Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. marts, 2013
Drukāt

Rīgas bērnudārzus grib padarīt latviskus

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Partija “Vienotība” rosina visos Rīgas bērnudārzos pakāpeniski pāriet uz latviešu valodas apmācību, bet pagaidām mazākumtautību bērnudārzos izveidot arī latviešu grupas, tādējādi izvairoties no iespējamas diskriminācijas konkrētos Rīgas apvidos mācīties valsts valodā. Vēl deputāti iesaka neatvērt jaunas mazākumtautību grupas, jo patlaban esošās nav aizpildītas.


Pie Rīgas domes “Vienotības” frakcijas esot vērsušies vairāki vecāki, kas pauduši neapmierinātību par sarežģījumiem bērnus laist latviešu bērnudārzos.

Vietu rindā uz tiem patlaban gaida 2191 bērns, kamēr mazākumtautību bērnudārzu grupās vieta atrodoties pavisam ātri, jo tās esot pustukšas.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla gan pauda, ka viņas rīcībā esošie dati liecinot – bērnudārzu grupas esot piepildītas un dārziņu izvietojumu Rīgas daļās cenšas veidot atbilstoši pieprasījumam, nodrošinot gan latviešu, gan mazākumtautību grupas. Taču “Vienotības” deputāti, apsekojot vairākus mazākumtautību bērnudārzus un uzklausot vecāku pieredzi, secinājuši, ka Rīgas domes vadības statistika par situāciju pirmsskolas izglītības iestādēs tomēr atšķiras no realitātes.

Voldemārs Burģis ir viens no vecākiem, kurš saskāries ar sarežģījumiem: “Pieteicāmies rindā uz vairākiem dārziņiem un jau nākamajā dienā varējām sūtīt bērnu krievu bērnudārzā. Dzīvojam Latvijā, un uzskatu, ka kaut kas ir jādara, lai cilvēkam nav piespiedu kārtā jāsūta bērnu mācīties svešas valsts valodā.”

Viņaprāt, daudzi vecāki, apstākļu spiesti, piekāpjas absurdās sistēmas priekšā un aizsūta bērnus uz krievu bērnudārziem, kas patiesībā ir diskriminācija.

IKSD direktors Guntis Helmanis pārsteidzīgus solījumus izteikt nesteidzās, taču minēja, ka latviešu bērnudārzu pieejamību varētu risināt ilgtermiņā – meklējot pedagogus un attiecīgi komplektējot grupas. Viņš uzsver, ka būtu jāapstiprina viena pirmsskolas izglītības programma, nevis divas, kā tas notiek šobrīd, un tā jau esot valsts, ne pašvaldības politika.

“Tieši pirmsskolas un sākumskolas vecums ir tas brīdis, kad visefektīvāk veidot saliedētu sabiedrību, kuras pamatā ir valoda,” pauda RD “Vienotības” frakcijas deputāte Sarmīte Ēlerte. Viņa uzskata, ka pilsētas politikai būtu konsekventi jāveicina iespēja mācīties valsts valodā, tostarp arī mazākumtautību bērniem.

Frakcijas sēdē IKSD pārstāvji skaidrus argumentus, vai un kāpēc šāda prakse, nepiedāvāja. I. Nagla “Vienotības” pausto informāciju plašāk nekomentēja, norādot, ka dati vēlreiz tiks pārbaudīti un deputātu piedāvātie priekšlikumi – izskatīti.

 

Fakti

* Rīgā 60% (2191) bērnu pieteikti rindā uz latviešu plūsmas bērnudārzu grupām, 27% (986) – uz mazākumtautību, bet 13% (475) no rindā esošajiem bērniem pieteikti abu plūsmu rindās.

* Rīgas pašvaldības iestādēs ir 728 grupas ar latviešu mācību valodu un 585 grupas ar mazākumtautību mācību valodu.

* Kopumā pirmsskolas izglītību pašvaldības bērnudārzos iegūst 26 700 bērnu, privātajās izglītības ie­stādēs izglītības pašvaldības līdzfinansējumu Ls 93 apmērā saņem 3210 bērnu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+