Rietumos izpratne pieaug
 0

Latvijas institūts (LI) secina, ka ārvalstīs pamazām pieaug izpratne par latviešu leģiona lomu Otrajā pasaules karā. “No ārvalstu mediju monitoringa rezultātiem mēs varam redzēt pozitīvas pārmaiņas. Pamazām sarūk klišejas un stereotipus atražojošu publikāciju skaits.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tā vietā nāk vēstures analīze un mēģinājumi saprast Latvijas sarežģīto situāciju,” man sacīja LI direktore Karina Pētersone. Izņēmums gan esot Krievijas mediji, bet tā, pēc LI direktores domām, ir “sistēmiska problēma”, nevis neizpratne. Arī institūts savu iespēju robežās skaidro 16. marta nozīmi un leģionāru lomu, sagatavojot īpašas faktu lapas, kas tiek izsūtītas aptuveni 2000 adresātiem vairāk nekā 100 valstīs.

Pirmo reizi skaidrojošajā darbā oficiāli iesaistījusies arī Saeima. Pēc deputātu Ināras Mūrnieces (NA) un Ojāra Kalniņa (“Vienotība”) iniciatīvas dienu pirms 16. marta parlamentā notika pasākums, kurā vēsturnieki un veterāni ārvalstu diplomātiem skaidroja Otrā pasaules kara notikumus Latvijā un Latviešu leģiona lomu. “Diemžēl Latvijas vēsture, tāpat kā arī vairāku citu Austrumeiropas valstu vēsture bijusi īpaši smaga. Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritoriju pārstaigāja divu valstu okupācijas karaspēki, valsts zaudēja neatkarību, un savulaik neatkarīgās Latvijas valsts pilsoņi tika ieģērbti divu okupācijas valstu karaspēku formas tērpos un bija spiesti cīnīties gan Padomju Savienības, gan nacistiskās Vācijas karaspēkā,” savā uzrunā diplomātiem teica I. Mūrniece. Pasākumā uzstājās Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, identitātes un sociālās atmiņas pētnieks Uldis Neiburgs, vēsturnieki Ritvars Jansons, Ainārs Lerhis un citi. Viņu priekšlasījumus klausījās vairāk nekā 20 dažādu valstu diplomāti. To vidū bija pārstāvji no Ungārijas, Moldovas, Somijas, Kanādas, Zviedrijas, Itālijas, Beļģijas, Uzbekistānas, Turcijas, Spānijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Krievijas, ASV, Lielbritānijas, Nīderlandes, Francijas, Čehijas, Dānijas, Norvēģijas, Šveices un citām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzīgu pasākumu pagājušonedēļ rīkoja arī Ārlietu ministrija. Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem domātā brīfingā ministrs Edgars Rinkēvičs un Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Jānis Mažeiks skaidroja 16. marta piemiņas pasākumu un Latviešu leģiona vēsturi, juridisko ietvaru publisko pasākumu rīkošanai, kā arī vēlreiz atkārtoja Latvijas valdības nostāju. Pasākumā piedalījās aptuveni 30 valstu vēstnieki vai viņu pilnvaroti pārstāvji.