Latvijā
Rīga

Rīga lūgs premjera palīdzību cīņai pret graustiem 0

Foto: LETA

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija ir nolēmusi vērsties pie premjerministra Māra Kučinska (ZZS) ar lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem, aģentūrai LETA apstiprināja komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Norma jāiekļauj Krimināllikumā

Rīgas domes Īpašuma departaments Latvijas Universitātē bija pasūtījis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas iespējams veikt normatīvajos aktos, lai pastiprinātu pašvaldību pilnvaras cīņā ar bezatbildīgajiem graustu īpašniekiem. Izpēte veikta, raugoties no Krimināllikuma, Civillikuma un arī administratīvo tiesību puses.

Pieaicinātie pētnieki pauduši nostāju, ka Krimināllikumā būtu jāiekļauj norma par būvju, būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas vai ekspluatācijas prasību ļaunprātīgu pārkāpšanu, kā rezultātā būve atrodas bīstamā tehniskajā stāvoklī un apdraud cilvēku drošību.

Kā norādīja pētnieki, paredzot Krimināllikumā šādu normu, nebūtu nozīmes tam, vai ēka ir kultūras piemineklis vai nē, jo noteikumi būtu saistīti ar vispārējās drošības un personu veselības vai drošības aizsardzību, nevis kultūras pieminekļu aizsardzību.

Gadījumā, ja grozījumu izstrādātāji izšķirtos paredzēt kriminālatbildību par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas noteikumu neievērošanu, ēku, kas atrodas bīstamā stāvoklī, varētu atzīt par ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu.

Vēstule premjeram tiks nosūtīta nākamās nedēļas laikā

Saskaņā ar pašreizējo Krimināllikuma redakciju, ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu konfiscē, proti, atsavina bez atlīdzības par labu valstij. Tas nozīmē, ka ar šādiem grozījumiem pašvaldība patlaban būtu tiesīga atsavināt gan Marijas ielā 6 esošo graustu, gan Peitavas ielā esošos vairākus graustus, kā arī citus namus.

Saistītie raksti

Patlaban Krimināllikums paredz, ka par kultūras pieminekļu bojāšanu var sodīt tikai tīšu darbību veicējus. Piemēram, ja persona ir dedzinājusi, lauzusi vai kā citādi tīši bojājusi kultūras pieminekli. Par bezdarbību jeb ēkas nekopšanu un neuzturēšanu šādas atbildības patlaban nav. Vienlaikus pētnieki norādīja, ka no administratīvās atbildības viedokļa raugoties, normatīvais regulējums esot salīdzinoši labs un pašvaldībai jau tagad esot vairāki instrumenti kā ar nolaidīgajiem saimniekiem cīnīties un tie arī tiekot izmantoti.

Burovs atzina, ka šis lēmums netiks pieņemts šajā Saeimā, taču tiklīdz darbu sāks jaunais valdības sasaukums – pašvaldība šos grozījumus izvērtēt lūgs arī atbildīgajām Saeimas komisijām.

Plānots, ka vēstule premjeram tiks nosūtīta nākamās nedēļas laikā.

LA.lv