Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto-Shutterstock

Izmisums! Riepas nav kur pārstrādāt 8

1030 tonnas 30 tonnu vietā. Tik daudz riepu SIA “Riepu bloki” bija uzglabājusi Rīgā, Starta ielā, pārkāpjot Valsts vides dienesta noteikumus. Būtu naivi domāt, ka “Riepu bloki” ir vienīgais uzņēmums, kas tur vairāk, nekā ļauts, taču, šķiet, tikai retais aizdomājas par galveno problēmas iemeslu – riepu pārstrādes teju neesamību Latvijā. Kur tad tās riepas vest, ja nav kur? Latvijā spēj pārstrādāt vien 61% no riepām.

Reklāma
Reklāma

Nerentabls bizness

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Viens no uzņēmumiem, kurš pārstrādā nolietotās riepas, ir SIA “E Daugava” Ozolniekos. Uzņēmuma izpilddirektors Arnis Jumītis sacīja, ka uzņēmuma jauda ir piliens jūrā. “Šobrīd mums ir atļauts pārstrādāt tikai 1500 tonnas riepu gadā,” norāda uzņēmuma pārstāvis. Tikai mazliet vairāk par daudzumu, kas jāaizvāc no Rīgas “Riepu blokiem”.

“Nezinu, cik līdz jūlijam esam pārstrādājuši, taču noteikti vairs nav atlicis daudz. Ik mēnesi mums pieved 150 – 250 tonnas riepu. Gribētu pārtraukt riepu uzņemšanu, bet baidāmies, ka neuzņemtās riepas nonāks mežā, grāvī u. c. Labā ziņa – plānojam paplašināties. Ja iegūsim atļauju, jauda pieaugs līdz 12 000 tonnām gadā, kas jau būs diezgan daudz. Sliktā ziņa – tik daudz diez vai varēsim apgrozīt, jo mūsu esošie reaktori nespēs pārstrādāt 
12 000 tonnu. Bija ideja iegūt vēl četrus reaktorus, taču līdz ar ekonomiskās situ­ācijas pasliktināšanos, naftas cenas kritumu, ideja varētu arī neizdoties. Jāskatās, ko izdomās īpašnieki, kuriem “E Daugava” ir kā hobijs,” stāsta A. Jumītis. Ja uzņēmums būtu viņa un citu ienākumu nebūtu, jau sen būtu bankrotējis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijā nolietoto riepu problēma ir ļoti liela – otrreizējo pārstrādi Latvijā neviens negrib atbalstīt, bet pati nozare ir nerentabla. Riepas jāsagriež, jāsasmalcina, 12 stundas jākarsē bezgaisa telpā – process, kas patērē milzu enerģiju. Pēc tam 12 stundas jādzesē un jādara vēl vairāki darbietilpīgi un laikietilpīgi procesi. Produktus, kas paliek pāri – kordus –, pieņem par zemu cenu, pirolīzes ogles un gāzi mēģinām paši izmantot kā kurināmo, bet vēl paliek pirolīzes eļļa. Kopumā blakusproduktu realizācija ir ļoti sarežģīta. Labi, ka īpašniekiem ir vēl citi projekti, kas ienes naudu. Šis jau palicis gandrīz par hobiju, kuru nevēlas pamest,” atklāja A. Jumītis, uzsverot, ka runas par to, ka utilizēt var viegli un lēti, ir blēņas.