Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. jūlijs, 2015
Drukāt

“Rīgas Biržā” atklās izcilu un Latvijā maz redzētu mākslinieku izstādi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 15. jūlija līdz 30. augustam Mākslas muzejā “Rīgas Birža” būs atvērta izstāde “Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī”, kas piedāvā Rīgas skatītājiem un viesiem tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slavenu 20. gadsimta pirmās puses gleznotāju daiļradi, LA.lv uzzināja muzejā.

2014. gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstamā kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – Aleksandra Drēviņa (1889–1938) un viņa dzīvesbiedres Nadeždas Udaļcovas (1886–1961) gleznas un zīmējumi ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē, pastāstīja mākslas zinātniece Ludmila Neimiševa.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) atbalstīja Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” iniciatīvu sarīkot Rīgā izstādi un aicināja piedalīties arī Valsts Tretjakova galeriju (VTG) Maskavā ar tās īpašumā esošajiem abu mākslinieku darbiem.

Izstādē Mākslas muzejā “Rīgas Birža” eksponēti 27 Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas darbi no Pētera Avena kolekcijas, 18 gleznas un zīmējumi no LNMM, deviņas gleznas no VTG krājuma un piecas gleznas no privātkolekcijām. “Veiksmīga sadarbība starp divu valstu lielākajiem muzejiem un privātajiem partneriem ļāvusi izveidot ekspozīciju, kura sniedz skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, novērtēt, kā ir mainījusies mākslinieku glezniecība no pirmajiem avangardiskiem meklējumiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi daudz gleznojuši Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā,” piebilst Neimiševa.

1915. gadā bēgļu gaitas aizveda Aleksandru Drēviņu uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā kultūras dzīvē. No 1920. līdz 1930. gadam Aleksandrs Drēviņš bija profesors Augstākajās tehniskajās darbnīcās (ВХУТЕМАС). 1920. gadā Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar vienu no “krievu avangarda amazonēm” – mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938. gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis latvieti Drēviņu aizrāva nebūtībā. Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības, un viņu talanta patieso lielumu apliecina nozīmīgas izstādes visā pasaulē, uzsver izstādes kuratore.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+