Latvijā
Rīga

Rīgai nepietiek naudas apstādījumu kopšanai. INTERVIJA ar Eviju Piņķi0


Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Foto: Timurs Subhankulovs

Izrādās, Rīgai nepietiek naudas apstādījumu kopšanai, tāpēc Krišjāņa Barona ielas puķu glābšanā spiesti iesaistīties rīdzinieki. Sašutumu izraisījis arī puķu dobju izskats pie Nacionālās operas un baleta teātra. Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe norāda, ka vada saimniecisku vienību, kas organizē darbus apstādījumu kopšanai, bet lēmējvara pieder deputātiem, kuri atvēl līdzekļus darbu izpildei.

 

Vides pārvaldei neesot naudas Baronielas tūju laistīšanai, tāpat jums neesot naudas, lai stādītu pilsētā jaunus kokus. Kam tad jums tiek atvēlēta nauda?

E. Piņķe: Barona ielas apstādījumus pārņēmām no Satiksmes departamenta, kas tos ierīkoja. Divus gadus – 2017. un 2018. gadā – līdzekļi šo apstādījumu kopšanai bija, mēs prasījām, mums iedeva. Taču šogad budžeta galējais variants tika pieņemts, neparedzot līdzekļus šo apstādījumu kopšanai. Nav jau tā, ka es vai mani darbinieki varam vienpersoniski izvēlēties, kam noņemt finansējumu, kam pielikt. Mēs esam izpildītāji.

 

Kurš Rīgā atbild par naudas piešķiršanu Barona ielas apstādījumiem?

Nav tāda viena vainīgā. Tas ir visu deputātu balsojums. Mēs kā departaments paužam savas vēlmes, vajadzības, vēlāk citu departamentu un struktūrvienību vajadzību konkurencē mūsu viedokli vairs neviens neprasa.

2017. un 2018. gadā Barona ielas apstādījumu kopšanai bija konkrēta dotācija, kura šogad netika piešķirta. Mūsu budžetu veido Rīgas pilsētas būvvaldes pārskaitītie līdzekļi no ciršanas atļaujām. Atkarībā no šiem ieņēmumiem mēs varam kopt pilsētas apstādījumus ielu sarkanajās līnijās un pilsētas izglītības iestāžu teritorijās.

Kokus Rīgā cērt arvien vairāk, līdz ar to ciršanas naudai katru gadu būtu jābūt lielākai. Vai tā ir?

Tā nevarētu teikt. Maksa, kas tiek ieturēta par dabas daudzveidības samazināšanu, nav, protams, precīzs rādītājs koku skaitam, jo ieņēmumi no ciršanas atļaujām ir atkarīgi ne tikai no koku skaita, bet arī no izmēriem, sugām, atrašanās vietas.

Cik liels budžets ir atvēlēts apstādījumu kopšanai?

Tas ir mainīgs lielums – var būt 160 tūkstoši eiro, var būt arī 180 tūkstoši. Var būt tā, ka visu gadu ir nelieli ienākumi un decembrī pēkšņi ienāk kādi 70 tūkstoši. 2018. gadā koku un apstādījumu apsaimniekošanai bija pieejami 171 tūkstotis eiro.

 

Koki un apstādījumi jau nav vienīgais, ar ko jūs nodarbojaties. Vai domnieki atteica piešķirt finansējumu tikai Barona ielas apstādījumu kopšanai jeb vēl kaut kam?

Jā, mūsu atbildībā ir publiskās tualetes, ūdens un meliorācija, klaiņojošie dzīvnieki, strūklakas…

Katru gadu savā budžeta projektā vēlamies lielāku summu, nekā mums atvēl. Piemēram, meliorācija ir joma, kur būtu nepieciešams investēt ļoti daudz līdzekļu gan projektēšanai, gan grāvju atjaunošanai, gan, iespējams, jaunu grāvju izbūvei, lai nodrošinātu meliorācijas sistēmu uzturēšanu. Arī apstādījumiem vajadzētu atvēlēt lielākus līdzekļus. Mēs pašreiz koncentrējamies uz bīstamo situāciju novēršanu pilsētas ielās, bet attīstībai, jaunu koku stādīšanai līdzekļu nepietiek.

Mums ir pieejami arī līdzekļi no Rīgas Vides aizsardzības fonda, kur nonāk līdzekļi no dabas resursu nodokļa daļas, ko Rīgai pārskaita valsts. Šos līdzekļus atbilstoši likumam var izmantot tikai vides projektiem un programmām. Šis fonds ir kā atbalsta mehānisms, kad nepietiek budžeta līdzekļu, tad ir iespēja pašiem rakstīt projektu un piesaistīt naudu no šī fonda.

 

Vai attiecībā uz Barona ielas apstādījumiem netika apsvērta iespēja vērsties Vides aizsardzības fondā?

Šī gada budžets tika pieņemts ļoti vēlu. Brīdī, kad gatavojām fonda projektus, nebija nekādu aizdomu, ka Barona ielas apstādījumu kopšanai varētu nepiešķirt finansējumu. Līdz ar to mēs tiešām neizskatījām šādu iespēju. Arī SIA “Rīgas meži” jau gada sākumā prasīja, vai paredzēt stādus savos iepirkumos vai ne. Arī viņi uztraucās un nevarēja saprast, būs jāstrādā, nebūs.

 

Baronielas tūjas ir viengadīgie stādi?

Barona ielas apstādījumos ir paredzēta augu nomaiņa trīs reizes gadā – pavasarī iestāda pavasara puķes (atraitnītes u. c.), kas veido kompozīciju, tad tās nomaina uz vasaras puķēm un rudenī savukārt, lai nepaliek uz ziemu tukši podi, tiek veidota kompozīcija no skujeņiem un tūjām.

 

Kas tad tagad nokalta?

Tā ir aizvadītās ziemas kompozīcija. Šīs tūjas pagājušajā rudenī tika iestādītas, nostāvējušas ziemu un tagad diemžēl ir palikušas līdz pat vasarai.

Tagad pēc plāna vajadzēja būt atraitnītēm?

Atraitnītēm jau sen vajadzēja būt nomainītām ar vasaras puķēm.

Apstādījumi Operas skvērā šogad veidoti atšķirīgi no citiem gadiem, ne tik klasiski.
Foto: Timurs Subhankulovs

 

Operas vadītājs Zigmars Liepiņš situāciju Operas skvērā dēvē par šausmām un kauna traipu visai Rīgai. Kas atbildīgs par šiem apstādījumiem?

Dobes Operas skvērā plāno teritorijas apsaimniekotājs SIA “Rīgas meži”, kas izstrādā puķu dobju zīmējumus. Jā, šogad šie stādījumi ir ar mazliet citu koncepciju, kas ir atšķirīga no citiem gadiem. Tās zīmējis cits ainavu arhitekts. Varbūt ir vērts Operas skvēra puķu dobes veidot ne tik klasiskas kā līdz šim? Ja tiešām visa sabiedrība ir noraidoša pret jaunām vēsmām, tad nākamgad varam domāt varbūt par atgriešanos pie iepriekšējā koncepta. Puķu dobes nav ielu infrastruktūra, ko izveido nemainīgu gadu desmitiem. Ja tiešām cilvēkiem nepatiks, nākamgad iestādīsim citādi.

 

Kā tiek sadalīti darbi starp SIA “Rīgas meži” un Mājokļu un vides departamentu? Kurus apstādījumus kopjat jūs, kurus “Rīgas meži”?

SIA “Rīgas meži” ir pašvaldības uzņēmums, un tam ir ar deleģēšanas līgumu apsaimniekošanā nodotas noteiktas teritorijas – dārzi, parki. Savukārt Mājokļu un vides departaments un Īpašumu departaments pārrauga deleģēšanas līguma izpildi. Mājokļu un vides departaments ir atbildīgs arī par ielu apstādījumiem, proti, par tiem apstādījumiem, kas nav parkos un skvēros, bet ir ielu sarkanajās līnijās un pašvaldības izglītības iestāžu teritorijās.

 

Kurš Rīgā pārredz kopējo situāciju ar apstādījumiem?

Kopējā situācija būtu jāpārredz Būvvaldes Apstādījumu inspekcijai. Tālāk mēs, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, Īpašumu departaments un SIA “Rīgas meži”, saimniekojam pašvaldības īpašumos. “Rīgas mežiem” ar deleģēšanas līgumu noteikts kopt 116 objektus ar konkrētām kontūrām. Bez parkiem, skvēriem, dārziem apstādījumi Rīgā izvietoti arī ielu sarkanajās līnijās. Satiksmes departaments nav pati kompetentākā ie­stāde, kas varētu aprūpēt kokus, tāpēc tas uzdots Mājokļu un vides departamentam. Mums nav savas saimnieciskās vienības, kas var veikt bīstamo koku zāģēšanu, līdz ar to mēs pērkam šo darbu izpildei ārpakalpojumu, sludinot atbilstošus iepirkumus. Mēs nosakām vajadzības un dodam darba uzdevumus, tos izpilda komersants.

 

Vai nav vērts uzticēt “Rīgas mežiem” visu Rīgas apstādījumu un koku kopšanu, ņemot vērā, ka viņiem ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze un darbinieki?

Es pieļauju, ka varētu būt ļoti grūti veikt pašvaldības uzņēmuma uzraudzību – ielu koki nav teritorija, ko iespējams iezīmēt kartē. Deleģēšanas līgumā jābūt noteiktam konkrētam apjomam. Ielu koki ir ļoti mainīga lieta.

 

Vai tad koki Rīgas ielu malās nav saskaitīti? Tas taču nav mežs…

Mežs tas nav, bet milzīgs apjoms tik un tā. Lai izveidotu visaptverošu sistēmu par katru Rīgas koku, nepieciešami lieli līdzekļi. Koks ir dzīvs, tas var nokalst, koki ļoti bieži cieš ielu avārijās… Esam sākuši K. Valdemāra ielas koku inventarizāciju un saprotam, kas tas ir ļoti liels darbs. Pirms vairāk nekā desmit gadiem mēģinājām saskaitīt dižkokus, arī tas bija milzīgs darbs.

 

Tāpat nav skaidrs, cik Rīgā ir dižkoku…

Bet koki aug… Koks nav māja, kura stāv nemainīga gadiem.

 

Ja Rīgai būtu pilsētas dārznieks, vai tas situāciju uzlabotu?

Ja Rīgai būtu cilvēks ar savu skatījumu par apstādījumiem, būtu labāk. Kādreiz tāds amats ir bijis. Būvvalde tomēr uz apstādījumiem raugās kā būvnieki, nevis dārznieki. Es esmu tikai par Rīgas dārznieku. Lai gan nevajag uzskatīt, ka Rīgas dārznieks būtu panaceja apstādījumiem pilsētā. Līdzekļu no tā vairāk nebūtu.

Koku stādīšana ir vajadzīga, bet nevaram atļauties atstāt uz ielām satrunējušus, bīstamus kokus. Bīstamības novēršana ir prioritāte. Ierobežotu līdzekļu apstākļos mums pirmkārt jānodrošina drošība, līdz ar to jaunu koku stādīšanai paliek mazāk.

Saistītie raksti

Mēs necērtam kokus tāpēc, ka mums patiktu to darīt. Patiesībā mums sāp, ka sabiedrībā visu laiku tiek kultivēts viedoklis, ka pārvaldei patīk cirst kokus. Bet mums nepatīk arī pēc tam tiesāties par to, ka koki uzkrituši uz mašīnas, sētas, jumta un, nedod dievs, cilvēkam. Apstādījumi ir īpašnieka atbildība, un mēs īpašnieka vārdā arī rūpējamies par tiem ar tiem resursiem, kas mums ir.

 

Cik jums šobrīd ir šādi procesi par to, ka koks uzgāzies mašīnai, cilvēkam?

Līdz tiesvedībai neesam nonākuši, bet iesniegumi katru gadu ir vairāki. Mums ir sarakstes gan ar apdrošinātājiem, gan ar cietušajiem.

LA.lv
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
Šuplinska gala lēmumu par LU rektora Muižnieka palikšanu amatā atstās valdības ziņā
13 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Ilze Kuzmina: Vai laižot latiņu aizvien zemāk, ir iespējams celt izglītības kvalitāti?
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Siguldas novada pašvaldība cer izsolīt zemi viesnīcas būvēšanai pilsētā
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nevis “ar masu”, bet ar kvalitāti par pieņemamu cenu.” Liepājā ražo plāksterus NVS “brūcēm”
46 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Ceturtdien būs vējains un līdz +24 grādiem silts laiks
59 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail
35 minūtes
LE
LETA
Laukos
Vasaras aveņu raža šogad padevusies laba, ar rudens avenēm – švakāk
24 minūtes
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Drāma pendelēs – “Riga” izstājas no UEFA Čempionu līgas
9 stundas