Nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle piedalās tradicionālajam gaismas festivālam “Staro Rīga” veltītajā preses konferencē.
Nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle piedalās tradicionālajam gaismas festivālam “Staro Rīga” veltītajā preses konferencē.
Foto – Leta

“Rīga 2014” atskaitīsies par līdzekļu izmantojumu 2

Nodibinājuma “Rīga 2014” sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris sola,ka 13.februārī nodibinājums sniegs ziņojumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas atklātajā sēdē par “Rīga 2014” atklāšanas pasākumu norisi, tostarp par izlietoto finansējumu pasākumu īstenošanā, ziņo aģentūra LETA.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Drēģeris stāstīja, ka pašlaik notiek īstenoto Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumu projektu atskaišu iesniegšana. Pēc to saņemšanas nodibinājums “Rīga 2014” sniegs ziņojumu arī Uzraudzības padomei, kas pārrauga nodibinājuma darbību.

Uzraudzības padome ir institūcija, kas pārrauga projektu sagatavošanas, ieviešanas un realizācijas gaitu, veic finanšu uzraudzību un risina stratēģiskās vadības jautājumus. Drēģeris norādīja, ka tās sastāvā ir visi ar projekta “Rīga 2014” īstenošanu saistīto valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvji – Rīgas domes vadošās amatpersonas, departamentu direktori, tostarp Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti, “Rīga 2014” partnerpilsētas Siguldas vadība, Valsts prezidenta kancelejas, Ministru prezidenta biroja, Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas (KM), Ārlietu ministrijas, Latvijas Radošo savienību padomes un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas pārstāvji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Drēģeris atzīmēja, ka nodibinājums izpildījis arī Eiropas Komisijas (EK) monitoringa nosacījumus, saņemot Melindas Merkuri grantu. Monitoringā augstu novērtēta projekta fiskālā stabilitāte, iesaistīto institūciju saskanīga rīcība un vienlaikus pausta interese par spēju realizēt apjomīgu un mākslinieciski augstvērtīgu programmu ar salīdzinoši nelielu budžetu. Drēģeris pauda, ka projekta “Rīga 2014” budžets trīs gadiem ir 23 miljoni eiro, salīdzinājumam, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas Ūmeo budžets esot aptuveni 37 miljoni eiro.

Nodibinājums veicot visus nepieciešamos iepirkumus, ko noteic Publisko iepirkumu likuma normas. Drēģeris skaidroja, ka papildus tam “Rīga 2014” Mākslinieciskā padome, kurā darbojas kompetenti kultūras jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi arī praktiskā kultūras projektu īstenošanā, vērtē projektos iesaistītās institūcijas un kultūras jomas speciālistus, lai izvērtētu projektu iesniedzēju spēju augstā mākslinieciskā kvalitātē īstenot projektus.

Par “Rīga 2014” atklāšanas pasākumu projektu izvērtēšanas procesu Drēģeris stāstīja, ka Mākslinieciskā padome 9.oktobrī lēma par tematisko līniju atspoguļojošu pasākumu organizēšanu Rīgas Centrāltirgū un citur Rīgas pilsētā, izvērtējot un apstiprinot projektus. Pēc tam atbilstoši Publisko iepirkumu likumam nodibinājuma Iepirkuma komisija 4.novembrī lēma par iepirkuma noteikumu apstiprinājumu, nosakot iesniedzamo piedāvājumu termiņu, iesniedzamos dokumentus, lai veiktu piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši likumam, stāstīja Drēģeris.

Drēģeris uzsvēra, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts ir sadarbības platforma, kurā iesaistītas daudzas institūcijas. Viņš pauda, ka tā īstenošana tiek finansēta no dažādiem finanšu avotiem – EK, valsts un Rīgas pilsētas finansējuma, Siguldas kā partnerpilsētas budžeta, no Eiropas Savienības (ES) fondiem un ES atbalsta programmas “Kultūra”, kā arī no partneru finansējuma, piemēram, “Lattelecom”.

Drēģeris pastāstīja, ka valsts finansējums, kas veido 44,57% no kopēja budžeta, caur KM tiek tieši novirzīts kultūras institūcijām – Latvijas Nacionālajai operai, muzejiem, Latvijas Universitātei, Latvijas Kultūras akadēmijai un citām kultūras institūcijām vai ministrijām konkrētu projektu vai funkciju realizācijai. Rīgas pašvaldības finansējums veidojot 36,2% no kopējā trīs gadu budžeta, savukārt pārējo kopējā budžeta līdzekļu apjomu veidojot Siguldas kā partnerpilsētas budžets, ko apsaimnieko partnerpilsēta, nodibinājuma iegūtie līdzekļi no ES fondiem un ES atbalsta programmas “Kultūra”, kā arī to partneru finansējums, kuri piekrituši iesaistīties ar finansiālu atbalstu kultūras gada programmā. Nodibinājums plāno gūt ieņēmumus arī no suvenīru un biļešu tirdzniecības.