Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. aprīlis, 2014
Drukāt

Rīgā palielinās “strādājošo nabagu” īpatsvars (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Rīgas Domes Sociālās pārvaldes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors piedalās preses brīfingā, kurā informē par turpmāko sociālās palīdzības koordināciju Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem.

Apkopojot informāciju par Rīgas pašvaldības izmaksātajiem pabalstiem un pabalstu saņēmējiem, Rīgas domes Labklājības departamenta speciālisti secinājuši, ka dzīvokļu rēķini aug ātrāk nekā iedzīvotāju ienākumi, turklāt pabalstu saņēmēju vidū pieaug “strādājošo nabagu” īpatsvars.

Lai gan kopumā trūcīgo personu, pabalstu saņēmēju skaits un pabalstu izmaksai nepieciešamais finansējums turpina samazināties, Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors šodien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā norādīja, ka Rīgā turpina palielināties Dzīvokļu pabalstam izlietotā finansējuma īpatsvars no kopējā pabalstu finansējuma, kas liecina, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir arvien lielākas grūtības samaksāt dzīvokļa rēķinus.

Pieaug ne tikai Dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits, bet arī aprēķinātā pabalsta apjoms. “Rēķini aug ātrāk nekā vidējie ienākumi,” secina speciālisti.

Īpaši bažīgus departamenta speciālistus dara situācija pensionāru vidū – turpina pieaugt pensionāru un invalīdu skaits, kuri saņem gan Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, gan dzīvokļa pabalstu. Ja Dzīvokļa pabalstu kāpumu varētu izskaidrot ar to, ka rēķini palielinās ātrāk nekā pensija un tāpēc palielinās pensionāru skaits, kuriem grūtības samaksāt par dzīvokli, tad GMI pabalstu saņēmēja skaita pieaugumu Moors vērtē kā traģisku.

Moors norāda, ka arvien palielinās pensionāru skaits, kuri nespēj nodrošināt sev ienākumus 128 eiro līmenī, kas atbilst Rīgā noteiktajam GMI līmenī pensionāriem. “Tas nozīmē, ka ir pensionāri, kuriem, divatā dzīvojot, pensija ir mazāka par 128 eiro. 2013.gada tendence liecina, ka pensionāriem kļūst arvien grūtāk nodrošināt pamatvajadzības, automātiski arī mājokli. Nezinu, ko uzreiz ar to darīt, bet mērķa grupa “trūcīgi pensionāri” un “pensionāri ar zemiem ienākumiem” ir tā grupa, kura jāmēģina atbalstīt, ja mums parādītos kādas iespējas, jo tas, manuprāt, nav īsti cilvēcīgi,” uzsvēra Sociālās pārvaldes priekšnieks.

Lai gan kopējais GMI un Dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits samazinās, Moors aicināja pievērst uzmanību faktam, ka šo pabalstu saņēmēju vidū pieaug to personu īpatsvars, kuras strādā, bet tik un tā nespēj sevi nodrošināt un ir spiestas lūgt sociālo palīdzību.

“Faktiskos skaitļos šo personu skaits samazinās līdz ar sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, tomēr darbspējīgo strādājošo personu īpatsvars testēto sociālo pabalstu saņēmēju vidū pieaug. No vienas puses, tas nozīmē, ka cilvēki neizmanto sociālo palīdzību ļaunprātīgi, bet, no otras puses, tas parāda situāciju, ka “strādājošo nabagu” procents pieaug. Ja tā to pavēršam, mūsuprāt, jādomā virzienā, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, kuru vecāki strādā – piemēram, strādājošie varētu saņemt pabalstu, kas būtu kā piemaksa pie algas, lai samazinātu “strādājošo nabagu” skaitu starp sociālās palīdzības saņēmējiem,” norādīja Moors.

No GMI pabalsta saņēmēju skaita 2011.gadā 15,6% bija darbaspējīgas personas, 2012.gadā – 18,9%, bet pērn darbaspējīgo personu īpatsvars GMI pabalsta saņēmēju vidū pieaudzis līdz 22,4%. Līdzīga tendence vērojama arī Dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidū – 2011.gadā šī pabalsta saņēmēju vidū bija 26,5% darbaspējīgu personu, 2012.gadā – 30,4%, bet pērn darbaspējīgo personu īpatsvars Dzīvokļa pabalstu saņēmēju vidū sasniedzis 36%. Savukārt GMI vai Dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidū darbaspējīgo personu īpatsvars pieaudzis no 25% 2011.gadā līdz 28,6% 2012.gadā un līdz 34% 2013.gadā.

2013.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 37 007 personas, kas ir 61% no visiem sociālo pabalstu saņēmējiem. 2012.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 45 316 personas jeb 63% no visiem sociālo pabalstu saņēmējiem. 40% šī pabalsta saņēmēju ir ģimenes ar bērniem, 20% – ģimenes bez bērniem, kurās ir darbspējīgas personas, pārējie 40% – ģimenes, kurās ir tikai pensionāri vai invalīdi. Kopējais Dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, samazinājās par 8309 personām jeb 18%.

2013.gadā dzīvokļa pabalstam izlietotais finansējums ir 12,1 miljons eiro jeb 52% no kopējā izlietotā finansējuma visiem sociālajiem pabalstiem. Salīdzinājumam – 2012.gadā dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai tika izlietoti 14,5 miljoni eiro jeb 51% no kopējā izlietotā finansējuma visiem sociālajiem pabalstiem.

2013.gadā izmaksātā dzīvokļa pabalsta apmērs gadā ir 327 eiro vidēji vienai personai, kas saistīts ar to, ka ir pieaugusi īres maksa. 2012.gadā pabalsts bijis vidēji 320 eiro vienai personai.

Kopējais finansējums, kas izlietots Dzīvokļa pabalstam, 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, samazinājās par 2,4 miljoniem eiro jeb 17%. Visvairāk dzīvokļa pabalstam izlietotais finansējums samazinājās ģimenēm bez bērniem, kurās ir darbspējīgas personas – par 1,5 miljoniem eiro. Ģimenēm ar bērniem dzīvokļa pabalstam izlietotais finansējums samazinājās par 1,4 miljoniem eiro, savukārt pensionāru un invalīdu ģimenēm vērojams dzīvokļa pabalstam izlietotā finansējuma pieaugums par 504 452 eiro.

2013.gadā dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai visvairāk finanšu līdzekļu izmaksāts ģimenēm ar bērniem – 4,9 miljoni eiro jeb 40% no visa dzīvokļa pabalstam izlietotā finansējuma. Ģimenēm bez bērniem, kurās ir darbspējīgas personas, dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai tika izlietoti 2,65 miljoni eiro jeb 22%, savukārt pensionāru un invalīdu ģimenēm – 4,6 miljoni eiro jeb 38% no visa dzīvokļa pabalstam izlietotā finansējuma.

Pēc iepriekš minētā redzams, ka lielākā daļa GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju ir tieši darbspējīgas personas – ģimenes ar bērniem un ģimenes bez bērniem, kurās ir darbspējīgas personas, norāda departamenta speciālisti.

Rīgas pašvaldība sociālo pabalstu un pakalpojumu apmaksai 2013.gadā kopumā izlietojusi 51,7 miljonus eiro, no tiem 23 miljoni eiro izlietoti sociālo pabalstu apmaksai, bet 9,7 miljoni eiro – sociālajiem pakalpojumiem. Kopējais sociālajiem pabalstiem izlietotais finansējums 2013.gadā pret 2012.gadu samazinājies par 20%.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. KĀ vienalga KĀDA pabalsta saņēmējs var tikt dēvēts par “STRĀDĀJOŠO NABAGU”??? NESAPROTU!!! Ir mums “strādājošie nabagi”, taču tie NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nav un nevar būt PABALSTU saņēmēji!??? Tie ir cilvēki, kuri strādā vai nu valsts vai privātā strukturā un saņem TIKAI iztikas minimumu un viņi NEVAR veikt visas nomaksu un citas funkcijas, nekalkulējot savus ieņēmumus un knapi “aizvelkoties” līdz nākamajai algai!? Par kādas naudas summas uzkrājumu šeit pat runas nav!!? Viņi vēl ,paldies dievam, NAV ar izstieptu roku gājuši pēc pabalsta, bet mēģina paši savilkt galus kopā, iegādājoties bērniem un sev pārtikas preces uz atlaidēm, bet apģēŗbus un apavus humpalās…. LŪK “STRĀDĀJIE NABAGI”!!!

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+