Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. aprīlis, 2013
Drukāt

Rīga – veselīga dzīvesveida galvaspilsēta


Foto - LETAFoto - LETA

“Kā iedzīvotājiem iespējams uzlabot savu veselību un pilsētas vidi?” pagājušajā piektdienā konferencē “Veselīgs rīdzinieks – veselā Rīgā” jautāja tās dalībnieks, Rīgas domes Satiksmes departamenta dabinieks Jānis Andiņš. 


Viņš pats arī atbildēja uz šo jautājumu: “To var izdarīt, ejot kājām un pastaigājoties, braucot ar velosipēdu vai sabiedrisko, nevis personisko transportu un, protams, domājot pozitīvi.” Gada siltajos mēnešos rīdzinieki tiešām labprāt izmanto velosipēdu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Dati liecina, ka ar velosipēdu vismaz trīs reizes nedēļā pārvietojas 8% pilsētnieku, ar sabiedrisko transportu – 62%. “Diemžēl, pieaugot velosatiksmes intensitātei, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un apmēram 60% negadījumu ar velobraucējiem ir arī cietušie,” pastāstīja J. Andiņš, piebilstot, ka visvairāk negadījumu notiek augustā un pilsētas centrā, jo tur velosipēdisti brauc vairāk. Tādēļ likumsakarīgs ir RD Satiksmes departamenta mērķis – izveidot pilsētā visaptverošu un integrētu velotīklu. Līdzās jau esošajiem iecienītajiem veloceļiem veloinfrastrūktūras daļu veido arī tās pilsētas ielas, kurās ir neliela satiksmes intensitāte.

Velosatiksmes un veloceliņu uzlabošanas ieceru ir daudz – gan esošo celiņu rekonstrukcija, piemēram, to piedzīvojis šobrīd populārākais veloceliņš no centra uz Imantu (tajā ir 2500 braucēju dienā), gan populārā veloceliņa uz Meža-
parku tālāka izbūve, lai velosipēdisti ar laiku varētu netraucēti nokļūt Vecāķos.

Pavisam velotransporta attīstības programmā Rīgā plānots izveidot maģistrālos veloceliņus uz Vecāķiem, Vecmīlgrāvi, Dārziņiem, Ziepniekkalnu, Bolderāju. Veloceliņus Centrs – Dārziņi un uz Vecāķiem sāks būvēt nākamgad. J. Andiņš arī minēja, ka velosipēdistu drošībai plānots izveidot ērtu brauktuvi no Akmens tilta uz Uzvaras bulvāri.

Tomēr, lai izveidotu ērtu, drošu un iedzīvotājiem patīkamu pilsētvidi, nepietiek tikai ar veloceliņu attīstību. Rīgā, kur jau vēsturiski ir daudz parku, Mežaparks, apzaļumoti pagalmi, mikrorajonu zaļās struktūras, kas ir kā gaisa filtri, ierobežojot karstuma zonu veidošanos mikrorajonos, ūdeņi, piemēram, Daugava, un to visu savienojošie elementi – ceļi, takas un taciņas ir lielisks pamats turpmākai pilsētvides pārveidei, lai tā kļūtu vēl draudzīgāka rīdziniekam. Piemēram, ūdeņi aizņem16% no Rīgas teritorijas, dabas un apstādījumu teritorija – 23%, apbūve ar apstādījumiem – 3%, ielas – 14%, ostas 6%, lidosta un kapi – katrs pa 1% u. c.

Ņemot to visu vērā, tapusi RD Pilsētas attīstības departamenta Rīgas zaļi zilā struktūra veselīgam dzīvesveidam, konferencē pastāstīja departamenta pārstāvis Andris Ločmelis.

“Šīs idejas pamatā ir pašreizējo pilsētas apbūves struktūru, kas izceļas ar kodolu un perifēriju, pārvērst par zaļi zilu struktūru, kur pilsētas kodolu ietvertu iekšējais zaļais loks, perifēriju aptvertu ārējais zaļais loks, turklāt tam būtu pilsētas kodola un tās perifērijas savienojums ar jūru,” par ideju pastāstīja A. Ločmelis.

“Tātad gan ar velosipēdu, gan kājām, neizmantojot sabiedrisko transportu, iedzīvotāji varētu nokļūt līdz jūrai. Nepieciešamas arī teritorijas, kur būtu paredzēta brīva piekļuve ūdenim, dažāda tipa un līmeņa krastmalu labiekārtošana, lai veidotu dažādu un interesantu pilsēttelpu ar skatu punktiem un laukumiem dažādos līmeņos, nelielas piestātnes vai pontoni laivām vai motorizētiem peldlīdzekļiem. Rīgas centram jābūt tādam, kurā iekļauta arī Daugava.”

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.6
Alūksne -3.4
Daugavpils -2.6
Saldus -2.3
Liepāja +0.9
Jelgava -0.8
Ventspils +0.3
Limbaži -2
Madona -2.5
Rēzekne -3.5
Kanādas latvieša dzimtenei veltīts atklājums – sudrabmāli (1)Oriģinālu pulvertehnoloģijas metodi izgudrojis latviešu izcelsmes kanādiešu arhitekts Roberts Dambergs
Draugiem Facebook Twitter Google+