Latvijā
Rīga

Rīgā izskaloto kuģa vraku cer izvietot Daugavgrīvas cietoksnī 16


Kuģa vraka izcelšanas darbus Bolderājā veica Nacionālo bruņoto spēku jūrnieki un vietējie iedzīvotāji, bet tos koordinēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Kuģa vraka izcelšanas darbus Bolderājā veica Nacionālo bruņoto spēku jūrnieki un vietējie iedzīvotāji, bet tos koordinēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Foto – Latvijas armija

Mēneša sākumā Daugavgrīvā izskaloto kuģa vraku rudenī atbildīgās iestādes cer izvietot Daugavgrīvas cietoksnī, kur tam būtu piemēroti glabāšanas apstākļi.

Par izskaloto kuģa vraka fragmentu pirmie ziņoja Bolderājas iedzīvotāji. Pēc tam 5. jūlijā to apskatīt devās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas ekspertu grupa. Nodaļas vadītājs Andris Cekuls “LA” stāsta, ka krastā izskalots 9,5 metrus garš fragments. “Vēl nevar pateikt kuģa vecumu un tā tipu – vai tas bijis plakandibena kuģis vai burinieks. Pašlaik vraks glabājas muitas zonas teritorijā. Iecere ir glabāt vraku Daugavgrīvas cietoksnī slapjās smiltīs, kas ir piemērotākie ap­stākļi kuģim,” skaidroja A. Cekuls. Neliels koka gabals no kuģa nodots ekspertīzei, tās rezultāti gaidāmi rudenī, bet, tā kā vrakā nav bijis metāla detaļu, A. Cekuls pieļauj, ka kuģis varētu būt vismaz 500 – 600 gadus vecs. Brangas un tapas, kas izmantotas stiprinājumam, veidotas no koka. A. Cekuls uzsver, ka kuģa vraks ir unikāls atradums Rīgas akvatorijai un tas ir vērtējams kā augstvērtīgs kultūrvēsturiskais mantojums: “Irbes jūras šaurumā smiltīs dzelmē guļ ap 2000 kuģu vraku, bet Rīgas līcī to ir pamaz – skaits ir mērāms desmitos.” A. Cekuls izteica pateicību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par iesaisti vraka izcelšanā.

Arī iedzīvotāju biedrības “Bolderājas grupa” pārstāve Sandra Jakušonoka ir ieinteresēta, lai kuģa vraku izvietotu Daugavgrīvas cietoksnī, ņemot vērā atbilstošo vietu tā uzglabāšanai un iespējai nākotnē piesaistīt tai tūristus. “Bolderājas grupa” noslēgusi līgumu ar Privatizācijas aģentūru (PA) par cietokšņa uzraudzību un uzturēšanu. PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kār­kliņš skaidro, ka vēl neviens neesot vērsies PA ar aicinājumu cietoksnī izvietot kuģa vraku, bet, ja tas notiks, tad par to būs jāslēdz līgums. Viņš skaidro, ka jau vairākus gadus Daugavgrīvas cietoksnis atrodas privatizācijas procesā, taču gribētāju neesot, tādēļ Ekonomikas ministrija gatavojot lēmumu par privatizācijas izbeigšanu. Teorētiski tas nozīmējot, ka cietoksnis var nonākt pārdošanā.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
Saistītie raksti

Izskan arī krtitika par kuģa izcelšanas darbiem 13. jūlijā. Vēsturnieks Edgars Engīzers, kurš palīdzējis kuģa izcelšanā, uzskata, ka darbi varējuši notikt raitāk. “Man ir divi “akmeņi” Rīgas pilsētas Pārdaugavas izpilddirekcijas dārziņā – ja tā reāli būtu gribējusi palīdzēt, tad atbrauktu brigāde ar strādniekiem un vismaz divām tehnikas vienībām. Otrs: darbus apgrūtināja tas, ka atpūtas zonas plānojumā nav paredzēts variants, kad šādā vai krīzes situācijā pie pludmales varētu piebraukt ar tehniku,” norāda E. Engīzers. Taču risinājums atrasts – vraks novietots uz dēļiem, baļķīšiem, ripināts uz priekšu. Tad ar ceļamkrāna palīdzību iecelts automašīnā, kas to nogādāja Bolderājā kok­apstrādes uzņēmuma teritorijā, ziņo LNT.

S. Jakušonoka stāsta, ka ar kuģa izcelšanu nodarbojās Nacionālo bruņoto spēku jūrnieki, “Bolderājas grupas” pārstāvji, vietējie iedzīvotāji, arī atpūtnieki. Rīgas pilsētas Pārdaugavas izpilddirekcijas teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Hertmanis, jautāts par izpilddirekcijas lomu, atbild: “Bijām, paskatījāmies, cik korekti darbi tiek veikti.” J. Hertmanis norāda, ka šā gada 13. jūlijā saņemta vēstule no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Rīgas reģionālās pārvaldes, un izpilddirekcijai kā pludmales apsaimniekotājai lūgts dot piekrišanu biedrībai “Bolderājas grupa” pārvietot atradumu uz Daugavgrīvas cietoksni. J. Hertmanis un vecākā speciāliste Anda Supe 13. jūlijā devušies uz vraka atrašanas vietu. “Izpilddirekcija šajā procesā piedalījās savas kompetences ietvaros, jo mūsu rīcībā nav tehnikas vai kādu speciālu līdzekļu. Devām atļauju vraku pārvietot, aicinot to darīt saudzīgi, cenšoties nebojāt ceļa segumu.”

LA.lv