Rīga un Pierīga glābšot novadus 5
Vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) 6. augustā tiksies ar Finanšu ministrijas vadošajām amatpersonām, lai iesniegtu priekšlikumus par uzņēmējdarbības veicināšanu mazāk attīstītos reģionos.
“Esmu devis ministrijas ierēdņiem uzdevumu izstrādāt ierosinājumus labvēlīgākai nodokļu politikai reģionu uzņēmējiem. Mēs piedāvāsim pasākumu plānu un uzklausīsim Finanšu ministrijas (FM) viedokli par šo jautājumu. Tā noteikti nebūs viegla diskusija. Aizvadītajā nedēļā atskaitījos valdības vadītājai Laimdotai Straujumai par padarīto un iecerēto un pastāstīju, ka ministrija rosinās daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko iekasē no biznesa Rīgā un Pierīgā un kas nonāk valsts budžetā, novirzīt uz tiem reģioniem, kur nepieciešams sekmēt uzņēmējdarbību. Pašvaldība kopā ar uzņēmējiem varētu veidot konsultatīvo padomi, kas lemtu par šīs naudas novirzīšanu tiem biznesa projektiem, kurus uzskatīs par lietderīgākajiem sabiedrībai. Tas būs reāls instruments pašvaldībām, lai identificētu uzņēmumus, kuriem jāpalīdz un jāveicina to attīstība. Premjerministre šo politiku atbalstīja,” pastāstīja R. Naudiņš. Viņš uzsvēra, ka tie, kas domā, ka reģionos tikpat kā nekāda uzņēmējdarbība neattīstās, maldās. Naudiņš informēja, ka pavisam drīz došoties uz Balvu novadu, lai atklātu kūdras pārstrādes uzņēmumu, kurā investēti miljoni. Viņaprāt, kūdras rūpniecībā jūtama ļoti intensīva izaugsme – tur radītas vairāk nekā 5000 darba vietu un valsts budžetā ieskaitīti nodokļi 5,8 miljonu eiro apmērā. Ja Finanšu ministrija pieņems VARAM ideju un to virzīs tālāk apstiprināšanai valdībā, tad, iespējams, arī ne viens vien Rīgas vai Pierīgas uzņēmējs sāks raudzīties attālāku reģionu virzienā, lai tur izveidotu, piemēram, kādu meitas uzņēmumu, uzskata idejas virzītāji. R. Naudiņš: “Nav normāli, ka Pierīgā būvē jaunus bērnudārzus, bet tajā pašā laikā Strenču novadā bērnudārzs tiek slēgts. Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse iedzīvotāju, un tas, ka Latvijas pierobežas reģioni paliek tukši, jau ir valsts drošības jautājums.”
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ne reizi vien gan savos kongresos, gan kopā ar VARAM diskutējusi par pašvaldību lomu un iespējām uzņēmējdarbības veicināšanā, lai palīdzība saņēmējiem netiktu klasificēta kā negodīga priekšrocība. Atbalsta pasākumi var būt dažādi – sākot no ieguldījumiem publiskajā un privātajā infrastruktūrā un beidzot ar vienreizēju finanšu dotāciju uzņēmumam, kas plāno attīstīties konkrētajā pašvaldībā. LPS vairākos kongresos ir pieņēmusi rezolūciju, ka likumam būtu jāļauj pašvaldībām brīvi dibināt kapitālsabiedrības, ja tas nepieciešams vietējās varas uzdevumu veikšanai, kā arī jomās, kur ir tirgus nepilnības. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka nevienai partijai neesot politiskās gribas pieņemt šādu tiesību aktu, jo politika ir vērsta uz to, ka visu, kas pieder pašvaldībām un valstij, vajag pārdot. A. Jaunsleinis atzina, ka šis un VARAM priekšlikums par palīdzīgas rokas pasniegšanu uzņēmumiem mazāk attīstītos reģionos nodrošinātu darba vietas un piebremzētu cilvēku vēlmi aizbraukt no Latvijas. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka viskrasāk iedzīvotāju skaits sarucis Baltinavā, Viļakā un Aglonā.
FM preses sekretārs Aleksis Jarockis sacīja, ka ministrija savu viedokli sniegs tikai tad, kad būs saņēmusi VARAM priekšlikumus.
