Latvijā
Rīga

Rīgā varētu nākties slēgt aptuveni 200 azartspēļu vietas0

Foto: LETA/Ieva Leiniša

Rīgas domes lēmums likvidēt visā pilsētas teritorijā azartspēļu zāles varētu skart aptuveni 200 azartspēļu vietas, aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja šodien vienbalsīgi atbalstīja ieceri uzdot Juridiskajai pārvaldei sagatavot lēmumprojektu par azartspēļu zāļu likvidēšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp, mikrorajonos.

Liepiņš norādīja, ka šis ir konceptuāls lēmums, kas uzdod pārvaldei, sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu, izstrādāt attiecīgo lēmumprojektu par katru spēļu zāli Rīgā.

Tas nozīmē, ka Rīgas domniekiem par katras spēļu zāles slēgšanu būs jālemj atsevišķi, jo tāds esot administratīvais process.

Arī Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs (S) pauda, ka plānojot Rīgas attīstību, jādara viss iespējamais, lai nepieļautu iespēju galvaspilsētas teritorijā piekopt azartspēļu biznesu. “Mēs nevaram balstīt Rīgas ekonomiku ar biznesu, kas sagrauj tūkstošiem ģimeņu dzīvi. Jau daudzus gadus pašvaldība nav izdevusi atļaujas jaunu spēļu zāļu atvēršanai, esam sākuši ierobežot azartspēļu biznesu pilsētas vēsturiskajā centrā, un tagad, kad likumos pavērusies iespēja ierobežot šo sērgu daudz plašākā apmērā, tas jādara nekavējoties un bez kompromisiem,” norādīja deputāts.

Vienlaikus komiteja šodien SIA “Joker” atteica atļauju atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu Rūpniecības ielā 52 un Avotu ielā 57/59, jo tās atrodas pilsētas vēsturiskā centra teritorijā.

Kā ziņots, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis atzīmēja, ka Rīgas domes lēmums ir negaidīts.

Viņš saistībā ar to saskata tiesvedības riskus no azartspēļu nozares uzņēmēju puses.

Pinnis norādīja, ka Rīgas domes lēmums būtiski ierobežo azartspēļu nozares biznesu, kurā uzņēmēji ir ieguldījuši ievērojamas summas biznesa izveidē. Vienlaikus viņš pauda bažas, vai Rīgas domes lēmums ir saskaņots ar Latvijas Spēļu biznesa asociāciju, lai izvērtētu lēmuma ietekmi pār nozari.

Savukārt, jautāts, vai Rīgas domes lēmums ierobežojumus neattiecināt uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām neveicinās to, ka viesmīlības nozarē parādīsies četru un piecu zvaigžņu viesnīcas ar vienu istabu un spēļu zāli, Pinnis norādīja, ka tas nebūtu iespējams. Viņš skaidroja, ka viesnīcu sertifikāciju nosaka vienotā “Hotelstars Union” viesnīcu klasifikācija, kura balstās uz 270 kritērijiem viesnīcu kvalitātes statusu noteikšanai. Tātad, lai saņemtu augstāko viesnīcu klasifikāciju, viesnīcai jāizpilda minimālie obligātie kritēriji, lai kandidētu uz augstāko viesnīcu klasifikāciju. Pēc viņa sacītā, vienas istabas viesnīca ar spēļu zāli nevarētu pretendēt uz šādu kvalifikāciju.

Tāpat vēstīts, ka 2017.gada rudenī dome pieņēma lēmumu turpmāko piecu gadu laikā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā likvidēt 42 spēļu zāles. Kopš 2001.gada Rīgā nav izsniegta neviena atļauja atvērt jaunu spēļu zāli.

Saistītie raksti

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā pieauguši par 11,7% salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 277,701 miljons eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2018.gadā azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem – 216,923 miljonus eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

LA.lv