Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. oktobris, 2013
Drukāt

Rīgā notiks S. Prokofjeva avangardiskās kantātes pirmatskaņojums

Publicitātes fotoPublicitātes foto

5. novembrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē notiks komponista Sergeja Prokofjeva avangardiskā skaņdarba “Kantāte Oktobra XX gadadienai” pirmatskaņojums Latvijā. Kantāti atskaņos Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā.

S. Prokofjeva “Kantāte Oktobra XX gadadienai” op. 74 (1936 – 1937) ir iespaidīgs skaņdarbs 10 daļās simfoniskajam orķestrim, kara orķestrim, akordeonistu ansamblim, sitaminstrumentu orķestrim, diviem koriem un teicējam. Vērienīgi iestudēta, kantāte tā arī nepiedzīvoja pirmatskaņojumu drīz pēc radīšanas, jo padomju varas funkcionāri to aizliedza. Kantāte fragmentāri tika atskaņota tikai pēc trīsdesmit gadiem. Latvijā šis sarežģītais, avangardiskais un provokatīvais skaņdarbs nekad nav skanējis.

“Tādas mākslas un politiskā režīma savstarpējās attiecības kā padomju impērijā, šķiet, nav pieredzētas citur pasaulē nevienā laikmetā,” stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Normunds Šnē. “Prokofjeva dzīve un mūzika uzdod vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes. Viņa atgriešanās Krievijā, kur varas terors sāka uzņemt savus asiņainos apgriezienus, ir viena no šīm neatbildētajām mīklām. Mūzikas valoda ir pat Prokofjeva stilam neierasti asa, dramatiska, saspringta, tomēr brīžam atkāpjoties viņa nepārspējamā melodisma priekšā. Tikai Krievija varēja dāvāt pasaulei tādu ģēniju, un tikai Prokofjevs varēja savai mīļajai dzimtenei uzdāvināt šādu veltījumu, neslēpjot rūgtumu un vilšanos vērojot, par ko pārvēršas Krievija zem Staļina nežēlīgā papēža.”

Sergeja Prokofjeva radītās “Kantātes Oktobra XX gadadienai” avangardisms izpaužas kā mūzikas izteiksmes līdzekļu naturālisms, pat brutālisms. Būtiskākā skaņdarba iezīme, kura arī cenzoram lika pieņemt lēmumu kantāti aizliegt, ir kantātes pārsteidzoši reālistiskā mūzikas valoda. Tā spilgti ilustrē revolūcijas notikumus, neko neizskaistinot un nepoetizējot. Reālistiski, nežēlīgi, bez idealizācijas tiek tēlots vardarbīgs un nekontrolējams spēka demonstrējums (tauta kliedz, Ļeņins auro, ložmetēji dārd), kura laikā revolūcija visu sabradā savā ceļā. Teksta, satura un sižeta konfrontācija ar mūzikas izteiksmes līdzekļu piedāvājumu ir nopietnākā un izšķirošākā Sergeja Prokofjeva „kļūda”, raugoties no tā laika varas pārstāvju perspektīves; reālisms pārvēršas naturālismā un galu galā transformējas komiskumā.

“Man nav ne mazāko šaubu, ka Sergejam Prokofjevam un Pjotram Suvčinskim, kurš Parīzē izveidoja revolucionāro vadoņu tekstu kolāžu, bija ironiska attieksme pret revolucionāro teoriju un praksi. Šo ironiju mazināja tikai tas, ka viņi abi uzskatīja par gandrīz neizbēgamu revolūcijas aizsāktā neobarbarisma uzvaras gājienu Eiropā. Šīs kantātes aktualitāte, iespējams, meklējama tajā, ka kantāte muzikāli-ironiski-agresīvā veidā uzšķērž revolucionārā vai jebkāda cita entuziasma iekšas. Vērts atcerēties, ka teksta kolāžas autors Suvčinskis cieši biedrojās ar Antonēnu Arto, Renē Šāru, bet vēlāk kopā ar Pjēru Bulēzu un Žanu Luiju Baro nodibināja mūzikas apvienību, kurai bija nozīmīga loma Francijas kultūras dzīvē. Kritiska attieksme pret visu veidu entuziastiem, kas savu, velns viņu zina no kurienes parauto ideju vārdā, gatavi bojāt citu cilvēku dzīves vai atņemt citiem dzīvību, joprojām ir iespējama,” saka žurnāla Rīgas Laiks izdevējs Arnis Rītups.

“Šī darba atskaņošana ir provokācija un vispirms jau mūsu domāšanai,” neslēpj diriģents un komponists Andris Vecumnieks, “Mēs esam notikuma priekšā, par kuru jādomā, kā tas uztverams: kā nodeva laikam, kā politisks slavinājums, kā mūzika? Atbildes nav. Vai mēs spējam abstrahēties no politiskiem tekstiem un uztvert to kā mākslas darbu? Hiperreālistiskā darba atskaņojums 2013. gadā ir tests mūsu domāšanai un tam, kā mēs to spējam uztvert. Var atnākt un padomāt, 75 gadi ir liels laiks vai tomēr niecība.”

“Es aicinu nākt un noklausīties Prokofjeva “Kantāti Oktobra XX gadadienai”, jo grūti pateikt, vai tuvāko 100 gadu laikā šāda iespēja vēl būs,” uzsver Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.

S. Prokofjeva kantāte ir pirmais no vairāk nekā 50 “Rīgas Laika festivāla” pasākumiem un viens no diviem skaņdarbiem, ko festivāla ietvaros izpilda Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris. 8. novembra vakarā Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Rosena Milanova vadībā atskaņos Mālera Piekto simfoniju. Ievērojamais 19. un 20. gadsimta mijas austriešu komponists Gustavs Mālers (1860 – 1911) ir komponējis deviņas simfonijas (desmitā palika nepabeigta), monumentālu opusu “Dziesma par zemi” diviem solistiem ar orķestrim, solodziesmas, kantāti un klavieru kvartetu. Simfonijas tapušas laikā no 1884. gada līdz pat komponista dzīves priekšpēdējam gadam.
Piektā simfonija komponēta 1902. gadā. Slavenais amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross par to ir rakstījis: “Piektā simfonija ir iekšēja drāma, kurā nav nekādu programmatisku norādījumu, tā virzās caur varonīgu cīņu, murgainu sēru maršu, lekni dzīvelīgu skerco un sapņaini lirisku adadžeto līdz starojošam, korālī balstītam finālam.”

Sergeja Prokofjeva kantātes pirmatskaņojumu atbalsta nodibinājums “Rīga 2014”. Festivāla galvenais domubiedrs ir LMT, festivāla galvenais atbalstītājs – Rīgas dome, bet festivāla draugs – SIA “Domenikss”.

“Rīgas Laika festivāla” ietvaros Rīgā no 4. līdz 10. novembrim notiks vairāk kā 50 dažādi pasākumi, un tos ir aicināti apmeklēt visi, kas izrāda tieksmi domāt. Ar pilnu festivāla programmu var iepazīties mājaslapā www.rl20.lv .

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+