Ekonomika
Īpašums

Rīgā un citās pilsētās novērota pastiprināta žurku invāzija 16

Foto: LETA

Nekustāmo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Civinity” speciālisti norāda, ka deratizācija un profilaktiskie pasākumi būtu jānosaka ar stingrāku regulējumu normatīvajos aktos.

Šobrīd šāda regulējuma nav, tādēļ žurku problēma pilsētās ir kļuvusi arvien aktuālāka, īpaši tik karstā vasarā kā šī.

Šovasar Rīgā un arī citās pilsētās ir novērota pastiprināta žurku invāzija daudzdzīvokļu māju pagalmos, pagrabos un citās koplietošanas telpās.

Līdzīga situācija pēdējos gados nav bijusi un visticamāk iemesls tam ir komplekss – karstais laiks, nekārtīgi apkoptas atkritumu novietnes, nepareizi uzglabātas mantas un pārtika pagrabos, kā arī galvenokārt bezatbildīga iedzīvotāju un māju apsaimniekotāju attieksme pret profilaktiskiem pasākumiem šādas problēmas izskaušanā.

“Civinity” grupas uzņēmumos profilaktiskos pasākumus veic vismaz divas reizes gadā, tomēr rezultāts var netikt sasniegts, ja blakus dzīvojamajās mājās vai iestādēs apsaimniekotājs šādus pasākumus neveic.

“Civinity” grupas uzņēmuma “Hausmaster” valdes loceklis Ardis Pāvilsons skaidroja, ka tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām, ja netiek veikta kompleksi un regulāri visās apkārtnes mājās.

Problēmas likvidēšana vienā ēkā ir īslaicīga, ja kaimiņš lietas labā nedara neko.

Lai noteiktu par pienākumu veikt profilaktiskos pasākumus žurku likvidēšanā, ir jāveic papildinājumi normatīvajos aktos un jānosaka par pienākumu katras ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājām vismaz divas reizes gadā veikt noteiktas darbības problēmas novēršanā, uzsvēra Pētersons.

Kaimiņvalstī Lietuvā, kur arī darbojās “Civinity” grupas uzņēmumi, pastāv likuma regulējums, kas nosaka par pienākumu veikt profilaktiskos pasākumus, lai novērstu žurku problēmu.

Regulāri un īpaši karstā laikā ir jārūpējās par atkritumu novietnēm, pareizu to uzturēšanu, tīrīšanu un apkopšanu, lai atkritumi neatrastos uz zemes, kā arī regulāri saplānota atkritumu izvešana.

Atkritumu tvertnes un to apkārtne ir viens no primārajiem perēkļiem žurku invāzijai.

Tāpat iedzīvotājiem ir jāpievērš uzmanība tam, kādas mantas tiek novietotas pagrabos, jārūpējās, lai tur neveidotos krātuve vecām mantām, kas netiek kustinātas un kam ar laiku nav iespējams piekļūt.

Tādās vietās ir ērti perēkļi žurkām. Tāpat pagrabos nevajadzētu glabāt lauku labumus – kartupeļus un citus dārzeņus, īpaši, ja tie ar laiku tiek aizmirsti.

Žurku problēmas novēršanā būtu jāiesaistās ne tikai ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem, bet arī pašvaldībai un regulāri jāveic profilaktiskie pasākumi notekūdeņu un kanalizācijas šahtās pilsētās, jo tās ir vietas, pa kurām žurkas pārvietojās.

Diemžēl šadas darbības netiek veiktas nekad, atzina Pētersons.

Stingrāks regulējums normatīvajos aktos un regulāra un stingrāka kontrole noteikti samazinātu šādas problēmas izplatīšanos, kas ir drauds gan cilvēku, gan mājdzīvnieku veselībai un drošībai pilsētās, sacīja Pētersons.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv