Rieksti ir, bet tukši! 0
“Kā trūkst lazdai, ja tā ražo tukšus riekstus? Tie nobirst, nevienu gatavu riekstu nevar dabūt!” A. Siliņa Brocēnu novadā
LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadītāja Ārija Galeniece domā, ka ražu apēduši lazdu riekstu smecernieka kāpuri.
Pēc ziemas kaitēkļi barojas ar lapām, bet jūlijā smecernieku mātītes riekstu aizmetņos iedēj olas, kur pēc tam attīstās kāpuri. Tie arī izēd rieksta kodolu. Smecernieku dūruma vietas uz lazdu riekstu sāniem ir kā mazi punkti, ko var arī nepamanīt. Kāpuru invadētie rieksti parasti ātrāk nobrūnē un nokrīt. Bojājumus var samazināt, regulāri salasot un aizvācot zemē sabirušos riekstus, kā arī rudenī irdinot augsni apdobēs.
– Lazdas gan ir samērā ēncietīgas, taču, ja vēlas iegūt kvalitatīvus riekstus, tās nevar augt lielā apēnojumā, – atgādina Kalsnavas arborētuma dendroloģe Benita Rudzīte. Ja stādījums ir biezs, gaismas apstākļu uzlabošanai jāveic atjaunojošā griešana vai retināšana. Lazdas ir prasīgas – labi aug irdenās, mitrās, labi drenētās un trūdvielām bagātās augsnes. Nobirušās lapas nevajag aizvākt, bet atstāt lazdu pakājē, tur tās ātri sadalās un veido bagātīgu trūdu. Ja šķiet, ka lapu nobiras bojā skatu, tās var ierakt turpat zem lazdām. Papildus iestrādā arī organisko mēslojumu.
