Dabā
Zaļā dzīvošana

Rīga smok ogļu putekļos 3

Kolāža – la.lv

Ogļu putekļi Rīgā ir problēma ne tikai karstajā un sausajā laikā. Iedzīvotāji, īpaši ostas tuvumā, ir spiesti tos elpot regulāri. Pēdējās dienās sociālajos tīklos izskan neskaitāmas sūdzības par gaisa kvalitāti Rīgas apkaimē Pētersalā, klusajā centrā, Sarkandaugavā, Brasā un pārējās Rīgas centra apkaimēs. Rīgas iedzīvotāji pauž sašutumu, ka karstajā laikā nav iespējams turēt atvērtu logu, jo iekšpalodzes pāris dienu laikā noklājas ar tumši melniem putekļiem.

“Līdz 11. jūnijam putekļu daļiņu diennakts robežlieluma 50 mg/m3 pārsniegšanas gadījumu skaits ir 35,” apstiprināja Aiva Eindorfa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Gaisa un klimata nodaļas vadītāja. Latvijā gada laikā drīkst 35 reizes pārsniegt šo piesārņojuma rādītāju, līdz ar to jau šobrīd ir sasniegts pieļaujamais skaits. “Tiesa, jāņem vērā, ka šī ir operatīvā informācija, kurai vēl nav veikta datu kvalitātes kontrole,” informē A. Eindorfa.

Kas notiek ar gaisa kvalitāti Rīgā?

“Pat Pētersalā dzīvojošie cilvēki, kuri ir pieraduši biežāk mazgāt virsmas, ir šokēti, cik ļoti netīrs gaiss ieplūst pa viņu logiem. Pie problēmas šoreiz lielākoties ir vainojama Rīgas brīvosta, kurai būtu jārūpējas, lai ogļu putekļi nenokļūtu rīdzinieku plaušās un dzīvokļos,” uzskata rīdzinieks, biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs. Viņš atzīst, ka vēl jāvērtē, vai vakar nolijušais lietus samazinājis ogļu putekļu piesārņojumu Rīgā. “Vakar nomazgājām palodzi, tagad jāskatās.” Kaspars mitinās Brīvības un Matīsa ielas krustojumā.

Kaspars tāpat kā domubiedri uzskata, ka kritiku neiztur par vidi atbildīgo personu argumentācija, ka putekļi Rīgas centrā nav brīvostas vaina. Putekļu piesārņojumā esot vainojams sausums – ielas, kuras ilgi nav saņēmušas lietu, izkaltušie zālieni, galu galā – autotransporta intensīvā kustība, kas ceļ gaisā putekļus…

“Bet pavasarī tas tā nebija. Un citus gadus arī ne. Tik traki, ka atver logu un divu dienu laikā ir burtiski melna palodze. Tā nekad nav bijis!” norāda K. Zandbergs. Aizdomas vieš arī fakts, ka šobrīd gaisa kvalitātes monitoringa dati nav pieejami no stacijas Brīvības ielā. Šobrīd biedrība uzdevusi Rīgas domei vairākus jautājumus par gaisa kvalitātes nodrošinājumu pilsētā, pēc atbilžu saņemšanas plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. “Mēs gribam saprast, ko pasākt, lai Valdermārielas staciju nepārvietotu kaut kur tuvāk kādam parkam. Gribam zināt, kāpēc netiek monitorēti dati no Rīgas centra,” piebilst biedrības “Pilsēta cilvēkiem” vadītājs.

Galerijas nosaukums

Kas kontrolē gaisa kvalitāti Rīgas centrā?

Gaisa piesārņojuma mērījumus Rīgā veic vairākas institūcijas: Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, LVĢMC, kā arī Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.

LVĢMC gaisa kvalitāti Rīgā mēra trīs pilsētas fona stacijās (Maskavas ielā 165, Kronvalda bulvārī 4 un Raiņa bulvārī 19) un vienā transporta avotu ietekmes stacijā Brīvības ielā 73. “Pašreiz datus par putekļiem saņemam tikai no pilsētas fona stacijām, jo stacija Brīvības ielā tehnisku iemeslu dēļ kopš pagājušās nedēļas slēgta. Tiek plānots, ka tā atsāks darbību nākamajā nedēļā,” pastāstīja LVĢMC speciāliste. Stacijai Brīvības ielā nodarīti tehniski bojājumi – nolocīti paraugošanas galvu turētāji un salocīta viena tā dēvētā paraugošanas galva, caur kuru nepārtraukti tiek pumpēts āra gaiss un filtrētas putekļu daļiņas. Gaisa filtrācija ir jaudīga – vienā sekundē caur šo staciju tiek iepumpēti 2,3 kubikmetri gaisa.

“Stacijai radītie bojājumi tika novērsti, bet diemžēl paraugošanas galva atkārtoti tika sabojāta, tāpēc nepieciešams laiks, lai tiktu pie jauna aprīkojuma detaļām. Paredzam, ka tas varētu notikt nākamajā nedēļā. Turklāt pirms tam mērījumus bijām spiesti pārtraukt, jo stacijas tuvumā esošo ceļa remontdarbu dēļ nebija iespējams iegūt objektīvus datus par autotransporta radīto gaisa piesārņojumu,” piebilda A. Eindorfa.

Rīgas gaisa kvalitāti kontrolē arī pašvaldība, izmantojot šim nolūkam trīs monitoringa stacijas – Mīlgrāvja ielā 10, Brīvības ielā 73 un Kantora ielā 2. Dati par gaisa kvalitāti šobrīd pieejami tikai no stacijas Mīlgrāvī. “Visas Rīgas domes monitoringa stacijas ir darba kārtībā un šobrīd veic gaisa kvalitātes mērījumus Rīgas pilsētā. Arī Brīvības ielas monitoringa stacija turpina darbu, vienīgi šobrīd ir tehniskas problēmas ar datu pārnesi uz gaisa kvalitātes indeksa aprēķina lapu. Pašlaik tiek meklēts risinājums šai problēmai,” atzina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciāliste Edīte Pūķe. Pārdaugavas stacija Kantora ielā darbu sāka tikai šī gada maijā, un tās mērķis ir apzināt privātmāju apkures radīto daļiņu piesārņojumu.

Visslavenākā Rīgas gaisa monitoringa stacija atrodas K. Valdemāra ielā uz ietves pie nama nr. 18 (netālu no K. Valdemāra ielas krustojuma ar Dzirnavu ielu). Šo staciju Rīgas dome saņēma pirms 15 gadiem no Dānijas gaisa piesārņojuma kontrolei pilsētas centrā. Pēc vairāk nekā desmit darba gadiem aparatūra monitoringa stacijā bija novecojusi un 2016. gada jūlijā pēc satiksmes negadījuma, kad stacijā ietriecās automašīna, sabojājot stacijas konteineru un iekārtas, darbu vairs neturpina.

“Rīgas dome šobrīd neplāno iegādāties jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, bet K. Valdemāra ielā uzstādīt jaunu transporta piesārņojuma avotu ietekmes staciju plāno Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs,” zināja teikt pašvaldības speciāliste.

Ko dara valsts vides dienests?

Valsts vides dienests (VVD) turpina uzraudzīt ogļu pārkraušanas uzņēmumus. Saņemot iedzīvotāju sūdzības, vides uzraugi apciemoja uzņēmumus, kuri nodarbojas ar birstošu kravu pārkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā un nekādus pārkāpumus nekonstatēja. “Atsevišķos gadījumos pie stiprām vēja brāzmām putekļu veidošanās radās akmeņogļu krautnēs un pārējā uzņēmumu teritorijā. Konstatēts, ka uzņēmumi laistīja piebraucamos ceļus un savu teritoriju,” informēja Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldē.

Turpinoties sausam laikam ar stiprām vēja brāzmām, izteikta putēšana ir iespējama jebkurā pilsētas vietā, kā arī ārpus pilsētas, atzīst VVD. Izteikta putēšana novērojama arī tajās Rīgas teritorijās, kas nav blīvi apbūvētas un kur notiek būvniecības darbi un nav veikta teritorijas apzaļumošana.

Operatoriem, kas nodarbojas ar ogļu un citu beramkravu operācijām Rīgas brīvostas terminālos, VVD ir uzdevis sekot līdzi meteoroloģiskajiem apstākļiem un veikt pasākumus cieto daļiņu izplatības samazināšanai, proti, laistīt. Taču, spriežot pēc putekļu mākoņiem, kurus varēja redzēt pat no otras Rīgas malas, operatori ar saviem uzdevumiem nav tikuši galā.

Problēmas ar ogļu putekļiem ir ne tikai rīdziniekiem. Tādas bija arī liepājniekiem šī gada sākumā, par ko vēstīja “Latvijas Avīze” (2018.12.01., “Putekļi virs Liepājas”). LVĢMC informēja, ka citās Latvijas pilsētās – Liepājā, Ventpilī, Rēzeknē – gaisa kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām. LVĢMC analizē arī smago metālu, piemēram, benzpirēna, svina u. c., koncentrāciju gaisā.

LA.lv