Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. marts, 2014
Drukāt

ES Ukrainai piedāvā 11 miljardu eiro finanšu palīdzību (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Rietumvalstu mēģinājumi noregulēt saspīlēto situāciju Ukrainā ar politiskiem un diplomātiskiem paņēmieniem nav mazinājuši Krievijas agresiju – Maskava veikusi ballistiskās raķetes izmēģinājumu un uz Krimas pussalu nosūtījusi aptuveni 50 tankus. Tas notika laikā, kad Kijevā bija ieradies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Viņš, tiekoties gan ar Ukrainas amatpersonām, gan pilsoniskās sabiedrības locekļiem, uzsvēra, ka Ukrainā nepastāv draudi krievu valodā runājošajiem vai Krievijas pilsoņiem. “Skaidrs, ka Krievija smagi strādā, lai atrastu attaisnojumu tālākam iebrukumam Ukrainā,” uzsvēra Kerijs.

Šoigu neko nezina 
par iebrukumu


Atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas pārstāvja sacīto, Krievijas ziņu aģentūra “RIA No­vosti” informē, ka no poligona Astrahaņas apgabalā izšautās starpkontinentālās ballistiskās raķetes “RS-12M Topol” mērķis atradās Kazahstānā. Maskava apgalvo, ka izmēģinājums noticis saskaņā ar Krievijas un Kazahstānas līgumu. Turklāt tas paredz, ka martā Krievija veiks vēl divus raķešu izmēģinājumus.

Tikmēr rietumvalstu amatpersonas aktīvi mēģina atrisināt saspīlēto situāciju Krimā. To apgrūtina Krievijas nostāja, saskaņā ar kuru tā apgalvo, ka Krimā nav iesūtījusi savus karavīrus. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu par provokāciju nodēvējis televīzijas sižetos un vietējo iedzīvotāju fotouzņēmumos redzamos karavīrus bez atpazīšanas zīmēm, kuri apstiprina, ka ir no Krievijas. “Man nav ne mazākās nojausmas, kur viņi to ņēmuši,” atbildēja Šoigu, kad viņam tika jautāts par to, kur šie cilvēki, ja jau nav krievu karavīri, saņēmuši moderno bruņojumu.

“Krievija nevienu neapmānīs”


Šādiem Maskavas paziņojumiem ASV prezidents Baraks Obama atbildējis, sakot, ka Putina sniegtie attaisnojumi “nevienu neapmānīs”. Baltā nama saimnieks pieprasīja Krievijai atvilkt savu armiju Melnās jūras flotes bāzēs.

Obama arī aptuveni stundu garā telefonsarunā spriedzi Ukrainā pārrunāja ar Vācijas kancleri Angelu Markeli, informē raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Tās laikā abi līderi vienojās, ka situāciju jāmēģina risināt, uz Ukrainu sūtot starptautiskos novērotājus un cilvēktiesību ekspertus un rosinot sākt tiešas sarunas starp Ukrainu un Krieviju. Jau vakar Kijevā ieradās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji. Viņi Ukrainā gatavojas pavadīt vismaz nedēļu, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Tiesa, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs paziņojis, ka novērotāji vakar netika ielaisti Krimā. Pēc Ukrainas Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja Andrija Parubija sacītā, situācija Krimas pussalā šobrīd ir “sarežģīta, bet stabila”. Tiesa, pastāv šaubas, vai Krievijas armijas karavīri, kuri bloķējuši piekļuvi Krimas apgabalam, ielaidīs tur EDSO novērotājus.

Vācijas ārlietu ministra Franka Šteinmeiera tonis bija nedaudz satrauktāks. Viņaprāt, ir atlikusi vairs tikai “maza iespēja” politiskam risinājumam. “Šobrīd ir maza iespēja iedarbināt starptautiskās politikas pocesus, lai savaldītu pieaugošo spriedzi starp Krieviju un Ukrainu. Laiks iet uz beigām. Pastāv Eiropas šķelšanas draudi,” atklāja Šteinmeiers.

Nedēļas sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs situāciju Ukrainā pārrunāja arī ar savu Ķīnas kolēģi Vangu Ji. Pēc sarunas Lavrovs priecājās, ka Vanga viedoklis sakritis ar viņējo. “Ķīnas puse pauda sapratni Krievijas iemesliem,” sacīja Lavrovs. Arī Ķīnas valdības oficiālajā paziņojumā visnotaļ miglaini teikts, ka “ir iemesli, kāpēc situācija Ukrainā šodien ir tāda, kāda tā ir”. Vienlaikus Pekina aizstāv Ukrainas teritoriālo vienotību un esot “dziļi nobažījusies par pašreizējo situāciju Ukrainā”. Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka tā nosoda “vardarbīgos aktus” un aicina “iekšējo konfliktu risināt miermīlīgā ceļā”.

Sankcijas Krievijai, palīdzība Ukrainai


Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss piedraudējis Krievijai ar sankcijām. “Par tām Eiropas Savienības līderi varētu vienoties [šodien] gaidāmajā saietā Briselē, ja Maskava nemazinās spriedzi,” paziņojis Fabiuss. “Vienas valsts iebrukums otrā valstī ir pretrunā visiem starptautiskajiem likumiem. Mēs, starptautiskās sabiedrības locekļi, nevaram pieņemt, ka kāda valsts iebrūk otrā.” Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka “mums jāpatur prātā, ka Ukrainai jāsastrādājas gan ar Krieviju, gan ES”. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu paziņojis, ka bloks gatavojas Ukrainai piedāvāt apjomīgu finanšu palīdzības programmu, pēc kuras nākamajos gados valstij tiktu piešķirti 11 miljardi eiro.

Krievijas deputāti strādā pie likumprojekta, kas ļautu Krievijas valstij konfiscēt ASV un ES uzņēmumu (arī privāto) īpašumus, aktīvus un kontus Krievijā, ja sankcijas tiks piemērotas. “Likums dos iespējas prezidentam un valdībai aizsargāt mūsu suverenitāti no ārējiem draudiem,” paziņoja Krievijas likumdevējs Andrejs Klišass. “Mēs nešaubāmies, ka šādas metodes atbilst Eiropas standartiem. Piemēram, aktīvu konfiskācija Kiprā bija viens no nosacījumiem, lai valsts varētu saņemt ES palīdzību. Jebkādam sankcijām jābūt abpusējām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pans Konsolidowskis Atbildēt

    Priecajaas par agru! Jaa samazinaas taa jau nieciigas pensijas un algas vai aizkaavee tas izmaksu, vai sleegs ogles raktuves vai metalruupniicas, ogļraači un Donbasa straadnieki vinus plikaam rokaam nositiis tieši Maidanaa!

  2. Latvija paņema 6 miliardus, Ukraina 11 miliardus, vai pietiks?

  3. Uzsēdināšana uz adatas ir sākusies,jo kurš gan var atteikties no vieglas naudas!

  4. Tad jau driz busim kolegi-abi bez cukura.Ura!

  5. viss kartībā – 11mlrd “palīdzība” – nu Ukraina ir dabūta zem pasaules banksteru varas.Krievi sliktie – – viņu sabiedrotā valstī sarīko copy/paste Arābu pavasari – un viņiem jāizliekas ka viņi nesaprot kas notiek. Bet nu – masas domā ka vajag – Krievijai pekšņi curas sakāpa galvā un viņa nolēma iebrukt Ukrainā – “neatkarīgās” ziņu aģentūras dara ko liek saimnieki – kā vienmēr. Un Krievijas versija par notiekošo netiek apskatīta.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+