Pasaulē
Eiropa

Rīga – sarūkoša pilsēta 19

Foto – Evija Trifanova/LETA

ANO apkopotā statistika par laika posmu no 2005. līdz 2015. gadam Latvijas galvaspilsētu Rīgu ierindo starp tām pasaules pilsētām, kas minēto desmit gadu laikā piedzīvojušas procentuāli vislielāko iedzīvotāju skaita sarukumu.

Laikraksta “Financial Times” publikācijā Rīga ar zaudētiem 12,8% ir trešajā vietā pasaulē, kamēr pirmajā atrodas Ķīnas Krievijas pierobežas industriālais centrs Jičuna Heilundzjanas provincē. Laikraksts gan neanalizē Rīgas gadījumu, taču pārsvarā pasaules praksē pilsētu panīkšanas pamatā ir deindustrializācija.

Globālā mērogā uz Zemes vērojama strauja urbanizācija, un tiek lēsts, ka šobrīd vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Turklāt līdz 2050. gadam šis rādītājs sasniegs divas trešdaļas – kaut kas tāds notiek pirmo reizi cilvēces vēsturē. Tomēr, kā norāda laikraksts, ir vietas, kur deindustrializācija izraisījusi arī pretējo procesu, tātad iedzīvotāju aizplūšanu no pilsētām. Piemēram, saraksta līderi Jičunu desmit gadu laikā atstājuši 111 tūkstoši ļaužu. Iemesls ir ne tikai metalurģisko rūpnīcu slēgšana, bet arī masīvā mežu izciršana Heilundzjanas reģionā. Pēdējā sekas ir regulāri plūdi, kas aizskalo auglīgo augsnes virskārtu. Reiz strauji augošajos Dienvidkorejas un Japānas industriālajos centros vairākos gadījumos novērojama līdzīga depopulācijas tendence. Trešā lielākā Japānas sala Kjusju reģions Kitakjusju ir bijis metalurģiskās ražošanas līderis kopš 1901. gada, taču ar 20. gadsimta 70. gadiem iedzīvotāju skaits tur sāk samazināties. Pēdējās desmitgadēs tas sarucis par 72 tūkstošiem. Pētījumā gan norādīts, ka te iemesli ir citi nekā Ķīnā – Dienvidkorejā un Japānā šobrīd vērojama strauja iedzīvotāju novecošana un ļaužu skaita samazināšanās kā sekas. Kitakjusju iziet no situācijas, pārejot uz “augstajām tehnoloģijām” – elektronikas, robotu ražošanu.

“Financial Times” secina, ka faktiski Āzija sāk piedzīvot, to, ko jau savā laikā piedzīvojuši Rietumu pasaules vecie, vēl 19. gadsimtā dzimušie, rūpniecības centri. Tādas ir ziemeļrietumu Anglijas “kokvilnas pilsētas”, Vācijas “Rūras baseins” ar ogļraktuvēm un metalurģiskajiem uzņēmumiem vai tā sauktā “rūsas josla” ASV ziemeļaustrumu štatos, kur netrūkst pamestu, bankrotējušu smagās rūpniecības uzņēmumu. Cilvēki pamet šīs vietas un pārvietojas turp, kur veidojas jaunie ražošanas centri. Industrijas aiziešana atstāj aizslaukošu efektu uz rūpnieciskajām priekšpilsētām, krītas pieprasījums pēc mājokļiem un attiecīgi nekustamo īpašumu cenas, tomēr potenciālie jaunienācēji vairās no tādām vietām. Jebkuram industriālajam centram jārēķinās, ka kaut kad iestāsies deindustrializācija un nāksies risināt ar to saistītās problēmas. Novērots, ka deindustrializācija “jaunās” pasaules valstu rūpnieciskajiem centriem uzbrūk daudz straujāk nekā vecās Rietumu pasaules vēsturiskajiem lielražošanas centriem.

 

Riga_8

LA.lv