Foto: LETA

Rīga 2014 izstāde “No Johansona līdz Johansonam” atvērta Briselē 0

Mākslas centrā BOZAR Briselē būs skatāma izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LMC) pārstāve Santa Mičule.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Izstādi organizē LMC Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmas ietvaros, iepazīstinot starptautisko auditoriju ar Latvijas avangarda mākslas vērtībām.

Pērn vasarā Eiropas kultūras gada ietvaros izstāde bija skatāma Rīgā. Eksponēšanai Briselē tā izvēlēta kā spilgts notikums, kas sniedz ieskatu Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā – eksperimentālākajos un vizionārākajos mākslas procesos un to vēsturiskajās pārmaiņās. Mākslas zinātnieces Ievas Astahovskas kūrētā izstāde Latvijas avangarda mākslu ļaus iepazīt caur dialogu starp dažādiem laika periodiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Agrīnās paaudzes pārstāvju Kārļa Johansona (1890–1929) un Gustava Kluča (1895–1938) darbi no 20.gadsimta 20.gadiem ir pasaulē zināmas mākslas vērtības. Savukārt padomju perioda modernisti un vizionāri – Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942) un Artūrs Riņķis (1942) – starptautiskā vidē ir teju nezināmi, lai gan sniedz spilgtu piemēru sociālisma perioda mākslas novatoriskajam un avangardiskajam spārnam.

Ekspozīcijā pārstāvēti arī laikmetīgās mākslas autoru darbi – Ginta Gabrāna (1970) un Voldemāra Johansona (1980) – kompleksie mākslas un zinātnes sintēzes objekti. Gabrāna izstādei veidotais darbs “Ne no kurienes” nominēts “Purvīša balvai 2015”, iekļūstot fināla kandidātu astoņniekā.

Vienlaikus ar izstādi Briselē klajā nāks Vides filmu studijas veidots DVD dubultdisku speciālizlaidums mākslas, vēstures un dokumentālā kino interesentiem – “Klucis. Nepareizais latvietis”. Tajā iekļauta dokumentālā filma par Gustavu Kluci septiņās valodās, daudzpusīgi papildu materiāli par viņa laikmetu, mākslinieka dzīvi un radošā mantojuma izvērtējumu, filmas tapšanas un aizkulišu hronika. Izdevumu papildina starptautisku mākslas ekspertu esejas, kas rakstītas speciāli šim izdevumam.

Izstādi mākslas centrā BOZAR atklās 12. februārī, un tā būs atvērta apmeklētājiem līdz 31. maijam.

To organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās mākslas muzeju un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu.

Izstāde iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.