Kadrs no Andreas Arnoldas filmas “Amerikāņu saldumiņš”.
Kadrs no Andreas Arnoldas filmas “Amerikāņu saldumiņš”.
Publicitātes foto

“Rīga IFF” – ne tikai pasaules gals vien 0

Rudens kino maratons Rīgā pamazām tuvojas noslēgumam, bet priekšā vēl desmit intensīvas dienas – no ceturtdienas, 13., līdz 23. oktobrim jau trešo gadu pēc kārtas kinoteātrī “Splendid Palace” notiks Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (“Rīga IFF”). To atklās 13. oktobrī ar režisora Vitālija Manska otro Latvijā producēto filmu “Radinieki” – personisku stāstu par viņa ģimeni Ukrainā, kuru sašķēlusi dažāda attieksme pret Ukrainas kara notikumiem.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Nenoliedzami, ir nepieciešams, lai arī Rīgā būtu šāds starptautisks kino forums, kura laikā ārvalstu kino profesionāļi sastaptos ar Latvijas kino vides pārstāvjiem, bet skatītāji – ar filmu veidotājiem un kuratoru izveidotajām filmu programmām. Starp ieguvumiem ir gan tas, ka Rīga šādi tiek iezīmēta Baltijas un ziemeļvalstu reģiona kino notikumu kartē, gan arī ikdienas kino repertuāra piedāvājuma papildināšanās ar filmām, no kurām lielākā daļā uz ekrāniem Latvijā citādi nenonāktu. Jau otro reizi festivālā ir konkursa pro­gramma – starptautiska žūrija vērtēs deviņas pilnmetrāžas spēlfilmas no Baltijas jūras reģiona valstīm. Latviju to vidū pārstāv Dāvja Sīmaņa veidotā kara drāma “Pelnu sanatorija” (2016, studija “Lokomotīve”). Šā gada jaunums, kura attīstību varēsim vērot turpmākajos gados, ir “Rīga IFF Forum” – industrijas sadaļa ar topošo projektu prezentācijām bērnu auditorijai paredzētajām filmām. Festivāla laikā notiks vairākas paneļdiskusijas, kā arī režisora Jāņa Streiča 80. jubilejai veltīta zinātniska konference (20. oktobrī).

No Irākas uz Spāniju

Pateicoties ziemeļvalstu institūciju atbalstam, ar šī reģiona kino tiekam iepazīstināti regulāri. Festivāla sadaļā “Nordic Highlights” šoreiz vēlos izcelt Halkata Mustafas filmu “El clasico” (2015, Norvēģija, Irāka), kas varētu ieintriģēt arī futbola līdzjutējus. Tā sauc spēli, kurā satiekas divi Spānijas futbola grandi – “Real Madrid” un “FC Barcelona”. Arī Irākas kurdu apgabalā, kur mīt filmas galvenais varonis Alans (Vria Ahmeds), futbolam ir liela nozīme vietējo vīriešu dzīvē, arī tur ir savi Madrides un Barselonas piekritēji, un fanošanas puses iespējams mainīt, ja tā prasa apkārtējie apstākļi. Tējnīcas īpašniekam, augumā īsajam Alanam, šādi apstākļi ir mīļotā meitene Gona (Rožina Šarifi), kuras tēvs līdzi jūt tieši Madrides spēlētājiem. “El clasico” mijas drāma, komēdijas un road movie elementi, un tajā darbojas varoņi, kuriem viegli just līdzi. Reizē filma šķiet gandrīz kā pasaka pieaugušajiem, kurā viss ir iespējams un beigas ir laimīgas. Šī ir režisora Mustafas veidotā otrā pilnmetrāžas spēlfilma viņa tagadējā dzimtenē Norvēģijā, uz kuru viņš pārcēlās 21. gs. pirmās desmitgades sākumā, bet filmu tēmas ir saistītas ar īsto dzimteni Irāku.

Tieši no sarkanā paklāja

CITI ŠOBRĪD LASA

Programmā “Rīga IFF Selection” savukārt pārstāvētas filmas, kurām šogad vai pērn starptautiski jau tikusi lielāka uzmanība. To vidū Kannu kinofestivāla žūrijas balvu saņēmusī Andreas Arnoldas filma “Amerikāņu saldumiņš”, turpat – godalgotā irāņu režisora Ašgara Farhadi lente “Komivojažieris”, francūzietes Mias Hansenas-Lēves Berlīnē par labāko režiju apbalvotā “Gaišā nākotne” un citas, tostarp Ksavjē Dolana “Tas ir tikai pasaules gals” (Kanāda, Francija). Arī Dolana filma atceļojusi no Kannu sarkanā paklāja – tā šajā festivālā saņēma ekumeniskās žūrijas apbalvojumu. Dolans turpina ģimenes attiecību preparēšanu, līdzīgi kā savās iepriekšējās filmās. Filmas sižeta centrā ir jauns­ vīrietis Luī (Gaspārs Ullī), rakstnieks, kas no Kanādas mazpilsētas pārcēlies uz Ņujorku. Pēc 12 gadu prombūtnes viņš ierodas, lai pateiktu mātei, māsai un brālim ar ģimeni (saukt viņus par Luī tuviniekiem būtu grūti), ka drīz mirs. Dramatiskās lomās kamerstila filmā satiekas izcili franču aktieri Natālija Beja (mātes lomā), Vensāns Kasels (brālis), Mariona Kotijāra (brāļa sieva), Lea Seidū (jaunākā māsa).

Fokusā – Ukraina

Paralēli festivāla pamatprogrammām Rīgā mājvietu radis arī dokumentālā kino režisora Vitālija Manska veidotais dokumentālo filmu forums “Artdocfest / Rīga”, kura programmā joprojām daudz ar Ukrainas karu saistītu darbu. Arī Romāna Bondarčuka filma “Ukrainas šerifi”, kuras centrā ir divi vīri, kas nomaļajā Ukrainas ciematā Starazburivkā pēc ciema priekšnieka atļaujas ievieš kārtību, līdz ierasto dzīvi ciemā izjauc vēstis par karu tuvējā pierobežā un Krimas pievienošanu Krievijai.

“Rīga IFF” piedāvās nedēļas nogales programmu bērniem, arī īsfilmu un studentu filmu sadaļu “Short Riga”, kuras laikā notiks pat trīs konkursa skates – Starptautiskā īsfilmu konkursa skate, Baltijas studentu īsfilmu konkurss un Baltijas mūzikas video konkurss. “Īsie metri” mājvietu atraduši daudz mazākā zālē uz tās pašas kino (Elizabetes) ielas – kinoteātrī “Kino Bize”.

Starptautiskā konkursa programmā iekļauta arī Šveicē dzīvojošās latviešu režisores Anetes Meleces animācijas filma “Analīzes paralīze”.

Kur patiesība?

Pērn “Rīga IFF” pro­grammā “In Kino Veritas” tika izcelts dokumentālais kino vēsturiskā griezumā, bet šogad fokuss vērsts uz filmu stāstu dažādām formām. Piemēri rasti no pavisam nesen uzņemtiem darbiem – piemēram, no septembra sākumā Baltijas jūras reģiona dokumentālā kino foruma programmā izrādītās amerikāņu dziedātājas un mākslinieces Lorijas Andersones filmas “Suņa sirds” (2016) – meditatīva, personiska vēstījuma par nāvi, mīlestību, pieķeršanos. Kanādiešu autorkino režisors Gajs Madins, kura filmas, kā izrādās, starptautiski tiek mīlētas daudz vairāk nekā paša mājās, būs redzams dokumentālajā filmā “Doktora Madina 1000 acis” (2015) – tā ir mēģinājums ieskatīties viņa iedvesmas pasaulē. Līdzās šiem darbiem iekļauta arī Ingmara Bergmana nepārejošā klasika “Persona” (1966), Krisa Mārkera “Piestātne” (1962), kas veidota gandrīz tikai no fotogrāfijām, un citas filmas.

Reklāma
Reklāma

“RĪGA IFF” TOP 5

“Greznības kapsēta” (autors – pasaulē slavenākais taizemiešu režisors Apičatrongs Vīrasetakuls, programma “Rīga IFF Selection”; mazā pilsētiņā pie Mekongas upes Taizemes ziemeļos karavīru grupa sasirgst ar neizskaidrojamu miega slimību…).

“Mariupole” (Mants Kvedaravičus, “ArtDocFest”; vizuāli spilgts stāsts par pilsētu kara laikā, veltīts tās dzejniekiem un kurpniekiem).

“Zooloģija” (Ivans Tverdovskis, konkursa programmā; filma par sievieti ar asti jau paguvusi izraisīt ne vienu vien skandālu).

“Vadoņa bērnība” (Breidijs Korbets, “Rīga IFF Selection”; uzņemta pēc Žana Pola Sartra tāda paša nosaukuma īsstāsta).

“Radinieki” (Vitālijs Manskis, Krievija; “ArtDocFest”; režisora otrā Latvijā producētā filma – personisks stāsts par viņa radiniekiem Ukrainā).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.