Latvijā
Rīga

Rīga shēmās groza miljonus0


Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle un partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes locekle Vita Jermoloviča kopā ar maskās tērptiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem pamet RTAB telpas.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle un partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes locekle Vita Jermoloviča kopā ar maskās tērptiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem pamet RTAB telpas.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Trīs gadu laikā caur diviem Rīgas pašvaldības nodibinājumiem – Rīgas Tūrisma attīstības biroju (RTAB) un “Riga.lv” – nelietderīgi izlietots 21 miljons eiro rīdzinieku naudas, uzskata Valsts kontrole (VK) pēc veiktās revīzijas.

Bet Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) uz VK secinājumiem atbild: “Šis ziņojums ir poēma, literatūras sacerējums, kas noderētu portāliem uz vairākām nedēļām. Es gaidu konkrētas lietas, ne tik daudz emocijas.” Vakar sarunā ar žurnālistiem viņš solīja VK ziņojumu par pašvaldības nelietderīgajiem tēriņiem izvērtēt līdz šā gada beigām, varbūt mazliet ātrāk.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar ieradās Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Rīgas domes telpās, lai veiktu kratīšanu kriminālprocesā, kas ierosināts pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

Pēc kratīšanām aizturēta RTAB vadītāja Vita Jermoloviča. Vienlaikus kriminālprocesuālās darbības esot veiktas arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.

KNAB plašāku informāciju par savām darbībām nesniedz, taču Inga Vilka, Valsts kontroles 4. revīzijas departamenta direktore, atzina, ka KNAB informēts par interešu konfliktu RTAB, kurā projekta vadītājs vienlaikus bijis arī iepirkumu komisijas pārstāvis un saņēmis atlīdzību no pasūtījuma veicēja.

KNAB darbinieki vakar veica kratīšanu arī Rīgas domes Ārlietu pārvaldē un RTAB valdes locekļa, galvaspilsētas domnieka Maksima Tolstoja (“Saskaņa”) kabinetā. M. Tolstojs patlaban atrodas komandējumā Krievijā, Kazaņā.

Zīmoli, kas griež miljonus

“Mēs neapšaubām to, ka tūrisms ir jāveicina, Rīgas atpazīstamība ir jāvairo, arī atzinīgi novērtējam sasniegumus, bet tajā pašā laikā konstatējam, ka uz šī panākumu viļņa ir vieglāk novirzīt līdzekļus citiem mērķiem, nekā tie ir bijuši piešķirti,” norāda VK revidente I. Vilka. Tā Vitas Jermolovičas vadītais Rīgas Tūrisma attīstības birojs trijos gados no Rīgas domes saņēmis 17 miljonus eiro.

Lielākās biroja aktivitātes saistītas ar zīmolu “Live Riga” un “Meet Riga” popularizēšanu, taču šie zīmoli nepieder ne pašvaldībai, ne arī RTAB. Abi zīmoli ir “Air Baltic Corporation” īpašums un šobrīd ir ieķīlāti, līdz ar to Rīga tērē naudu produkta reklamēšanai, kuru tā nevar lietot. I. Vilka norāda uz vēl kādu interesantu epizodi saistībā ar zīmoliem.

2015. gadā Rīgas Tūrisma attīstības birojs no kādas privātpersonas par 10 000 eiro iegādājās zīmolu “Riga Card”, bet divus gadus vēlāk, 2017. gadā, to par simbolisku vienu eiro pārdeva “Rīgas satiksmei”, bet pāris dienas pēc šī darījuma patentu valdei pieteica jaunu zīmolu “Rigas Pass”, kas ir analogs iepriekš pārdotajam zīmolam. “Šis gadījums neliecina par gādīga saimnieka rīcību,” akcentē I. Vilka.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzē apliecina, ka zīmola “Live Riga” popularizēšanai, izvietojot reklāmas medijos, tērēti daudzi miljoni eiro. Tā, piemēram, 2010. gadā veikti divi iepirkumi – viens par 1,98 milj. eiro, otrs par 754 tūkst. eiro, 2012. gadā – 1,21 milj. eiro.

Revidenti arī norāda, ka pašvaldība šim nodibinājumam budžetu piešķir speciālā kārtībā, iztrūkstot skaidrojumam, kādiem mērķiem un darbībām līdzekļi paredzēti.

Daļa finansējuma novirzīti ziedojumiem un dāvinājumiem sadarbības projektu ietvaros. I. Vilka norāda uz “interesantu” shēmu – pašvaldības nav tiesīgas savus līdzekļus ne ziedot, ne dāvināt, taču pašvaldība piešķir līdzekļus nodibinājumam, nosakot, kam tālāk šie līdzekļi tiek novirzīti.

“Lēmumu par šo līdzekļu ziedošanu un dāvināšanu nosaka pašvaldības amatpersonas, nevis pats nodibinājums,” piebilst revidente. Šādā veidā trīs gadu laikā šādi “ziedots” un “dāvināts” vairāk nekā miljons eiro.

Ņēmuši overdraftu, lai segtu izmaksas

“Dažādās atskaitēs ar statistikas datiem par tūristu skaitu, Rīgā pavadīto laiku un atstāto naudu velti meklēt atbildi, cik tas rīdziniekiem izmaksājis. Vienīgā piebilde ir, ka šie izdevumi ir integrēti dažādu institūciju departamentu izdevumos,” uz trūkumiem finansējuma uzraudzībā nodibinājumos norāda I. Vilka.

“Nodibinājumu formu kā iespēju apiet dažādas prasības visvairāk apliecina otrs Rīgas nodibinājums – “Riga.lv” darbība,” uzsver I. Vilka. Lai gan Rīgas pašvaldībā, dažādās struktūrvienībās un institūcijās nodarbināti neskaitāmi sabiedrisko attiecību speciālisti, izveidots atsevišķs nodibinājums “Riga.lv”, kuram trīs gadu laikā novirzīti vairāk nekā četri milj. eiro.

“Mēs neapšaubām, ka iedzīvotāji ir jāinformē. Taču mēs apšaubām, vai šim mērķim novirzītie līdzekļi ir tam tērēti. Te aizdomas vieš gan sākotnējais mērķis izdot speciālu laikrakstu, kas pēc gada tiek pārveidots atsevišķās lapās dažos izdevumos, kuri iedzīvotājiem ir jāpērk. Un tas ir portāls “riga.lv”, kura reklamēšanai dažādos medijos pašvaldība tērējusi vairāk nekā pusmiljonu eiro,” pastāstīja Vilka. Viņa norāda, ka portālā visbiežāk tikusi pārpublicēta citās pašvaldības iestādēs sagatavota informācija.

“Riga.lv” nav sastādījis un apstiprinājis budžetu, ka bez pašvaldības atļaujas izmanto overdraftu bankā.

“Pārskatos sniegtā informācija nav bijusi patiesa. Izdevumi bijuši lielāki nekā ieņēmumi, lai tos kompensētu nākamos gados, lai attaisnotu overdraftu, nav sniegta patiesa finanšu informācija,” uz iespējamām nelikumībām norāda revidente. Lai segtu zaudējumus, overdrafta limits ticis palielināts līdz 200 000 eiro un pagarināts līdz 2019. gada martam.

Burovs: “Es neko nezinu”

Rīgas Tūrisma attīstības birojs ir Rīgas domes priekšsēdētāja tiešā pakļautībā. Par dotācijas izlietojumu atbildīgs ir izpilddirektors, savukārt nodibinājumu uzraudzību kā tādu veic Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja – atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova sieva Iveta Strautiņa-Ušakova.

“Šī uzraudzība ir veikta formāli. Neskatoties uz to, ka pašvaldības rīcībā bija iekšēja informācija, ka par virkni finanšu izlietojumu nevar gūt pārliecību par atbilstību mērķim, nekāda rīcība nesekoja,” secinājusi revidente.

Viņa arī norāda, ka tūrisma biroja komandējumu, reprezentācijas un dažādu mārketinga materiālu izdevumos ļoti viegli iekļaut arī privātajām vajadzībām tērētos līdzekļus. “Daļa no šiem izdevumiem revīzijas laikā tika atmaksāti, bet par daļu uzskatām, ka tie ir nelikumīgi,” piebilst Vilka.

Revīzijas laikā konstatēta arī iespējama fiktīva nodarbinātība. “Vienu darbinieku revidentiem vispār neizdevās sastapt, savukārt citi darbinieki nespēja izskaidrot, ko dara, kādus pienākumus veic, kā pakļautībā atrodas, kas ļauj domāt par fiktīvu nodarbinātību.”

Revīzijas laikā šie darbinieki, kopskaitā septiņi, tikuši atlaisti. Revidenti pauž aizdomas arī par dažu darbinieku ilgajām darba stundām amatu apvienošanas kartībā. Tā, piemēram, saskaņā ar darba laika tabelēm ir darbinieki, kas spēj apvienot pilnu darba laiku gan nodibinājumā, gan citās pašvaldības struktūrās. 160 vai 133 stundas mēnesī nodibinājumā, vienlaikus esot pilna laika amatā arī citās pašvaldības struktūrās, piemēram, vadot komiteju.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs O. Burovs un vicemērs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”) uzsver, ka VK ziņojumā attiecībā uz fiktīviem darbiniekiem lieto vārdu “iespējams”, tāpēc nekādas rīcības, kamēr nebūšot konkrētu faktu no tiesībsargājošām instancēm, nesekošot.

“Man un Vadimam ir grūti atbildēt par iepriekšējo vadību, šos pienākumus izpildām dažas nedēļas. Man vajag laiku, vismaz dažus mēnešus, lai iepazītos. Tūristi brauc vairāk, tas ir rezultāts, ko mēs redzam,” piebilda Burovs.

Jermoloviča pērk dzintara krelles?

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā raksta, ka RTAB darbinieku nepamatoti izdevumi bijuši par privātiem ceļojumu tēriņiem, ēdināšanas pakalpojumu iegādi restorānos Latvijā un ārvalstīs, izdevumiem alkohola iegādei, izdevumiem parfimērijas iegādei, kā arī, piemēram, par atpūtas zviļņu nomu Jūrmalas pludmalē.

VK veikusi aplēsi par desmit RTAB darbinieku nelietderīgi izlietotiem finanšu līdzekļiem no 2016. g. 1. janvāra līdz 2018. g. 4. septembrim, un publiskotajā revīzijas ziņojumā, nenosaucot darbiniekus vārdā, bet rakstot, piemēram, “Darbinieks Nr. 1.”, min, ka šis darbinieks nelietderīgi iztērējis 19 096,39 eiro, bet RTAB kā rīkojumā atgriežamo summu norādījis tikai 602,67 eiro.

VK aplēse balstīta uz to, ka avansa norēķiniem nav pievienoti dokumenti, kas pamatotu konkrēto izdevumu nepieciešamību. “Valsts kontrole vairākkārt lūgusi RTAB iesniegt izdevumu pamatojuma dokumentus par Darbinieka Nr.1 komandējumiem, restorānu apmeklējumiem, ziedu, alkohola, pārtikas produktu, dzintara kreļļu iegādi, bet šādi dokumenti revīzijas laikā netika iesniegti,” teikts ziņojumā.

Pēc neoficiālas informācijas “darbinieks Nr. 1. ir Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle un partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes locekle Vita Jermoloviča.

RTAB vakar sūtītajā preses relīzē atbilde uz VK pārmetumiem par nepamatoties tēriņiem ir šāda: “Atbildam – visi komandējumi un tēriņi ir mērķtiecīgi pamatoti un balstīti viesmīlības nozares pamatprincipos.”

Valsts kontrole revīzijas laikā intervējusi darbiniekus, kuri bija devušies komandējumos, bet kuru komandējuma mērķi nav tieši saistīti ar amata aprakstos noteiktajiem pienākumiem. Piemēram, RTAB juriste intervijā skaidrojusi, ka viņas dalība starptautiskajā tūrisma izstādē Vācijā, Berlīnē, ir devusi ļoti lielu ieguldījumu, lai gan neesot spējusi paskaidrot, ko konkrēti viņa izstādē ir paveikusi.

Juriste esot stāvējusi izstādes stendā, lai gan atzina, ka viņai ir tikai daļējas svešvalodas zināšanas. RTAB galvenā grāmatvede skaidrojusi, ka ir devusies komandējumā uz Franciju, Bordo, kurā esot ne tikai veikusi uzskaiti par to, cik personas, ienākot Bordo tūrisma informācijas centrā, atpazīst Rīgu, bet arī interesējusies, kā grāmatvedības uzskaiti kārto Bordo tūrisma informācijas centrs.

“Riga.lv” un Rīgas Tūrisma attīstības birojs kritikai nepiekrīt

* “Riga.lv” preses pārstāvis Aleksandrs Šuņins vakar izplatīja preses relīzi, kurā uz VK aizrādījumu, ka “Riga.lv” funkcijas var pildīt pašvaldības iestāžu sabiedrisko attiecību speciālisti, iebilst: “Tiek ignorēta faktiskā situācija, ka “Riga.lv” veic informēšanas aktivitātes pēc iespējas plašākai mērķauditorijai, koordinē sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām un kapitālsabiedrībām.

Portāla “Riga.lv” lietotāju skaits pērn sasniedza 3,7 miljonus. Kopš dibināšanas tas ir pieaudzis četrkārt. “Riga.lv” nav sarkano lentīšu griešanas portāls. Tas pievilcīgā un plašai sabiedrībai saprotamā formā sniedz būtisku informāciju rīdziniekiem par sociālo palīdzību, par satiksmi, par kultūras pasākumiem, padarot to pieejamu.”

* Arī Rīgas Tūrisma attīstības birojs vakar medijiem izsūtīja preses relīzi (bez personas paraksta), kurā raksta: “RTAB darbiniekus pārbaudes laikā nepameta sajūta, ka VK pārstāvji pie mums ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par mūsu darbu. [..]

Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti diemžēl tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir Rīgas Tūrisma attīstības biroja vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā tā ir konceptuāla kļūda. [..]

Pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās. Rīga nav unikāla, šādu biroju izveidojot, pietiek palūkoties tepat netālu citu Eiropas galvaspilsētu, kaut vai Berlīnes un Amsterdamas virzienā.

VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bijis pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009. gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols “Live Riga”, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009. gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018. gadā – 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro.

[..] Rīgā kopš RTAB darbības sākuma ir audzis viesnīcu un restorānu skaits, un tajos strādā Rīgas un Latvijas iedzīvotāji (atbildot uz VK jautājumu revīzijā, kas ir rīdzinieku ieguvums no RTAB darbības). Valsts kontrole nav mēģinājusi saskatīt, bet pat noliedz korelāciju starp RTAB īstenotajām mērķtiecīgajām aktivitātēm un pārliecinošajiem tūrisma pieauguma rādītājiem. To nevarot pierādīt. [..]

VK arī kļūdaini norāda, ka RTAB administratīvajiem izdevumiem katru gadu tērē aptuveni vienu miljonu eiro, kas ir 19–20% no kopējiem izdevumiem, no kuriem izdevumi atalgojumam ir aptuveni 0,4 milj. eiro.

Patiesībā administratīvie izdevumi ir 7%, vienkārši VK ir pieļāvusi kļūdu un tikai sev saprotamu iemeslu dēļ RTAB administratīvajos izdevumos ieskaitījusi arī Rīgas Tūrisma informācijas centra izdevumus.

RTAB vēlas norādīt, ka Revīzijas ziņojumā minētā darbinieku skaita samazināšana veikta RTAB stratēģiska lēmuma ietvaros sakarā ar to, ka būtiski samazinājies RTAB budžets no 5,9 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 3,7 miljoniem eiro 2019. gadā (38%).[..]

LA.lv