Ekonomika
Bizness

Rīga var palikt bez mikriņiem. Kāpēc un kā interesēs? 0

Foto; Valts Baumanis/LETA

Augstākā tiesa (AT) augustā apmierinājusi AS “Liepājas autobusu parks” un AS “Nordeka” blakussūdzības lietā par SIA “Rīgas satiksme” (“RS”) rīkoto mikroautobusu iepirkumu un nolēmusi aizliegt “RS” turpināt iepirkuma procedūru bez nepieciešamo grozījumu izdarīšanas.

Vēl kādu laiku pirms AT lēmuma pilsētā sāka runāt, ka gadījumā, ja process turpināsies šādā veidā, Rīga no nākamā gada varētu palikt bez mikroautobusu satiksmes.

Kādas ir šī lēmuma sekas un vai rīdziniekiem, kuri ikdienā ir pieraduši pārvietoties ar mikroautobusiem, ir pamats bažām?

AT lēmums – nepārsūdzams

“Rīgas satiksmes” pārstāvji atzīmē, ka AT lēmums nav pārsūdzams. Tādēļ, lai “RS” būtu iespējams turpināt mikroautobusu iepirkuma procedūru, šis lēmums ir jāievēro.

Ņemot vērā tiesas lēmumā norādīto, “RS” ir sagatavojusi grozītu uzaicinājumu pretendentiem iesniegt piedāvājumus un 6. septembrī uzaicinājumi ir nosūtīti pretendentiem.

“RS” pārstāvis Viktors Zaķis teic, ka daudzās sūdzības par iepirkuma procedūras dokumentiem ir ievērojami paildzinājušas plānoto iepirkuma procedūras laiku. \

Patlaban pastāv risks, ka 2019. gada 1. janvārī neizdosies uzsākt pārvadājumus ar mikroautobusiem, pamatojoties uz šajā iepirkumu procedūrā noslēgtu līgumu. Tāpēc “RS” rūpīgi izvērtē juridiski iespējamos variantus, lai mikroautobusu pārvadājumi pēc 1. janvāra tiktu nodrošināti.

Pats iespējamākais risinājums – lūgums tiesai pagarināt iepriekšējās mikroautobusu iepirkuma procedūras darbības laiku, kas ļautu nodrošināt pakalpojumus, līdz tiek atrisinātas ar jauno iepirkumu saistītās nesaskaņas.

“Ja esošo līgumu neļaus pagarināt un jauno vēl neizdosies noslēgt, no 1. janvāra Rīgā mikriņu nebūs. Tiesas atbilde būs zināma līdz septembra beigām,” saka V. Zaķis.

Vēl vienas iespējamas konflikta sekas ir tādas, ka ilgtermiņā var tikt ietekmēta Rīgas mikroautobusu kursēšanas intensitāte “pīķa stundās”, kā arī reisu intervāli maršrutos ar mazu pasažieru skaitu.

Optimismam nav pamata

“Liepājas autobusu parka” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns gan uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm vēl ir garš ceļš ejams līdz risinājumam. Taču, ja “RS” spēšot operatīvi sagatavot atbilstošu iepirkuma nolikumu, tad pilsētas iedzīvotājiem nebūs jāuztraucas par mikroautobusu pārvadājumu pakalpojumu pieejamību.

“Objektīvi vērtējot, pilsētas iedzīvotāji bez sabiedriskā transporta nepaliks, jo “RS” ir pietiekama kapacitāte, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem. Mikroautobusu pārvadājumi ir tikai paralēlā kustība,” piebilst Krongorns.

Lūgts atbildēt, kad, pēc “RS” ieskatiem, ir pēdējais termiņš līguma noslēgšanai ar komersantu par šī pakalpojuma nodrošināšanu Rīgā, lai no 1. janvāra šis pakalpojums būtu nodrošināts, Zaķis nevar atbildēt.

Viņš skaidro, ka iepirkuma procedūrā vēl nav atvērti pretendentu piedāvājumi, un līdz ar to nav zināms pretendentu piedāvātais pakalpojuma izpildes sākšanas laiks.

Zaķa sniegtā informācija liecina, ka pretendentu piedāvājumus plānots atvērt 2018. gada 1. oktobrī. Piedāvājumā pretendentiem jāiekļauj informācija gan par tehnisko, gan finanšu piedāvājumu.

Tomēr, spriežot pēc “Rīgas mikroautobusu satiksmes” (“RMS”) pārstāvja Jāņa Spilves teiktā, īpašam optimismam pamata tomēr nav.

“Mikroautobusu iepirkuma procedūras galvenais šķērslis ir viens konkrēts komersants, kas izmanto situāciju, ka iepirkums ir sarežģīts un var vairākas reizes sūdzēties par vienu to pašu, kā arī vienā reizē var nepasūdzēties par visu, bet to sadalot uz vairākām sūdzībām. Esmu pārliecināts, ka sūdzības būs arī turpmāk,” saka J. Spilve.

Pēc viņa domām, sūdzības ir saistītas ar vēlmi mazināt izvirzītās kvalitātes prasības pakalpojumam, kā arī šo prasību kontroli līguma izpildē. Tas ļautu vieglāk izpildīt līgumu un uzņemties mazākus riskus kvalitātes nodrošināšanā.

Par to liecinot tas, ka primāri visas sūdzības ir vērstas uz to, lai tiktu vērtēts nevis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, bet lētākais piedāvājums, kā arī tiek apstrīdēti līguma projekta punkti, kas paredz atbildību par nekvalitatīvu līguma izpildi.

Kas un kā interesēs?

Savukārt “Liepājas autobusu parka” (“LAP”) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns “Latvijas Biznesam” pauž, ka AT lēmums ir apliecinājums tam, ka iesniegtās sūdzības par iepirkuma nolikumu, ar kuru privileģētās pozīcijās ir nostādīts ar “RS” saistītais uzņēmums “RMS”, ir bijušas pamatotas.

“AT ir atzinusi, ka “RS” nespēj piedāvāt objektīvi sarīkotu sarunu procedūru un tas ir gatavots, aizstāvot viena pretendenta intereses. Jau no paša sākuma iepirkumā definētie kritēriji ir bijuši absurdi un konkurenci tiešā veidā ietekmējoši, turklāt Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) iepriekš ir norādījis uz nolikuma nepilnībām, kas pasūtītājam bija jānovērš,” norāda Krongorns.

Saistītie raksti

Pikantumu situācijai piešķir arī tas, ka “LAP” valdē un padomē atrodami tādi valstī pazīstami uzvārdi kā Šlesers un vairāki uzvārdi Krongorns, no kuriem viens pieder ar Andra Šķēles ģimeni cieši saistītajam finansistam Harijam Krongornam.

Savukārt AS “Nordeka” pieder gāzes importētāju uzņēmuma AS “Itera Latvija” īpašniekam Jurim Savickim. Citiem vārdiem sakot – izskatās, ka trīs miljonāri koordinēti uzbrūk “Rīgas satiksmei” – vienam no svarīgākajiem aktīviem, kuru kontrolē Rīgā nocietinājusies partija “Saskaņa”.

LA.lv