Foto: Fotolia

Rīga – viens no Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem 4

Domnīcas “Eiropas Starptautisko attiecību padome” (ECFR) analītiķis Marks Galeoti, atzīts eksperts Austrumeiropas un Krievijas lietās, veicis pētījumu par Kremļa metodēm Krievijas organizētās noziedzības tīklu izmantošanā Eiropā, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Pētījuma autors secinājis, ka Rīga ir viens no Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem. Galeoti uzsver, ka valstīm, kuru finanšu jomā ir ievērojama Krievijas naudas klātbūtne, ir īpaši centīgi jāizvērtē šī situācija. Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Latvija un Kipra, kas jau ieguvušas reputāciju kā Krievijas organizētās noziedzības grupējumu iecienītākie naudas atmazgāšanas centri.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Noziedzības un politikas simbioze Kremlī

Pēdējos 20 gados Krievijas organizētās noziedzības loma Eiropā ir ievērojami mainījusies, krievu noziedzniekiem mazāk darbojoties ielās, bet aktivizējoties aizkulisēs kā starpniekiem, līdzzinātājiem un sabiedrotajiem Eiropas kriminālajā pasaulē. Krievijas valsts ir lielā mērā kriminalizēta, atzīmē Galeoti, un noziedzīgās pasaules un politiskās vides sajaukšanās dod iespēju režīmam nereti izmantot noziedzniekus kā savas varas instrumentus. Krievijas organizētās noziedzības grupējumi (KONG) Eiropā tikuši izmantoti dažādiem mērķiem, tajā skaitā kā “melnās naudas” avoti, kiberuzbrukumu veikšanai, politiskā spiediena izdarīšanai, cilvēku un preču kontrabandai un pat Kremlim nevēlamu personu nogalināšanai gan Krievijā, gan ārvalstīs. KONG radītos draudus vairo saikne starp noziedznieku tīkliem un Kremļa valsts drošības aparātu – Ārējo izlūkdienestu (SVR), militāro izlūkdienestu (GRU) un Federālo drošības dienestu (FSB). Kremlis jau ir izmantojis organizētās noziedzības grupējumus rietumvalstīs kā instrumentus izlūkošanas aktivitātēm un politiska spiediena izdarīšanai. Galeoti uzskata, ka šī problēma kļūs arvien nopietnāka, Krievijai izvēršot mērķtiecīgu kampaņu Rietumu vienotības graušanai. Viņaprāt, Eiropas valstīm un Eiropas Savienībai kopumā ir ļoti svarīgi izveidot stingrāku un iedarbīgāku atbildi pret šo apdraudējumu. Pētnieks uzsver, ka Eiropas valstīm un to iestādēm būtu jāuzskata KONG gan kā drošības, gan kā krimināla problēma, un jāveic pasākumi to apkarošanai, apzinot to finanšu izvietojumu, drošības un tiesībsargāšanas iestādēm daloties informācijā un atvēlot šai cīņai politiskos un ekonomiskos resursus. Galeoti iesaka veidot kopēju Eiropas pieeju cīņai ar naudas atmazgāšanu; izveidot sadarbības saikni starp izlūkdienestiem un apdraudētajām vietējām kopienām; veicināt sadarbību starp nacionālajiem izlūkdienestiem un policijas spēkiem; plašāk iesaistīt ES Izlūkošanas un operatīvo centru; izmantot diplomātiskos sakarus, kur iespējams; palielināt finanšu atbalstu. Viņaprāt, kompleksi īstenojot šos pasākumus, Krievijas bandīti vairs nevarēs jūsmot par “abu pasauļu labumu izmantošanu: Krievijā mums ir spēks un drošība, bet Eiropā bagātība un komforts”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.