Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

Rietumeiropā vislabāk pazīst Latvijas kūdru, Ziemeļvalstīs – metāla produkciju, bet NVS – finanšu pakalpojumus

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rietumeiropā visatpazīstamākā Latvijas biznesa nozare ir kūdras ražošana, Ziemeļvalstīs – metālu ražošana un metālapstrāde, savukārt NVS valstīs – finanses un apdrošināšana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana, liecina eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” veiktā uzņēmēju aptauja.

“Kūdra ir viena no Latvijas nenovērtētākajām dabas bagātībām, kuras atradnes, pēc speciālistu vērtējuma, aizņem teju desmito daļu valsts teritorijas. Paradokss slēpjas faktā, ka tiek eksportēti brīnišķīgi kūdras pārstrādes produkti, bet mēs paši bieži vien lietojam importētas lietas, kuru kvalitāte ir daudz zemāka,” skaidro “The Red Jackets” kustības iniciatore, eksporta konsultāciju uzņēmuma “GatewayBaltic” vadītāja Inese Andersone.

Aptaujā, kas veikta Latvijas eksportējošo uzņēmumu izpētes laikā, uzņēmēji tika aicināti pēc desmit ballu skalas novērtēt viņu pārstāvētās nozares atpazīstamību Ziemeļvalstīs, Rietumeiropā un NVS valstīs. Kūdras produktu atpazīstamība Rietumeiropā novērtēta ar 9,3 ballēm, metālu ražošana un metālapstrāde Ziemeļvalstīs – ar 7,6, bet finanšu pakalpojumi un elektrisko iekārtu ražošana NVS valstīs – ar 8 ballēm.

“Latviju kā eksportētāju būvniecības sfērā, protams, ir grūti salīdzināt ar Vāciju vai Šveici, kurām ir pasaulē sen zināma reputācija, taču, piemēram, Ziemeļvalstīs pret Baltiju ir labvēlīga attieksme un daudzās jomās ir izveidojusies cieša sadarbība,” atzīst industriālā holdinga UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

To apliecina arī kustības “The Red Jackets” veiktā aptauja, saskaņā ar kuru Latvijas bizness vislabāk ir zināms tieši Ziemeļvalstīs. Šajā reģionā mūsu produktu vidējā atpazīstamība novērtēta ar 6,1, Rietumeiropā – ar 5,7, bet NVS valstīs – ar 5,5 ballēm.

Tiesa, Ziemeļvalstīs, kur pazīst arī mūsu kokapstrādes un ķīmiskās rūpniecības produktus, mēbeles un poligrāfijas pakalpojumus, konkrētai produkta vai pakalpojuma izcelsmes vietai tiek pievērsta mazāka uzmanība. Būtiski, lai eksportētājs būtu stabils un uzticams partneris, kā arī pārstāvētu kādu Eiropas Savienības dalībvalsti.

“Protams, ikviena valsts aizsargā savu tirgu ar tādām metodēm, kā uzskata par neieciešamu. Zviedrijā būvniecības tirgu „sargā” arodbiedrības, Latvijā – sertifikācija, bet Vācijā – Standartizācijas institūta uzturēti standarti (DIN). Ja mūsu uzņēmēji svešā tirgū nelauzīsies ar spēku, bet būs uzticami partneri, ievēros partnervalstī esošās biznesa tradīcijas un piedāvās kvalitatīvu produktu, tad agrāk vai vēlāk tiks sasniegti labi rezultāti,” uzskata Uģis Grīnbergs.

Savukārt NVS valstīs, kur atpazīstami ir arī mūsu tekstilizstrādājumi, apģērbi un pārtika, eksportētājiem bieži vien nākas pārveidot zīmolu, jo patērētāji joprojām atceras iepriekšējo laiku tēlu.

Tā, piemēram, sieviešu veļas ražotājam „Lauma Lingerie” zināmas iestrādnes zīmola atpazīstamībai ir bijušas no agrākiem laikiem, jo NVS tirgos produkcija ir zināma jau kopš no astoņdesmitajiem gadiem. Taču uzņēmums spēcīgi mainījis gan kolekciju pozicionēšanu, gan noieta struktūru (prioritāte ir mazumtirdzniecības attīstība, nevis vairumtirdzniecība kā tas bija agrāk), tādēļ pasākumi zīmola stiprināšanai veikti tieši pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā.

„NVS valstīs mūsu produkcija bieži vien saistās nevis konkrēti ar Latviju, bet „Pribaltiku”, daudzi tieši tā dēvē mūsu veļu – „Pribaltijskoje belje”. Lai tagad mainītu patērētāju viedokli, ir vajadzīgs milzīgs un aktīvs darbs Latvijas tēla stiprināšanai,” atzīst „Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Ja Latvijas bizness kļūst aizvien zināmāks Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā, bet NVS reģionā mūsu atpazīstamība mazinās, tad ir acīmredzami, uz kuriem reģioniem būtu jāfokusē arī turpmākās valsts eksporta atbalsta programmas,” atzīst „GatewayBaltic” vadītāja Inese Andersone.

Lai noskaidrotu 100 Latvijas labākos eksportējošos zīmolus, kustība „The Red Jackets” apkopoja vairāk nekā 1500 Latvijas eksportējošo uzņēmumu rādītājus, kuru apgrozījums pārsniedz 700 tūkstošus eiro un eksporta apjoms veido vairāk nekā 25% no apgrozījuma. Pētījuma rezultātā tika noskaidroti 100 Latvijas labākie eksportējošie zīmoli, no kuriem ekspertu komisija nominēs 25 izcilākos eksporta zīmolus „The Red Jackets” titulam.

Jaunie „The Red Jackets” nominanti un Latvijas uzlecošās eksporta zvaigznes „Rising stars” tiks godināti Eksporta izcilības forumā šā gada 22.oktobrī.

2013.gadā izcilāko eksporta zīmolu nominācijas piešķirtas AS „Air Baltic Corporation”, SIA „Biosan”, SIA „DEAC”, AS „Dobeles dzirnavnieks”, SIA „Evopipes”, AS „Grindekss”, SIA „Hanzas elektronika”, AS „Latvijas balzans”, AS „Latvijas Dzelzceļš”, SIA „LDZ Cargo”, AS „Latvijas finieris”, SIA : Lauma Fabrics”, SIA „Lauma lingerie”, SIA „Livonia print”, SIA „Madara cosmetics”, SIA „New Rosme”, SIA „NP Foods”, SIA „PAA”, AS „PET Baltija”, SIA „Primekss”, AS „SAF tehnika”, SIA „STenders”, SIA „Tilde”, AS „UPB”, AS „Valmieras stikla šķiedra”, SIA „Valpro”.

Savukārt uzlecošās eksporta zvaigznes titulu 2013.gadā piešķīra 11 uzņēmumiem, starp tiem bija florbola vārtsargu inventāra izstrādātājs un ražotājs “Blindsave”, galda spēļu izstrādātājs “Brain Games”, bērnu dizaina mēbeļu ražotājs “Kukuu”, sojas vaska sveču ražotājs “Munio Candela”, foto somu ražotājs “Pompidoo”, IT risinājumu izstrādātājs “Cube systems”, festivāls “Positivus”, konfekšu ražotājs “Pure Chocolate”, eksotisko galvassegu uzņēmums “Utha”, telemetrijas ierīču kompānija “Vendon” un ogu audzētājs un pārstrādātājs “Very Berry”.

“The Red Jackets” kustību ir izveidojuši domubiedri, kam rūp Latvijas eksports un mūsu tēls ārvalstīs. Kustību un Latvijas eksporta izcilniekus atbalsta “BaltCap”, ALTUM, “Latvijas Zaļais punkts”, VARUL un BDO, kā arī to partneru un draugu vidū ir vairākas valstiskas un nevalstiskas organizācijas kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Institūts, SSE Riga, GatewayBaltic, DDB, zīmolu ligzda “Matka”, BIG event, “Coface” un tai pievienojas aizvien vairāk partnerorganizāciju un draugu. Informatīvi kustību atbalsta žurnāls “Kapitāls” un Nacionālā informācijas aģentūra LETA.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+