Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. oktobris, 2015
Drukāt

Rīga – Eiropas kino galvaspilsēta?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pērn, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (“Riga IFF”) tika izveidots ar mērķi popularizēt Rīgu kā nozīmīgu kultūras centru un Latvijas kino nozari kā platformu starptautiskiem sadarbības projektiem. Mērķis ir ambiciozs, un ne vienā, ne pāris gados to īstenot nav iespējams.

Taču var gan jautāt ko citu: vai “Riga IFF” ir sava skaidri definēta seja, kas to atšķir no lēruma citu visapkārt Eiropā notiekošu kinofestivālu un kas to varētu padarīt interesantu ne tikai Latvijas skatītājiem vien, bet arī iznest Latvijas vārdu plašāk un, iespējams, piesaistīt kinomīļus vismaz no kaimiņvalstīm? Kā konkurēt kaut vai ar netālu esošo Tallinu, kuras “Black Nights” festivāls novembrī pastāv gandrīz jau 20 gadu un pamazām izaudzis no šaura, lokāla notikuma līdz vairāk nekā 600 filmām un vairāk nekā 700 000 apmeklētāju pērn?

Ar ko būsim interesanti?

Atšķirību starp Tallinas un Rīgas kinofestivāliem var pamanīt, arī paraugoties uz finansējumu. “Black Nights” finansējums ir aptuveni miljons eiro gadā. Savukārt “Riga IFF” no Valsts kultūrkapitāla fonda saņēmusi 50 000 eiro starptautiskajām programmām. “Riga IFF” prezidente Aija Bērziņa: “Festivāla komandas smagais darbs ir ļāvis mums piesaistīt papildu finansējumu no Rīgas domes festivālu programmas, no ziemeļvalstu vēstniecībām, no sponsoriem un atbalstītājiem, kā arī festivāla budžetā ir iekļauts pašfinansējums, kas šajā gadījumā ir biļešu ieņēmumi. Savukārt bērnu un jauniešu programmas notiek sadarbībā ar Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta vienu no programmām.”

Aija Bērziņa apstiprina, ka tuvākajā nākotnē sacen­sties ar Tallinu Rīgas festivālam būs grūti, taču uzskata – ilgtermiņā tas iespējams: “Mēs, pirmkārt, skatāmies uz savu reģionu – Baltijas valstīm. Jāatceras, ka Tallinas festivāla aizmetņi sakņojas “Arsenālā”, taču tā rīkotāji bija gudrāki, auga līdzi laikam un attīstījās un apsteidza Rīgu. Tagad mēs mācāmies no viņiem.”

Festivāla radošā direktore Sonora Broka savukārt norāda – vispirms jānostiprina kinoskatīšanās tradīcija tepat, Latvijā, kā arī jāapzinās mūsu pašu spēks, kas ir Latvijas kino. “Tādēļ šogad simboliski festivālu aizsākam ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentu filmu skati, bet oficiāli atklājam ar Vides filmu studijas režisora Uģa Oltes filmas “Dubultie svešinieki” pirmizrādi. Arī pagājušogad festivāls tika atklāts ar latviešu kino pirmizrādi, un ceram šo tradīciju turpināt,” skaidro S. Broka un pragmatiski piebilst, ka Eiropas lielos kinofestivālus “Riga IFF” vismaz tik agrīnā festivāla attīstības posmā nespēj izkonkurēt ar starptautiski pazīstamu režisoru pirmizrāžu skaitu un zvaigžņu klātbūtni, bet “mēs varam izraisīt interesi, meklējot savu pieeju, piedāvājot neierastu skatu uz kino procesiem”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+