to, ka būtu gatavi aizstāvēt Latviju, ja tās neatkarība tiktu apdraudēta, 2010. gadā norādīja 76 procenti (tātad trīs ceturtdaļas), bet šogad mazāk – 65 procenti.

Politika un valoda

Mazāk nekā puse – tikai 42,2 procenti – uzskata par svarīgām tiesības vēlēt vai izvirzīt savu kandidatūru pašvaldību vēlēšanās. Pētījuma veicēji secina, ka, novērtējot savu politisko orientāciju, cilvēki ir bijuši diezgan nenoteikti. To, ka sevi pieskaita galēji kreisiem, atzinuši trīs procenti, galēji labējiem – divi procenti. Desmit punktu skalā, kur 1 nozīmē “galēji kreisi”, bet 10 –”galēji labēji” atbilžu vidējā vērtība bijusi 5,30. Tas ir nedaudz “pa labi” salīdzinājumā ar 2010. gada rezultātiem (5,17).

98 procenti uzskata, ka ir jāciena valsts simbolika. To, ka jāzina valsts valoda, atbildējuši 94%, tomēr zināšana ne vienmēr nozīmē arī lietošanu. Tā 2010. gadā vairāk nekā puse, tas ir, 53 procenti, rīdzinieku sacīja, ka valsts un pašvaldību iestādēs viņi sazinās galvenokārt valsts valodā, un 19 procenti – ka latviešu valodā vairāk nekā krievu valodā. Taču šogad vairs tikai 47 procenti atbild, ka iestādēs sazinās galvenokārt vai tikai valsts valodā, bet 11 procenti – ka galvenokārt vai tikai krievu, un 15 – ka krievu valodā vairāk nekā latviešu. Tas raisa bažas par valsts valodas situācijas pasliktināšanos. Deputāts V. Faļkovs toties bija iepriecināts un izteica gandarījumu, ka beidzot iestādes runājot ar iedzīvotāju valodā, ko viņš saprot.

Īpašnieki un īrnieki

Pārlasot 2010. gada pētījumu, atradu faktu, kas it kā tieši nav saistīts ar sabiedrības integrāciju, toties palīdz atspēkot Ždanokas partijas un t. s. nepilsoņu kongresa bieži atkārtotos izdomājumus par “krievu diskrimināciju”.

Pētījumā tika analizēts, kam Rīgā pieder dzīvokļi un mājas un kas ir īrnieki. “Vairākums aptaujāto rīdzinieku – 77% – ir dzīvojamās platības īpašnieki, savukārt 23% ir dzīvojamās platības īrnieki. Latviešu vidū 70% ir dzīvojamās platības īpašnieki un 30% – īrnieki, savukārt krievu vidū 82% ir dzīvojamās platības īpašnieki un 18% – īrnieki.” Tiktāl pētījums, bet kāpēc tas tā, zina ikviens rīdzinieks, kurš atminas, kā padomju laikos jaunuzceltajās mājās pie dzīvokļa ātrāk tika nevis vietējie iedzīvotāji, bet iebraucēji, un vēlāk šos dzīvokļus varēja privatizēt.

 

ridzinieks_tab

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+