Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Rīga būs visas Latvijas kultūras zīme


Foto - LETAFoto - LETA

Tūlīt pēc Lieldienām plašāka sabiedrība gūs iespēju iepazīties ar notikumu un norišu programmu, kas paredzēta 2014. gadā, kad Rīga līdzās Zviedrijas pilsētai Ūmeo būs Eiropas kultūras galvaspilsētas godā. 


 

“Kultūrzīmes” interesēja noskaidrot, vai uz papīra ieplānotais patiešām īstenojams dzīvē un cik 2014. gada norisēs plānots iesaistīt visu Latviju. Tāpēc uz sarunu par gatavošanos Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadam aicinājām nodibinājuma “Rīga 2014” mākslinieciskās padomes pārstāvjus Gintu Grūbi, Gundegu Laiviņu, Diānu Čivli, Aivu Rozenbergu, Uģi Brikmani, Intu Teterovski, kā arī Rīgas sadarbības partneres Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāju Jolantu Borīti un Jauno mediju kultūras centra RIXC vadītāju Rasu Šmiti.

 

Anita Bormane: – Plašākai sabiedrībai pagaidām nav bijusi iespēja gūt konkrētu priekšstatu, ko Rīgai nākamgad nozīmēs būt kultūras galvaspilsētai. Kuri, jūsuprāt, ir būtiskākie punkti šā gada ārkārtīgi plašajā kultūras programmā?

U. Brikmanis: – Gatavojoties 2014. gadam, manā pārziņā ir tematiskā līnija “Okeāna alkas”, kurā viens no stūrakmeņiem būs izstāde “Grāmatai 500 gadu” jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Klātienē varēs skatīt izdevumus no visas Eiropas, apjaušot eiropeiskās domas bagātību. Savukārt reģionos īstenosim ērģeļmūzikas koncertu sēriju. Jāpiebilst, ka projektu dalībnieki nav kādi īpaši izmeklēti rīdzinieki, bet iedzīvotāji no visas Latvijas. Līdz ar to “Rīga 2014” būs kā Latvijas kultūras zīme, kas cilvēkiem cels pašapziņu, pašcieņu un pārliecību, ka jāstrādā ir tieši šeit un ka Latvijā var īstenot unikālas, savdabīgas lietas ārpus producentu un politiskā konjunktūrisma.

G. Laiviņa: – Tematiskajā līnijā “Ceļu karte” iekļauti ap 20 projektu galvaspilsētas centrā un apkaimēs.

Saprotot, ka lielākā daļa kultūras pasākumu joprojām notiek centrā, mūsu mērķis ir iznest mākslas norises ārpus centra robežām ne vien fiziski, bet arī mentāli – mākslas radīšanas procesā iesaistot pašus rīdziniekus gan kā dalībniekus, gan līdzradītājus, gan galvenos varoņus. Paralēli īstenosim vairākus projektus, ko varēs baudīt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Viens no tiem ir filma “Force Majour Rīga”, ko veidos septiņi atzīti Eiropas dokumentālisti kopā ar Latvijas antropologiem. Tas varētu būt ļoti interesants pienesums Latvijas kino dzīvei kopumā. Vēl viens no šādiem projektiem ir Gundegas Repšes grāmata par Rīgas salām, ko viņa radīs kopā ar fotogrāfu un dokumentālistu Kasparu Gobu.

G. Grūbe: – Tematiskā sadaļa “Brīvības iela” piesaistīta ģeogrāfiskajai asij, kas Rīgu savieno ar visu Latviju. Mērķis ir radīt diskusiju telpu par samērā nesenu vēsturi 100 gadu garumā, kura atstājusi pavisam konkrētus nospiedumus cilvēku paaudzēs. Iniciējot dažādus kultūras pasākumus un procesus, šai programmai jākļūst par sava veida pozitīvu provokāciju, kurā piedalās civilizēti cilvēki civilizētā veidā. 2014. gadā aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, un ar šo notikumu saistās ļoti plašs jautājumu loks, par ko Latvijas sabiedrība runā un diskutē un ar ko galā nav tikusi joprojām. Rīgai esot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, uz šiem jautājumiem varam paraudzīties plašāk. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veidos izstādi “1914”, kurā būs pārstāvēta māksla no visām tām Eiropas valstīm, kuras varēja rasties, pateicoties kara rezultātiem. Savukārt Stūra mājas projektā aicināts iesaistīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, atnesot lietas, kas raksturo paša vai arī viņa dzimtas likteni gadsimta kontekstā.

Pamatideja bija piešķirt Stūra mājai citu saturu, jo jau vairāk nekā 20 gadu neesam tikuši skaidrībā, ko darīt ar šādiem vēsturiskiem objektiem. Izveidojot šeit dzīvās atmiņas muzeju, mēs bijušo čekas māju atvērsim plašākai sabiedrībai, lai diskusija par šo jautājumu beidzot notiktu.

Vēl uz Brīvības ielas ass paredzēts bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzstādīt karojošos pieminekļus. Tāpat arī izveidot laikmetīgā teātra programmu “forte forte”, kurā būs iespēja redzēt nozīmīgāko Eiropas režisoru darbus. Tā tiks atklāta ar Alvja Hermaņa Eiropā iestudētajiem uzvedumiem. Holokausta tematika parādīsies caur Artura Maskata operu “Valentīna”, kuras librets veidots pēc Valentīnas Freimanes dzīvesstāsta.

U. Brikmanis: – Katrs savā līnijā centāmies atpakaļ Rīgā saaicināt izcilas personības, kas te dzimušas, kā arī runāt par personībām, kuras saistās ar Rīgu un Latviju un ir nozīmīgas pasaules vēsturē, kā Jesaja Berlins, Sergejs Eizenšteins, Marks Rotko. Paredzēta arī līdz šim plašākai sabiedrībai pilnīgi nezināmās mākslinieces Vijas Celmiņas izstāde. “Rīgas 2014” programmai ir milzīga izzinošā un izglītojošā vērtība, ko sabiedrība vēl ilgi pēc tam varēs novērtēt.

R. Šmite: – Līnijā “Survival Kit” apvienoti projekti, kas aptver zināšanas un pieredzi par to, kā cilvēki Latvijā pārvar dažādas krīzes. Šajā tematiskajā līnijā notiks gan festivāls “Survival Kit”, gan arī visnovatoriskākais festivāls Latvijā “Māksla + Komunikācija”. Tāpat taps daudzi individuāli mākslinieku darbi, izstādes, sociālas kampaņas. Ļoti īpašs pasākums būs avangardam Latvijā veltītā izstāde “Lauki” izstāžu zālē “Arsenāls”.

– Svarīgi, lai “Rīgas 2014” norisēm būtu paliekošs iespaids uz kultūras procesu. Šobrīd gan šķiet, ka liela daļa kultūras programmas veidota no ikgadējiem pasākumiem.

A. Rozenberga: – Jā, Eiropas kultūras galvaspilsētu īpatnība ir tā, ka pilsētai jāpiedāvā programma ar notikumiem un pasākumiem, kas nav tradicionālo norišu klāstā.

Bet tas nenozīmē, ka mums no programmas jāizslēdz spēlētāji, kuri jau līdz šim regulāri un aktīvi darbojas. Aicinot iesaistīties, mēs festivālu rīkotājus lūdzām piedāvāt programmu, kurā centrālā loma piešķirta kādam īpašam, Eiropas kultūras galvaspilsētai veltītam notikumam.

G. Grūbe: – Viens konkrēts piemērs ir Dzejas dienas. “Brīvības ielas” kontekstā Rakstnieku savienība Esplanādē uz lasījumiem aicinās literātus no visām konfliktējošajām zonām. Tā nebūt nav ikgadējā Dzejas dienu sastāvdaļa, bet process, kurā mēs, būdami Latvijā, par pasauli uzzināsim daudz vairāk nekā ikdienā varam redzēt televīzijā vai lasīt avīzēs.

G. Laiviņa: – Aktīvo cilvēku daudzums, kuri spēj strādāt starptautiskā līmenī, Latvijā ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Jūs nevarat prasīt, lai 2014. gadā parādītos pilnīgi jauni spēlētāji ar pilnīgi jaunām idejām. Tas vien, ka radošajiem cilvēkiem atkal ir iespēja izdarīt vairāk, labāk, kvalitatīvāk, ir ārkārtīgi daudz Latvijas kultūrai.

D. Čivle: – Apzinoties, ka tūlīt, tūlīt sabiedrībai stāstīsim par visiem gaidāmajiem pasākumiem, māc bailes, ka tikai cilvēki nesāk mēģināt apmeklēt “Rīgas 2014” norises jau šogad. Svarīgākais tomēr ir, ka visiem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem 2014. gadā piedāvāsim ļoti labu iespēju mesties iekšā notikumu virpulī, un tas tieši saistās arī ar manis vadīto tematisko līniju “Rīgas karnevāls”. Jaunumu vidū būs, piemēram, neierasta Jāņu svinēšana Rīgā – Eiropas saulgrieži Mežaparkā.

– Pirmais iespaids par “Rīgas 2014” programmu – tā ir diezgan globāla, nacionālajam aspektam atvēlot ne tik lielu nozīmi. Piemēram, Ūmeo, kas tāpat kā Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, sevišķi izcēlusi sāmisko kultūru…

– Te ir vērts akcentēt vienu no “Rīgas 2014” lielākajiem notikumiem – Pasaules koru olimpiādi, kad mums būs iespēja parādīt, ar ko esam īpaši, – mūsu Dziesmu svētku tradīciju. Jau šogad Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā paredzēta arī līvu un sāmu kultūrtradīcijām veltīta izstāde.

A. Rozenberga: – Svarīgs notikums, kas atspoguļos mūsu nacionālo kultūru, būs arī dzintaram un tā apstrādei veltīta izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kur būs apskatāmi daudzi līdz šim neredzēti atradumi no muzeju krājumiem – piemēram, slavenā dzintara aļņa galva – izcils eksponāts ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā.

R. Šmite: – Latvijā absolūti nav novērtēts tas, ka nu jau vairāk nekā 20 gadus pie mums ir ārkārtīgi spēcīga laikmetīgā māksla un kultūra. Tā ir fantastiska un nacionāla, jo neviens no mums, galvenajiem spēlētājiem, nav aizbraucis no Latvijas. Taču šajos 20 gados izaugusi paaudze, kas ne reizi mūžā nav apmeklējusi laikmetīgās mākslas pasākumu. “Rīga 2014” būs brīnišķīga iespēja visiem jauniešiem beidzot piedzīvot, ko nozīmē laikmetīgā kultūra un māksla.

– Pašlaik Rīgas oficiālā sadarbības partnere reģionos ir Sigulda. Taču sarunas ritējušas arī ar citiem Latvijas novadiem. Vai ir pamats uzskatīt, ka Rīga 2014. gadā arī novadiem kļūs par vārtiem uz Eiropu?

J. Borīte: – Siguldai šī būs unikāla iespēja ar savu kultūru kļūt atpazīstamai Latvijas un Eiropas mērogā. Gatavojoties 2014. gadam, lielu uzsvaru liekam arī uz teritorijas attīstību, jo svarīgi, lai cilvēkam, ierodoties Siguldā, būtu pēc iespējas plašāks aktivitāšu klāsts, ko baudīt. Aktīvi strādājam pie tā, lai izceltu mums īpašo, unikālo.

Savulaik Rīga ne vien Siguldai, bet visām Latvijas pašvaldībām deva vienlīdzīgas iespējas startēt 2014. gada projektā ar savām idejām un līdzdalību.

Jautājums ir, cik pašvaldības pašas gatavas iesaistīties, domāt un darīt, nevis gaidīt, ka tām iedos naudu pasākumiem. Novadu kultūras cilvēkiem jāsa-prot, ka “Rīga 2014” ir iespēja saviem iedzīvotājiem sniegt ļoti koncentrētu kultūras programmu, ko ne par kādu naudu nenopirksi.

– Vai iesaistījušies arī citi novadi?

D. Čivle: – Pirms diviem gadiem, kad pašvaldībām veltījām pirmo uzrunu, atsaucība bija liela. Protams, tālākais process bija atkarīgs no tā, cik lielā mērā pašvaldības meklēja sadarbības virzienus, piedāvāja saistošus projektus, kas iekļaujas “Rīgas 2014” programmas kontekstā. Laba sadarbība izveidojusies ar Daugavpili, kurai 2014. gads kalpos arī par papildu impulsu, lai jaunais Rotko mākslas centrs kļūtu zināmāks visā Latvijā. Sadarbojamies ar Cēsīm un Liepāju, kam jau ir skaidras idejas, ko rādīt kultūras galvaspilsētas gadā. Esam runājuši arī ar Jēkabpili. Bet no pārējām pašvaldībām neesam saņēmuši tik skaidras idejas. Jau vairākus gadus sadarbojamies arī ar Latvijas pašvaldībām Baltijas jūras krasta projektā “Baltijas ugunskura nakts”, kas vienā kopīgā idejā apvieno ļoti daudzus novadus.

– Vai šobrīd jau ir domāts arī par to, kā “Rīgas 2014” vēstījumu aiznest, piemēram, līdz Zilupei un citiem attālākiem Latvijas novadiem?

G. Grūbe: – Viesturs Kairišs Zilupē uzņem filmu “Melānijas hronika”, kas būs gatava 2014. gadā. Tā ka cilvēki Zilupē ir ļoti labi informēti par gaidāmo Eiropas galvaspilsētas gadu.

Mēs esam apzināti domājuši un strādājuši pie tā, lai kultūras galvaspilsēta nebūtu tikai salūtu projekts, bet lai tas atstātu ilgtermiņa sekas. Viens no šādiem būtiskiem momentiem būs arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija Rīgā.

– Jā, taču summa, ko paredzēts tērēt Eiropas Kinoakadēmijas balvas rīkošanai, ir tikpat liela kā filmu nozarei atvēlētais gada budžets kopā…

– Jāņem vērā, ka Eiropas Kinoakadēmijas balva radās kā sava veida opozīcija Amerikas kino invāzijai Eiropā, lai eiropiešus mācītu mīlēt un cienīt pašiem savu kino. Latvijas kino ir Eiropas kino daļa, tāpēc šis notikums ir iespēja sabiedrības uzmanību pievērst pašu kino. Esam taču saskārušies ar to, ka Latvijā veidotās filmas, kas regulāri nonāk lielākajos Eiropas kinofestivālos, latviešu auditorija nesaprot. Un tā nav tikai šo filmu vai režisoru vaina, bet gan izglītības jautājums. Turklāt uz Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanu Rīgā ieradīsies apmēram 700 viesu, kas ir potenciālie kopproduciju partneri latviešu kino.

A. Rozenberga: – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā mums ir nosacīti 92 procenti projektu ar plašo Eiropas un pasaules elpu. Tas nozīmē, ka rodas jaunas attiecības, kontakti. Somu zinātnieki izpētījuši, ka kultūras galvaspilsētas gada ietekme ir ārkārtīgi spēcīgs zīmols, kas dod iespēju kļūt daudz plašāk zināmiem kā Eiropā, tā citur pasaulē.

– Kāda pašlaik ir cilvēku ieinteresētība pašiem iesaistīties “Rīgas 2014” projektu īstenošanā?

I. Teterovskis: – Pēdējo divu mēnešu laikā mūsu brīvprātīgo skaits ir dubultojies – vairāk nekā 1100 cilvēku. Aptuveni 70 procenti brīvprātīgo ir rīdzinieki, bet pārējie nāk gan no Pierīgas, gan Madonas, Jēkabpils un citām Latvijas pilsētām.

Svarīgākais ir tas, ka cilvēks var būt klāt pasākuma tapšanā – redzēt procesu no iekšpuses un par to pastāstīt pārējiem. Šobrīd esam izveidojuši sešas brīvprātīgo vienības atšķirīgās tematiskajās līnijās. Viena no tām ir Dziesmu svētku vienība, kas darbosies jau šīgada Dziesmu svētku laikā.

Esam arī iecerējuši katrā lielākajā pilsētā izveidot pa vienai Dziesmu svētku lokālajai vienībai ar domu, ka pēc svētkiem tā darbosies savā pašvaldībā un iesaistīsies vietējā kultūras procesa organizēšanā.

– Viļņa un Tallina, jo īpaši Viļņa, nav starptautiski atzītas kā lielas veiksmes kultūras galvaspilsētas gadā. No Rīgas kā lielākās galvaspilsētas Baltijā gaida visvairāk…

D. Čivle: – Protams, esam daudz mācījušies no labiem piemēriem un arī ne tik teicamiem. Neformālais Eiropas kultūras galvaspilsētu tīkls ir viena no labākajām starptautiskajām organizācijām, kurā esam spējuši patiešām veiksmīgi sadarboties. Tieši pieredze ir lielākais balsts, uz kā audzējam visu “Rīgas 2014” projektu. Nevienai Eiropas kultūras galvaspilsētai jau nav uzrakstīts stingrs priekšraksts, kādai šai pilsētai jābūt. Tās visas ir bijušas ļoti dažādas un daudzveidīgas. Galvenais ir tas, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir iespēja, ko sadarbojoties varam izmantot, lai Eiropas un pasaules kartē parādītos kā galvaspilsēta un valsts ar ļoti augstu kultūras vērtību.

 

ATSLĒGAS VĀRDI

“Rīga 2014” plānota kā visas Latvijas kultūras zīme.

Viens no tās programmas mērķiem – sabiedrības audzināšana un izglītošana.

Eiropas Kultūras galvaspilsētas projekts ir arī iespēja pasaulei parādīt Latvijai unikālo kultūras mantojumu.

Iesaiste šajā projektā novadu pašvaldībām ļauj vietējiem iedzīvotājiem piedāvāt ārkārtīgi koncentrētu kultūras programmu.

Kultūras programma plānota tā, lai uz vietējiem kultūras procesiem atstātu ilgtermiņa ietekmi.

Tiešās projekta “Rīga 2014” izmaksas ir 17,13 miljoni latu.

Projekta īstenošanai piesaista dažādus finanšu avotus: Rīgas pašvaldības un citu pašvaldību budžetus, Eiropas Savienības (ES) fondu un ES atbalsta programmas “Kultūra”, kā arī sponsoru finansējumu.

Kopējais valsts budžeta finansējums plānots 8,64 miljoni latu – aptuveni 49% kopējo projekta izmaksu.

 

Uzziņa

Kas būs “Rīgas 2014” programmas “Force Majeoure” sešu tematisko līniju uzmanības centrā (katrā – 20 līdz 30 pasākumu)

“Okeāna alkas” – Nacionālās bibliotēkas celtne un tajā plānotā izstāde, kas būs veltīta 500 gadu jubilejai, kopš iespiesta pirmā grāmata.

“Brīvības iela” – jauns saturs tiks piešķirts arī Brīvības ielas Stūra mājai. Alejā iepretī Ministru kabinetam plānots veidot pilsētvides pieminekļu izstādi, kas atainotu Brīvības ielas mainīgumu.

“Izdzīvošanas komplekts” – uzmanības centrā Rīgas radošie kvartāli.

“Ceļu karte” – pasākumu gaitā tiks atdzīvinātas arī attālākas Rīgas apkaimes.

“Dzintara ādere” – uzmanības centrā vēsturiskais dzintara ceļš un radītas jaunas inovatīvas kultūras sadarbības formas.

“Rīgas karnevāls” – programmas daļa, kurā rīdzinieki priecāsies, dejos un piedalīsies visādās svinībās.

2014. gadā Rīga būs arī pasaules grāmatu galvaspilsēta, tajā risināsies arī pasaules koru olimpiāde (ap 20 000 dziedātāju no 90 dažādu valstu koriem), Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija.

Latviešu komponists Ēriks Ešenvalds uzrakstījis himnu Pasaules koru olimpiādei “My Song” ar indiešu dzejnieka Nobela prēmijas laureāta Rabindranata Tagores vārdiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+