Foto – Shutterstock

Pensionāre saņem negaidītu “dāvanu” – spriedumu par neesoša parāda piedziņu 17

Ja cilvēks pēkšņi saņem tiesas spriedumu, ka viņš tiek izlikts no dzīvokļa vai viņam jāsamaksā kādam kredīta devējam apjomīgas naudas summas, kaut nevienam nav bijis parādā, tad nav jābrīnās – tiesa ir vienkārši kļūdījusies. Būtu jau labi, ja to kļūdu tikpat vienkārši izlabotu un cietušajam nebūtu jāmeklē advokāts.

Reklāma
Reklāma

Būs iedzēruši 
un kaut ko sajaukuši!


Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Pensionāre Ilga (redakcijai vārds un uzvārds zināms), kura vairāk nekā piecdesmit gadus dzīvo nelielā pagastā netālu no Gulbenes, pārsteigumā iepleta acis, saņēmusi vēstuli no Rīgas apgabaltiesas. “Kas tad nu, vai būšu ko sagrēkojusi?” viņa brīnījās. Bet, izlasot aploksnē ievietoto tiesas spriedumu, atcerējās, ka ne tik sen masu mediji ziņoja par dažiem tiesnešiem, kuri mēdz pārlieku aizrauties ar grādīgajiem dzērieniem. Sak, kas tur par brīnumu – būs kaut ko sajaukuši! Labi, ka Ilgai ir stabila nervu sistēma un humora izjūta, bet, ja tāda nebūtu, tad cilvēku pēc aploksnes atvēršanas var ķert sirdstrieka.

Sūtītājs, Rīgas apgabaltiesa, pārsteigusi Ilgu ar visai negaidītu “dāvanu” – spriedumu. Izskatot strīdu par piespiedu nomas maksu zemes īpašniekiem, Rīgas apgabaltiesa 2014. gada 9. aprīlī nospriedusi, ka Ilgai kopā ar vēl citiem dzīvokļa īpašniekiem ir zemes nomas maksas parāds Andromedas gatvē 12/13. Kā redzams no lietas materiāliem, prasītāji Valentīna Semeiņikova un Ņikita Semeiņikovs, kuri ir zemes īpašnieku mantinieki, iesnieguši lietā nomas maksas parāda aprēķinus par katru no atbildētājiem atbilstoši piederošo domājamo daļu skaitam.

CITI ŠOBRĪD LASA

No Ilgas, kurai nekad neviens īpašums Rīgā nav piederējis, ar tiesnešu Sarmītes Vamžas, Jura Freimaņa un Ulda Dangas spriedumu tiek piedzīts 53,41 eiro, kā arī tiesas izdevumi 19,18 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,20 eiro, jo viņa šajā strīdā norādīta kā viena no pieminētās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniecēm. Pensionāre nebija saņēmusi nevienu ar lietu saistītu pavēsti vai kādu citu rak­stisku dokumentu no tiesas vai prasītāja, ka viņa ir atbildētājas statusā civillietā – spriedums ir pirmā informācija par ierosināto lietu. Arī pirmās instances tiesai – Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesai – neradās ne vismazākās aizdomas pat tad, kad visas tiesas sūtītās pavēstes no Ilgai it kā piederošā dzīvokļa nonāca atpakaļ tiesas pastkastītē. Ja tiesa vai prasītājs būtu noskaidrojis Ilgas deklarēto dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā, viņi uzzinātu, ka Ilga nekad nav dzīvojusi Rīgā.

Drošības nauda 
lielāka nekā pensija


“Mans personas kods parādījās tikai Rīgas apgabaltiesas spriedumā. Proti, līdz spriedumam nevienā lietas materiālā, tajā skaitā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, tas nebija norādīts. Līdz ar to es varēju būt jebkura persona Latvijā, kam ir šāds vārds un uzvārds,” stāsta Ilga, un to apliecina arī viņas advokāts, kurš pensionārei, labas gribas vadīts, neprasot ne latu, palīdzēja atbrīvoties no Rīgas dzīvokļa īpašnieces goda, iesniedzot Rīgas apgabaltiesai kasācijas sūdzību.

Par sūdzības iesniegšanu ir jāsamaksā drošības nauda – 284 eiro jeb vairāk nekā Ilgas ikmēneša pensija. Tikai pēc sūdzības iesniegšanas tiesa pamanīja, ka ir kļūdījusies, un slēgtā tiesas sēdē nekavējoties Ilgas uzvārda vietā ierakstīja īsto dzīvoklī deklarētās personas uzvārdu, bet tam pretī pareizo personas kodu, kā arī nolēma atmaksāt drošības naudu.

Naudu gan Ilga vēl nav saņēmusi, jo viņai ar tiesas apliecināto kļūdas labojumu jābrauc uz Augstāko tiesu, kuras kontā atrodas Ilgas nauda, un jāraksta iesniegums ar lūgumu atdot iemaksātos eiro.

Precizēšu, ka apgabaltiesa kļūdu laboja, nepieņemot sūdzību, jo tiesa konstatēja, ka Ilga nav lietas dalībniece, bet spriedumu pēc Civilprocesa likuma var pārsūdzēt tikai lietas dalībnieki. Izrādās, ka 90. gadu sākumā patiešām sieviete ar tieši tādu pašu vārdu un uzvārdu ir tikusi pie dzīvokļa, tikai nav to nostiprinājusi zemesgrāmatā. Vēlāk uzvārdu mainījusi, bet ne prasītājs, ne arī tiesa nav pamanījuši, ka te nav nekāda darīšana ar Ilgu no laukiem, jo, izskatot lietas materiālus, tiesneši nav pat painteresējušies, kāds ir atbildētājas personas kods.

Reklāma
Reklāma

Personas kodu mums prasa visur, bet tiesa var izspriest lietu bez cilvēka identifikācijas datiem. Daudzi atceras skandalozo “Grinberga lietu”, kad Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atteicās pildīt Ministru kabineta rīkojumu par Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdē, jo nebija uzrādīti viņa identifikācijas dati, un tiesā uzvarēja.

Atbildētāja kodu 
uzrāda, ja tas ir zināms


Kā tiesa varēja pieļaut tik skaidri redzamu nolaidību un uzkāpt uz tā paša grābekļa vēlreiz? Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Dzintra Balta: “Civilprocesa likuma 128. pants uzliek par pienākumu atbildētāja personas kodu norādīt tikai tad, ja tas ir zināms. Prasība bija iesniegta pret vairāk nekā 90 atbildētājiem. Kad lieta no Vidzemes priekšpilsētas tiesas nonāca apgabaltiesā, personas kods nebija norādīts pieciem atbildētājiem. Pirmās instances tiesai nebija vajadzības tos noskaidrot, jo tā gatavoja noraidošu spriedumu. Savukārt apgabaltiesa, pārbaudot Iedzīvotāju reģistrā visu nepieciešamo informāciju, pārliecinājās, ka tur ir viena persona, kurai vārds un uzvārds sakrita ar to, ko norādījis prasītājs. Tā bija Ilga. Taču prasītājs nebija ņēmis vērā, ka Ilgas vārda un uzvārda māsa ir mainījusi uzvārdu. Tiesa spriedumu nosūtīja uz adresi, ko deklarējusi Ilga.”

Dz. Balta pastāstīja, ka tiesneši nolēmuši Ilgai uzrakstīt atvainošanās vēstuli. To nosūtīšot tuvākajā laikā.

Ilgas advokāts par tiesas nolaidību ir informējis arī Augstākās tiesas Civillietu departamentu, kā arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Civillietu departamentam Ilga uzrakstījusi iesniegumu, kurā lūdz ierosināt disciplinārlietu par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu U. Dangas, S. Vamžas un J. Freimaņa nolaidību, kā arī atcelt apgabaltiesas spriedumu daļā, kas vērsta pret Ilgu. Pēc iesnieguma saņemšanas AT izprasījusi Ilgas lietu, kas saņemta 4. jūlijā. Bet 10. jūlijā nosūtītas vēstules tiesnešiem sniegt rakstveida paskaid­rojumus līdz 23. jūlijam.

Ilgai ir laimējies, jo viņai līdzās ir izpalīdzīgi bērni, kuriem draugos ir tikpat izpalīdzīgs advokāts. Ja viņu nebūtu, tiesa tā arī neuzzinātu par savu kļūdu, un pie Ilgas durvīm, visticamāk, klauvētu tiesu izpildītāji.

Vai tiešām tiesām nešķiet, ka personas identifikācijas datiem ir jābūt tiesas obligātai prasībai un ka ar šo priekšlikumu ir jādodas pie likumdevēja?