Rīgā atklāj izstādi par Terēzinas geto 0
8. maijā plkst. 16 Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejā tiks atklāta izstāde ar nosaukumu “3000 likteņu” par 1942. gadā no Terēzinas geto uz Rīgu deportētajiem ebrejiem, portālam LA.lv pavēstīja kultūras projektu kurators Vladimirs Rešetovs.
Unikālas fotogrāfijas no arhīviem un privātajām kolekcijām stāstīs par vienu no traģiskākajām lapām Eiropas ebreju vēsturē.
Svinīgajā izstādes un piemiņas sienas ar 25 tūkstošiem Rietumeiropas ebreju vārdiem atklāšanas ceremonijā piedalīsies Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Kultūras ministre Dace Melbārde, arhibīskaps Jānis Vanags, ceremonijā uzstāsies arī Eiropas Ebreju padomes priekšsēdētājs Pinhas Goldšmits.
“Humānais ebreju jautājuma risinājums”, “ērta izredzēto ebreju nomitināšana” un “fīrera dāvana ebrejiem” – šādi raksturoja Terēzinu nacistu propaganda. Patiesībā šo 18. gadsimta pilsētu-cietoksni, kas atrodas 60 km attālumā no Prāgas, nacisti izmantoja kā tranzīta punktu ebreju deportācijai uz iznīcināšanas nometnēm. Terēzinā tika savākti visi ebreji no tā saucamā “Bohēmijas un Morāvijas protektorāta”, kā arī “izredzētie” ebreji no Vācijas, Austrijas, Nīderlandes, Dānijas un Slovākijas.
Uz šī fona notika vēsturē iepriekš nepieredzēts bezprecedenta kultūras uzplaukums. Mūsdienās Terēzinas komponistu sacerējumi ietilpst klasikas repertuārā, Terēzinas komponistu jaunrade ieņēma cienījamu vietu dažādu valstu muzejos, savukārt Terēzinas bērnu mākslas un literatūras darbi kļuvuši par brīvdomības pieminekli.
Terēzinas geto pastāvēšanas laikā tajā pienāca 678 transporti, 66 no tiem nosūtīti uz austrumiem. Pirmais transports uz Rīgu ieradās no Prāgas 1941. gada 24. novembrī.
Terēzinas ebreju likteņu tēmai ir veltīta grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Tās autori, Jeļena Makarova un Sergejs Makarovs, pamatojās uz dokumentiem un aculiecinieku liecībām, kuri pārdzīvojuši Terēzinas un Rīgas geto, kā arī Salaspils, Kaizervaldes, Štuthofas, Būhenvaldes un Dahavas koncentrācijas nometnes, un nāves maršu.
Pētījumos, uz kura pamatiem tapusi izstāde, piedalījās muzeji, arhīvi, institūti un organizācijas Čehijā, Izraēlā, ASV, Vācijā. Projekta autore – Jeļena Makarova (Izraēla). Neparastā, iespaidīgā dizaina autors – Marija Makarova (Itālija). Izstāde turpināsies līdz 1. oktobrim. Ieeja muzejā uz izstādi ir bezmaksas.
