Rīdzinieki neziņā. Slēgt līgumus vai nogaidīt? 2
Konkurences padome ierosinājusi pārkāpuma lietu pret Rīgas pašvaldību un sadzīves atkritumu apglabāšanas uzņēmumu “Getliņi EKO”, apšaubot ieceri līdz 2039. gadam Rīgā nodot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tiesības vienās rokās – jaunizveidotajai akciju sabiedrībai “Tīrīga”.
Pašvaldība skubina turpināt
Rīgas pašvaldība un jaunais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas monopolists mudina rīdziniekus līdz šī gada 15. septembrim noslēgt jaunus līgumus par sadzīves atkritumu izvešanu no namu pagalmiem.
Vairāk nekā 1000 klientu tos jau pārslēguši. Iedzīvotājiem, kuri līgumus būs noslēguši augustā, a/s “Tīrīga” valdes priekšsēdētājs Guntars Levics sola uzstādīt sadzīves atkritumu šķirošanas konteinerus jau septembra pirmajā pusē. Tomēr Konkurences padome pieļauj, ka iespējamā pārkāpuma dēļ līgumu noslēgšanu varētu pat apturēt.
Rīdzinieki, “LA” lasītāji, kuri vēl nav paguvuši noslēgt jaunus līgumus ar a/s “Tīrīga”, redakcijai jautā, ko viņiem tagad iesākt – slēgt līgumus vai nogaidīt? Pēc aplēsēm Rīgā līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu no namu pagalmiem būtu nepieciešami ap 35 līdz 40 tūkstošiem klientu.
Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe atbild, ka aicinājums noslēgt līgumus joprojām ir spēkā.
“Tā kā Konkurences padome vēl tikai pārbauda, vai līgumi atbilst normatīvo aktu prasībām, un tā kā ar a/s “Tīrīga” noslēgtais koncesijas līgums nav apturēts, līgumu pārslēgšana turpinās,” paskaidro viņa. “Ja Konkurences padome pieņems kādus lēmumus, kuri varētu mainīt šo apstiprināto kārtību, tad pašvaldība paziņos iedzīvotājiem, kā viņiem rīkoties turpmāk.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzīst, ka pašlaik patiešām vēl neesot tiesiska pamata rīdziniekiem teikt: “Nē, neslēdziet līgumus!”
“Vēl neesam saņēmuši pašvaldības viedokli par mūsu faktu vēstuli, kurā informējām par iespēju pieņemt pagaidu noregulējumu,” S. Ābrama paskaidro. “Tomēr pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” jārēķinās, ka ir uzsākta iespējamā pārkāpuma lietas izpēte un ka tai var sekot lēmums par pagaidu noregulējumu. Bet tas nozīmētu apturēt līgumu pārslēgšanu.”
Brīdinājumus neņem vērā
Skaidrīte Ābrama atklāj, ka jau kopš 2017. gada Konkurences padome esot vairākkārt brīdinājusi pašvaldību – atbildīgo par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu galvaspilsētā – par nopietnajiem draudiem konkurencei, kas radītu nelabvēlīgas sekas iedzīvotājiem.
Diemžēl šiem brīdinājumiem pašvaldība neesot pievērsusi nekādu uzmanību. Pašvaldībai bijusi iespēja, rīkojot konkursu, nodrošināt, lai tirgū varētu darboties vairāki apsaimniekotāji. Bet tā vietā tā plāno monopolizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tādējādi atkritumu apsaimniekošanas tirgus Rīgā tiktu slēgts konkurencei uz 20 gadiem.
Jautāta, kādas varētu būt nelabvēlīgas sekas iedzīvotājiem, Skaidrīte Ābrama atbild, ka līdz šim Rīga bijusi sadalīta vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kurās pakalpojumus nodrošināja četri uzņēmumi, kuri konkurēja savā starpā, piedāvājot izdevīgākās cenas un sadarbības nosacījumus. Bet pēc Rīgas pašvaldības ieceres turpmāk galvaspilsētā darbotos tikai viens uzņēmums.
“Īpaši bīstams ir izvēlētais termiņš – 20 gadi,” viņa piebilst. “Tas ir nesamērīgi ilgs, kurā nav iespējams paredzēt, kā var mainīties tirgus apstākļi un kādi labojumi šajā ārkārtīgi dārgajā investīciju projektā varētu būt nepieciešami, līdz ar to patērētāji var piedzīvot būtisku cenu pieaugumu.”
Aicina apturēt monopolizāciju
Kā Konkurences padomes vadītāja skaidro, Rīgā tiek savākta puse no visiem Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem.
Ja šis nozīmīgais tirgus konkurencei tiktu slēgts, tad privātajiem uzņēmējiem Rīgā vairs nebūs iespējams sniegt savus pakalpojumus.
Tie var lemt par darbības pārtraukšanu, iznākumā notiks neatgriezeniska atkritumu apsaimniekošanas tirgus iznīcināšana. Zūdot konkurencei, monopolists nebūtu ieinteresēts darboties lētāk, labāk, efektīvāk. Bet neatkarīgi no kvalitātes maksātu un pārmaksātu iedzīvotāji.
Konkurences padomei nebūtu iebildumu pret galvaspilsētā iecerēto atkritumu apsaimniekošanas modernizēšanu. Tomēr, viņasprāt, pašvaldībai jāizvērtē, vai tik grandiozas investīcijas, turklāt visu sākot tikpat kā no nulles, ir tas, kas ir nepieciešams rīdziniekiem. Un vai viņi būs spējīgi par to samaksāt.
“Attīstīt atkritumu apsaimniekošanu var, izmantojot arī pašreizējos resursus,” saka Skaidrīte Ābrama. “Bet izvēlētais “zelta olas” projekts ir pārmērīgs un sevī slēpj lielus draudus ilgtermiņā ne tikai konkurencei, bet arī patērētāju interesēm.”
Viņasprāt, tāpēc iespējamais pagaidu noregulējums būtu nepieciešams kā ātrākais pagaidu rīks, lai apturētu monopolizāciju līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts izsvērts lēmums, kas novērš dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Pašvaldība slēpjas aiz likumiem
Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe atbild, ka pašvaldība rīkojusies likumos noteiktajā kārtībā.
Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka nodrošināt komunālos pakalpojumus, to skaitā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir pašvaldības pienākums. Savukārt Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties uzņēmumu, kurš nodarbotos ar sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu.
Pašvaldības pārstāve teic, ka lēmums izvēlēties vienu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju esot balstīts arī uz pētījumu par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmāko attīstību. Par šo pētījumu esot saņemti pozitīvi atzinumi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).
Arī a/s “Tīrīga” valdes priekšsēdētājs Guntars Levics apgalvo, ka gan iepirkuma konkurss, gan rezultātu pasludināšana notikusi likumos noteiktajā kārtībā, kā arī tos apstiprināja vairākas valsts iestādes, tostarp VARAM un CFLA.
Uz jautājumu, kas notiks ar tiem iedzīvotājiem, kuri līdz šī gada 15. septembrim nebūs noslēguši līgumus, Evija Piņķe atbild, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam visi iepriekš noslēgtie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu zaudēs spēku 14. septembrī.
“Vai tas nozīmē, ka no 15. septembra sadzīves atkritumus no pagalmiem neviens vairs neizvedīs?” jautāju viņai.
Pašvaldības pārstāve atbild, ka Konkurences padomes lēmums apturēt ar a/s “Tīrīga” noslēgto koncesijas līgumu patiešām varot radīt apstākļus, ka nebūs iespējams nodrošināt sadzīves atkritumu izvešanu. Ja tā notikšot, tad pašvaldība lemšot par pagaidu risinājumu.
