Kultūra
Kultūrpolitika

Lidot kā Ikaram uz sauli: Rīgā atgriežas slavenais “Cirque du Soleil” 16


“Cirque du Soleil” izrāde “Varekai”, kurā piedalās 50 augstākās klases mākslinieki, rosina noticēt brīnumam, pārvarēt izmisumu un nebaidīties lūgt palīdzību.
“Cirque du Soleil” izrāde “Varekai”, kurā piedalās 50 augstākās klases mākslinieki, rosina noticēt brīnumam, pārvarēt izmisumu un nebaidīties lūgt palīdzību.
Foto – Postimees/LETA

Laimīgāks Ikara lidojums
Pēc četru gadu pārtraukuma šonedēļ Rīgā no 20. līdz 24. septembrim ar izrādi “Varekai” uzstāsies pasaulslavenais Kanādas cirks “Cirque du Soleil”.

“Varekai” romu valodā nozīmē “lai kur arī tas būtu”, un izrādes pamatā ir sengrieķu mīts par Ikaru. Kopš 2002. gada tā apceļojusi visu pasauli, un šī ir atvadu tūre – no Tallinas grandiozais šovs ierodas Rīgā, tālāk dosies uz Minsku, Helsinkiem, Stokholmu, bet 23. decembrī sniegs atvadu izrādi Teksasā.

“Varekai” ir mītiska pasaule – mežs, kurā no debesīm nokrīt ievainots jauneklis. Lai izkļūtu no meža un iekšēji nesalūztu, Ikaram jāatgūst spārni. Meklējumos jaunekli pavada fantastiskas būtnes – neparastā meža iemītnieki – Saderinātā, Klibais eņģelis, Mūza, Patriarhs un citi neparasti tēli, kuri apņēmušies palīdzēt Ikaram atgriezties lidojumā. Mūziku komponējusi Itālijā dzimusī komponiste Violaine Koradi, iedvesmojoties no havajiešu rituālās mūzikas, 11. gadsimta Francijas dienvidu trubadūru dziesmām, tradicionālajām armēņu melodijām un mūsdienīgi aranžētiem gospeļiem. Šovā skan dzīvā mūzika sešu instrumentālistu un divu dziedātāju izpildījumā (vienu no tiem – Mūzu – atveido komponistes māsa Izabella). Mūziķiem šovā ir īpaša slodze, jo viņu darbs ir pielāgoties tam, kas notiek uz skatuves, nevis otrādi, kā notiek parastā mūziklā.

Starp citu, šis ir gadījums, kad droši var teikt – izrādes pamatā ir patiesi notikumi, jo teātra režisors Dominiks Šampaņs reiz pats nokrita no trapeces, nonākot Ikara stāvoklī – viņam bija lauztas abas kājas. Lai atjaunotu kustības spējas, Šampaņam nācās noiet smagu un sarežģītu ceļu, kura elementi iekļauti izrādē līdz ar tradicionāliem priekšnesumiem. Tomēr, kā apgalvo Ikara lomas izpildītājs Fernando Mirs, stāsts nav autobiogrāfisks, bet vispārcilvēcisks: “Katrs no mums var nolikt sevi viņa vietā – mums visiem mēdz būt fiziskas vai emocionālas grūtības. Risinājums ir tikai viens – mīlestība.”

Arī Bruno Darmaņaks, “Varekai” mākslinieciskais direktors, uzskata, ka izrāde ir ļoti aktuāla: “”Varekai” rosina šodienas raupjo un skeptisko cilvēku noticēt brīnumam, pārvarēt izmisumu un nebaidīties lūgt palīdzību, kad tā ir nepieciešama.” Trešā izrādes tēma ir uzdrīkstēšanās. Dominiks Šampaņs intervijās teicis, ka pats cirks ir līdzīgs Ikaram, jo tā mērķis ir kļūt arvien labākam. “Mums saka: nelido uz sauli, nelido… Bet mēs gribam tieši to,” stāsta režisors.

“Cirque du Soleil” pastāv jau ilgāk nekā 30 gadus – tā pirmā turneja notika 1984. gadā. Cirka dibinātāji Gijs Lalibertē un Žils Stekruā gan stāsta, ka trupas vēsture iesniedzas vēl dziļāk pagājušā gadsimta 80. gados, kad apburošā ciematiņā netālu no Kvebekas ielās izgāja neliela artistu grupiņa. Viņi dejoja, spēlēja mūziku, žonglēja – darīja visu, ko pienākas darīt ceļojoša cirka māksliniekiem. Kostīmi bija neiedomājami, apgaismojums – maģisks, klaunu triki un mūzika – oriģināla, turklāt trupa principiāli atteicās no dzīvnieku izmantošanas savos numuros. Gijs Lalibertē trupai deva Saules vārdu, jo šis debesu spīdeklis, pēc viņa domām, simbolizē jaunību, enerģiju un spēku.

No pāris cilvēkiem triju gadu desmitu laikā izaudzis milzīgs teātra kolektīvs, kurš spēj bez stresa vienlaikus piedāvāt 20 dažādas izrādes, pusi no tām – izbraukumos. Ne velti, runājot par “Cirque du Soleil”, parasti tiek lietota vispārākā pakāpe. Uzvedumu apmēru ļauj novērtēt skaitļi: “Varekai” ceļo pa pasauli 22 furgonos – līdz 2014. gadam to bija teju trīskārt vairāk, jo izrāde tika uzvesta pašiem savā cirka teltī. Lai tas atmaksātos, cirkam vienā punktā jāuzturas vismaz mēnesi, bet cik pasaulē ir pilsētu, kurās mēnesi pietiek maksātspējīgas publikas?

Galerijas nosaukums


Izklaides nozares Silīcija ieleja

“Cirque du Soleil” ir viena no iekārotākajām darba vietām pasaulē, izklaides nozares Silīcija ieleja vai Volstrīta. Tajā ir lielas algas, izcili bonusi un ārpus izrādēm samērā brīvs darba laiks – māksliniekiem dots katram savs uzdevums, un izrādes veidotāji paļaujas uz viņu profesionalitāti un atbildību, ka mērķa sasniegšanai tiks izvēlēts visatbilstošākais ceļš. Grimu uzlikt māca visus “Cirque du Soleil” māksliniekus, esot pat īpašas instruktāžas lapas, uz kurām precīzi norādīts, kas katram tēlam nepieciešams. Tas ir laikietilpīgs darbs, īpaši māksliniekiem, kuri uz “Cirque du Soleil” pārnākuši no citām darbības jomām. Ukraiņu vingrotāji Dmitrijs Likovs un Kirils Ļanovs atzinuši, ka pirmajās izrādēs šis process prasījis pat četras stundas. Bet viņu iznāciens izrādē ilgst tieši sešas minūtes…

“Cirque du Soleil” saviem māksliniekiem maksā no 50 000 līdz 125 000 dolāru gadā, zvaigznes saņem vēl vairāk. Cirka gada ieņēmumi ir 1,25 miljardi dolāru. Trupā nodarbināti aptuveni 2000 mākslinieku no vairāk nekā 40 valstīm, kopā ar tehniskajiem un administrācijas darbiniekiem – ap 5000 cilvēku. Turneju laikā cirks darbiniekiem apmaksā dzīvošanu un maltītes, tiesa, aizrauties ar ēšanu nesanāk, jo vingrotāju līgumā ierakstīts, ka viņu svars nedrīkst pārsniegt 45 kilogramus… Cirkam ir pat pašam sava ceļojošā skola darbinieku bērniem, kurā mācības notiek vairākās valodās, un veselības apdrošināšana ģimenes locekļiem.

Lai šovi nebūtu sajaucami, mākslinieciskā vadība rūpīgi strādā ne tikai pie stāsta – tas katrā “Cirque du Soleil” uzvedumā ir pats svarīgākais! – un skatuves noformējuma, bet arī pie tērpiem. To modelēšanai tiek pieaicināti pazīstamākie tērpu dizaineri, piemēram tērpus “Varekai” modelējusi Eiko Išioka (1938 – 2012), kura, starp citu, vadījusi tērpu modelēšanu Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai un saņēmusi “Oskaru” par darbu pie Frensisa Forda Kopolas filmas “Drakula”.

“Ielu kultūras” fenomens

Saistītie raksti

2015. gadā cirka dibinātājs Gijs Lalibertē par 1,5 miljardiem dolāru – nedaudz vairāk kā uzņēmuma gada ienākumi – pārdeva to firmai “TPG Capital”, paturot desmit procentus akciju. “Cirque du Soleil” prezidents Daniels Lamars uzskata, ka cirka panākumu pamatā ir tā uzticība “ielu kultūrai”, no kuras tas izaudzis un kas joprojām rezonē skatītāju dvēselē. “Man patīk par sevi domāt kā par ielas čali,” intervijās sacījis Lamars. “Es izeju ielās un cenšos saprast, ko patērētāji vēlas, kā viņi mūs uztver.”

“Cirque du Soleil” aptver šķietami neaptveramo, piemēram, šovā “C2” tiek apspēlēta… konference. “Volta” repertuāru papildināja ar BMX trikiem. Jaunākā izrāde, kuru skatītāji varēs novērtēt, sākot no oktobra, ir “Crystal” – kompānijai pilnīgi jauna joma, cirka šovs uz ledus. Tāpat “Cirque du Soleil” sācis interaktīva izklaides parka celtniecību Nuevo Valartē (Meksika), kuru, kā prognozē Lamars, atvērs apmeklētājiem 2020. gadā. Novembrī Londonas Taimskvērā cirks piedāvās skatītājiem iekāpt Nacionālās futbola līgas spēlētāja “kurpēs”, piedāvājot 4D un paplašinātās realitātes pieredzi. Nākamais solis – Ķīna, kuras skatītāji pirmie ārpus Ziemeļamerikas varēs noskatīties filmas “Avatars” motīvos balstīto izrādi un kur nākamā gada nogalē plānots atvērt pastāvīgu izrāžu vietu.




“Cirque du Soleil”: lielas algas un izcili bonusi
“Cirque du Soleil” saviem māksliniekiem maksā no 50 000 līdz 125 000 dolāru gadā, zvaigznes saņem vēl vairāk.
Cirka gada ieņēmumi ir 1,25 miljardi dolāru.
Trupā nodarbināti aptuveni 2000 mākslinieku no vairāk nekā 40 valstīm, kopā ar tehniskajiem un administrācijas darbiniekiem – ap 5000 cilvēku. Katru gadu notiek vairāki kastingi, cirkam tādēļ izveidota īpaša Facebook lappuse.
Turneju laikā cirks saviem darbiniekiem apmaksā dzīvošanu un maltītes, tiesa, aizrauties ar ēšanu nesanāk, jo vingrotāju līgumā ierakstīts, ka viņu svars nedrīkst pārsniegt 45 kilogramus…
Cirkam ir pat pašam sava ceļojošā skola darbinieku bērniem, kurā mācības notiek vairākās valodās, un veselības apdrošināšana ģimenes locekļiem.

“Varekai”: skaitļi un fakti

* Izrādi “Varekai” varēs skatīties “Arēnā Rīga” 20., 21., 22., 23. un 24. septembrī, biļešu cena – 35,60 līdz 85,60 eiro.

* Šovu 15 gadu laikā redzējuši 14 miljoni skatītāju 36 pasaules valstīs.

* Izrādē piedalās 50 mākslinieki.

* “Varekai” radīti 130 tērpi, kuru izgatavošana prasa trīs līdz četrus mēnešus un arī nonēsāti tiek aptuveni tikpat ilgā laikā.

* Izrādē “piedalās” mākslīgs mežs ar 330 kokiem augstumā no 4,5 līdz 10,5 metriem.

LA.lv